Abu Meri saņēmis apsveikumus no Libānas par iekļūšanu 12.Saeimā

Es esmu latvietis. Gan pa Briseles, gan pa Parīzes, gan pa Amsterdamas ielām esmu izgājis ne vienu vien reizi un arī pa citām senās Eiropas pilsētām vēl tajos laikos, kad katrs ratiņstūmējs, sētnieks, krāvējs vai buldozerists tā nevarēja sadomāt un doties uz nosauktajām pilsētām kā tas šodien bezjēdzīgi tiek atļauts. Ko tad tajās centra ielās varēja redzēt? Briselē - apsmērētas māju, sētu sienas, kas tagad ir modē arī Rīgā. Parīzē - viss, kas pie rokas vai rokās ir lieks (saldējuma papīrs, tukša cigarešu paciņa, apēstu čipsu paciņa), tiek mests zemē. Tūlīt nāk nēģeris un ar zaļu slotu slauka uz ielas malas reni, pa kuru nepārtraukti tek ūdens, kas atkritumus nes uz upi, pirms kuras ir nosēdtilpnes. Amsterdamā - skaisti, tīri, kārtīgi, tikai neskaitāmu derīgu un vairs nederīgu velosipēdu pieblīvēti laukumi. Vakaros kailas un puskailas dāmas stikla mājās (būros) gaida klientus.

Es pagrozījos medijos un vinjam tas liidzeeja. Pashi letinji jau nevar par sevi padomaat. Lai nu mums paliidz tikt pie naakotnes sveshi ljaudis...