Komisija šodien uzklausīja Finanšu ministriju (FM) par tās 2024.gada budžeta izpildi. Finanšu ministrs savā prezentācijā norādīja, ka viena FM jaunajām politikas jomām turpmākajiem gadiem ir arī mērķtiecīga un stabila valsts resursu pārvaldība.
"Izskatās, ka nākamā politiskā cikla milzīgs jautājums ir skats uz publisko pārvaldi, tās efektīvu vadību. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ir jādod daudz lielāks pilnvarojums valsts galvenajam ierēdnim," sacīja Ašeradens.
Viņš norādīja, ka citās valstīs visas valsts pārvaldes funkcijas tiek koordinētas un īstenotas vienotā struktūrā. Sistēmai ir pašai jātiek galā un jāspēj sevi vadīt, skaidroja Ašeradens.
Kā vēstīts, šomēnes no Finanšu ministrijas tiek gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai. 12.maijā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) teica, ka jūnija laikā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.
Pēc tam būs jāstrādā, lai valsts tēriņus samazinātu vēl vairāk, piebilda Siliņa.
Premjere skaidroja, ka jūnija laikā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai virzītos uz priekšu ar valdības nospraustajām prioritātēm.
Viņa uzsvēra, ka efektīvs veids, kā realizēt izvirzītās idejas un palielināt aizsardzības finansējumu, ir izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus.
"Valdībai jākoncentrējas uz pārvaldības uzlabošanu un finansējuma novirzīšanu skaidri definētām prioritātēm," uzsvēra Siliņa.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) izteicās, ka pašlaik ir sperts solis, lai sāktu mazināt valsts tēriņus un jūnijā tiek "sagaidīts reāls rezultāts".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš ir izteicies, ka valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai. Tā būtu līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.
Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanais", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc tam paziņoja, ka plāno aicināt valdību veidojošās partijas vienoties par nepieciešamību mazināt valsts pārvaldes izdevumus, vienlaikus nosakot skaidrus principus šim samazinājumam.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka 2026.gada valsts budžeta projekta izstrāde ministrijās ir sākusies un nozares plāno turpmāko attīstību, tāpēc ir pēdējais laiks valdībai vienoties, par cik un kā tiks mazināti tēriņi, lai tos pārdalītu citām prioritātēm, tostarp valsts drošībai, demogrāfijas jautājumu risināšanai, veselībai un izglītībai.