Viņš sacīja, ka Valsts kancelejā par pārcelšanu runā kā par mobilitāti, un Kronbergs to uzskata par instrumentu. "Instruments, kad ar mērķi ierēdņus pārceļam, lai mēs viņus motivētu kā indivīdus, paplašinātu viņu darbības lauku, un arī iestāde būtu ieguvēja. (...) Un šis instruments būtībā strādā, bet nestrādā pilnvērtīgi, tāpēc vajadzēs šos mehānisms regulējumā uzlabot," teica Kronbergs.
Valsts kancelejas direktors atzina, ka ļoti daudzi civildienesta ierēdņi tiek pārvilināti no vienas iestādes uz citu. Pēc viņa teiktā, tieši tādēļ dažādos statistikas rādītājos vienā vai otrā iestādē uzrādās liela darbinieku mainība, tomēr ne vienmēr šie cilvēki ir aizgājuši prom no valsts pārvaldes pavisam.
Tomēr par gadījumiem, kad nomainīti tiek eksperti, kas, iespējams, nav paša augstākā līmeņa vadītāji, parasti citi nezina. Pēc Kronberga domām, par tādām lietām būtu jārunā vairāk, jāstāsta par pozitīviem gadījumiem, kādēļ šādi cilvēki darbu mainījuši un kādu pienesumu dod iestādei, uz kuru viņš ir pārcēlies. "Lai mazāk runātu varbūt par tām skaļajām, negatīvajām lietām, par to, ko sabiedrībā varbūt vairāk ieraugām," teica Kronbergs.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga biroja pētījumā secināts, ka ierēdņu pārcelšanas institūts Latvijā funkcionē, tomēr tā uzticamība un efektivitāte ir būtiski atkarīga no vadības kultūras un iekšējiem procesiem.
Birojs 2025. gada vasarā veica divas aptaujas, vienu - ar 60 valsts pārvaldes iestādēm, otru - ar šo iestāžu darbiniekiem, aptaujājot 1167 cilvēkus.
Pēc aptaujām secināts, ka normatīvais regulējums valstī saistībā ar ierēdņu pārcelšanu pats par sevi nerada problēmas, taču tā plašā interpretācijas iespēja pieļauj atšķirīgu un nevienveidīgu praktisko piemērošanu. Tādēļ pārcelšanas mehānisms stiprināms ne tikai ar normatīvām vadlīnijām, bet arī ar vienotu pārcelšanas kultūru, skaidru komunikāciju un preventīviem riska kontroles mehānismiem.