Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Atbalsta kritēriji ir nepareizi

Valsts ir izvēlējusies pareizos atbalsta instrumentus Covid-19 negatīvo seku mazināšanai tautsaimniecībā, taču piemērotie kritēriji, lai šim atbalstam kvalificētos, gan nav pareizi, Dienai norāda vairāki aptaujātie ekonomisti un sociālo lietu eksperti.

Viena no uzskatāmākajām nepareizībām ir prasība, lai uzņēmuma apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā (no pērnā gada 9. novembra) mēnesī būtu krities par 20% salīdzinājumā ar augustu–oktobri. Pret to iebilst gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Banka. Tās Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste ir pārliecināts, ka apgrozījuma kritums jāmēra, salīdzinot kārtējo mēnesi ar pirmspandēmijas laika atbilstošo mēnesi. Proti, 2020. gada novembris pret 2019. gada novembri, nevis 2020. gada augustu–oktobri.

Līdz ar to Rutkaste secina, ka pašreizējais regulējums būtiski ierobežo pandēmijas vissmagāk skarto uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam. Tajā pašā laikā atbalstu var saņemt uzņēmumi, kuriem ziemas sezonā tradicionāli ir zemāks apgrozījums, un tam nav saistības ar pandēmiju. Lai no minētajām kļūdām izvairītos, apgrozījuma kritums ir vērtējams gada griezumā, uzsver Latvijas Banka. Rutkaste pauž, ka nedrīkst pieļaut masveidīgus uzņēmumu bankrotus, piemēram, viesmīlības nozarē, jo pēc tam sagrauto uzņēmējdarbības ekosistēmu būs ļoti grūti atjaunot. 

Viens no pārsteigumiem gan ekonomistiem, gan sociālo lietu ekspertei Rutai Zilverei ir tas, kāpēc ne tuvu visi strādājošie nozarēs, kuras ietekmējusi pandēmija, nepiesakās dīkstāves pabalstiem. Zilvere uzskata, ka būtu nepieciešams pētījums nozaru griezumā, lai noskaidrotu cēloņus, kāpēc, piemēram, skaistumkopšanas nozares darbinieki tik kūtri piesakās dīkstāves pabalstiem. Viens no iemesliem varētu būt nesamaksāti nodokļi, kas liedz pieteikties pabalstam. Taču pagaidām tas ir tikai pieņēmums.

Minētās nozares strādājošajiem, kuriem ir liegta profesionālā darbība, Zilvere no savas puses ieteiktu maksāt dīkstāves pabalstu tādā apmērā, kādā bijuši viņu ienākumi strādājot. Taujāta, kā pārbaudīt, vai patentmaksātājs nenosauc lielāku summu, nekā ir patiesībā, Zilvere atbild, ka tas nebūtu jāpārbauda un nebūtu nekas traģisks, ja arī tiktu pārmaksāts. Toties, krīzei beidzoties, valsts rīcībā būtu pašas nozares minētās algas, kuras tad varētu izmantot nodokļu aprēķināšanai un dažādu nodokļu režīmu modelēšanai.

Tam, ka pārāk mazi pabalsti var sekmēt nelegālu pakalpojumu sniegšanu, piekrīt arī Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts. Ja frizieris, kurš ir patentmaksātājs, ir pelnījis vairāk par 1000 eiro mēnesī un attiecīgi viņam ir arī tam pieskaņoti izdevumi, piemēram, kredīts, tad dīkstāves pabalsts 500 eiro apmērā situāciju nerisina un spiež strādāt pagrīdē.

Vilerts ir pārliecināts, ka pabalsts pienāktos arī tiem strādājošajiem, kuri nevar strādāt, bet par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus. Rutkaste norāda, ka tā ir sabiedrības izšķiršanās – vai dīkstāves pabalstus sasaistīt ar nodokļu nomaksu vai ne. Ja izšķiras saglabāt šo sasaisti, nodokļu nemaksātājiem ir jāpalīdz, izmantojot sociālās palīdzības instrumentus. Ja dīkstāves pabalstus maksā arī nodokļu nemaksātājiem, ir risks, ka sāks protestēt godīgie nodokļu maksātāji. 

Savukārt par dīkstāves pabalstiem tajās nozarēs strādājošajiem, kurās darbu nevarēs atsākt vēl vismaz gadu vai pat ilgāk, Rutkaste teic, ka minētie pabalsti jākombinē ar obligātu pārkvalifikāciju un apmācību. Arī Zilvere domā, ka dīkstāves pabalsts, ja to maksā ilgāk par gadu, var kļūt tā saņēmējam degradējošs, tāpēc uzsvars ir liekams uz pārkvalifikāciju.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, kā atbalsta pasākumi ietekmē valsts parādu un makroekonomiskos rādītājus: "Atbalsta pasākumi tik tiešām palielina valsts parādu. Tomēr salīdzinājumā ar citām ES valstīm tas nav pārmērīgi liels. Pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, 2020. gada beigās valsts parāds bija nedaudz virs 46%. Valsts kase prognozē, ka arī šī gada beigās tas nepārsniegs 50%. Uz citu valstu fona esam fiskāli atbildīga valsts, kas var aizņemties par rekordzemām procentu likmēm – vēl viens eiro ieviešanas pozitīvais aspekts. Pirms dažām dienām Japānas kredītu aģentūra R&I saglabāja Latvijas kredītreitingu A līmenī un stabilu nākotnes novērtējumu. Covid-19 krīzes laikā tas ir ļoti labs novērtējums no neatkarīga un autoritatīva avota."

Top komentāri

Krējums Saldais
K
"Valsts ir izvēlējusies pareizos atbalsta instrumentus Covid-19 negatīvo seku mazināšanai tautsaimniecībā, taču piemērotie kritēriji, lai šim atbalstam kvalificētos, gan nav pareizi..." . . . Bla, bla, bla. Ir tikai 2 iespējas - ekonomisti ir stulbi, valdība dara pareizi. Tad raksts garām. Otra iespēja - ekonomisti gudri, valdība stulba. Tad lai iet un izdara labāk. Tauta pieminekli uzcels tiem, kas kaut ko izdarīs labāk. Slabo? Bet viss pārējais ir tukša daiļdiršana vai politiskā kapitāla palielināšana, kas tautai neko nedod.
šī te
š
no tās pašas liberālboļševiku kompānijas kā Kehris, Osis, Karnīte, Strautiņš, Kazāks un citi...te ''sabiedrībā pazīstamie''....
eksis
e
un par to mums pasaka tikai tagad
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas