Bērniem ar īpašām vajadzībām un invaliditāti mācību procesa nodrošināšanai nereti vajadzīgs asistents. Pirmsskolās un skolās šāds pakalpojums ir pieejams, turpretim profesionālās ievirzes izglītībā nav paredzēts. Kopumā ir 82 bērni, kuriem tāds būtu nepieciešams mākslas un mūzikas, kā arī sporta programmu apguvē.
Īpaša skola ar īpašu regulējumu
Vispārizglītojošās un profesionālajās skolās un pirmsskolās asistenta pakalpojums (tam vajadzīgs ārstu komisijas atzinums) ir pieejams vairāk nekā 600 bērniem. Speciālajās skolās tas netiek piedāvāts, jo tur šo aprūpētāja darbu veic personāls, kura apmaksa ir iekļauta skolas budžetā. Savukārt mūzikas un mākslas skolās (profesionālās ievirzes), kurās mācās 1690 skolēni ar speciālām vajadzībām un 149 ar invaliditāti, asistents būtu vajadzīgs 51, bet sporta programmās, kuras apgūst attiecīgi 3179 un 157 bērni, šāds atbalsts būtu nepieciešams 31. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav datu, vai kādam šāds atbalsts tomēr tiek nodrošināts, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē skaidroja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.
Šobrīd viens no mīnusiem ir arī tāds, ka šis pakalpojums ir fragmentēts: daļu no tā sedz Labklājības ministrija (LM), daļu – IZM, piemēram, līdz skolas durvīm to nodrošina LM, skolas telpās – IZM, bet augstskolā tas ir LM pārziņā.
IZM speciālisti ir pārliecinājušies, ka ir vietas, kur ir panākts labs risinājums, piesaistot asistentus. Tāda ir arī Rīgas 3. pamatskola, kas ir viena no astoņām Rīgas speciālajām skolām. No visām 37 speciālās izglītības iestādēm Latvijā šī ir vienīgā, kam nav internāta pakalpojumu, tāpēc uz to attiecas cits regulējums attiecībā uz asistentiem. Tajā mācās 195 bērni ar viegliem, vidējiem vai smagiem garīgiem traucējumiem (5.8 un 5.9 programmas), norādīja skolas direktore Dace Skeranska. Internāta neesamība bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pirms desmit gadiem skolai tika atļauts nodarbināt sešus asistentus. Tagad viņu ir 50. Skolas vadība ar viņiem ir noslēgusi līgumu par šo pienākumu veikšanu, un tātad ceturtā daļa bērnu saņem šādu pakalpojumu. Tā kā bērnu veselības stāvoklis šo gadu laikā ir tikai pasliktinājies, šāds atbalsts ir ļoti būtisks, jo ļauj bērniem apmeklēt skolu – būt mācību procesā un komunicēt ar citiem, bet vecākiem dod iespēju strādāt un neizdegt.
Vecāki uzņemas pienākumus
Atrast asistentus ir ļoti grūti, jo nav tādas institūcijas, pie kuras vērsties ar lūgumu pēc šāda darbinieka. Viena no organizācijām, kas nodarbojas ar bērnu ar īpašām vajadzībām asistenci, ir sociālais uzņēmums Care Lat, taču pamatā darbinieki paši pieteikušies skolā uz šīm vakancēm. Jāņem vērā, ka tā ir šo cilvēku labā griba strādāt, jo nekādus kursus viņi nav apmeklējuši. Ja šie cilvēki atbilst noteiktajiem kritērijiem, viņi tiek pieņemti darbā, teica D. Skeranska, piebilstot, ka daļa asistentu ir bērnu vecāki. Tas gan neesot labākais risinājums, patiesībā pat rada sarežģījumus. Iemesls tam – vecāki ne vienmēr mēdz būt objektīvi un "domā, ka labāk zina, kā viņu bērns jāmāca un kā pret viņu jāizturas". Direktore šādos gadījumos vaicājot vecākiem, vai viņi, arī pie ārsta ejot, pamāca, kas un kā viņam jādara, vai tomēr uzticas, ka speciālists zina labāk. Šobrīd likums neliedz šajā darbā pieņemt vecākus, un, ja nav neviena cita pretendenta, skolas direktorei nākas to darīt.
Iezīmējas arī tāda problēma, ka daļas vecāku ieskatā tas ir darbs, kur nav īpaši jāpiepūlas, turklāt par to tiek maksāta alga. Ir arī gadījumi, kad mamma piesakās par asistenti, lai gan bērns bez tā var gluži labi iztikt. D. Skeranska paskaidroja, ka asistenta pakalpojums ir vajadzīgs tad, ja Veselības un darbaspēju ekspertīzes valsts ārstu komisijas atzinuma ailītē ir norāde par īpašās kopšanas nepieciešamību. Tad, ja tā ir, vecāki, piesakot bērnu skolā, uzskata, ka tas automātiski nozīmē nepieciešamību pēc asistenta. Taču šo gadu laikā pierādījies, ka skola spēj izvērtēt, vai tas tiešām mācību procesā ir nepieciešams vai skolas atbalsta personāls varēs tikt galā pašu spēkiem. Ne vienmēr izdodas pārliecināt vecākus par to, un tad nu ir tā, ka patiesībā šāda asistenta pienesums patiesībā ir nosacīts.
Arī Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvis Kaspars Biezais pievienojās D. Skeranskai, paužot, ka asistentam labāk būt nevis kādam no vecākiem, bet īpaši apmācītai personai, kura zina, kā rīkoties profesionāli, līdz ar to arī panākot labākus rezultātus mācību procesā.
Vajadzīgi mācību kursi
Organizēt mācību procesu, ņemot vērā, ka Rīgas 3. pamatskolā strādā 70 skolotāji un 50 asistenti, nav viegls darbs. Lai tas netiktu palaists pašplūsmā, viena no skolotājām uzņēmusies koordinatores pienākumus. Tam papildu finansējums nav paredzēts, tāpēc skola radusi iespēju to apmaksāt no esošā budžeta, sacīja D. Skeranska. Tāpat tiek nodrošinātas mācības kolektīva iekšienē, izvērtējot savas veiksmes un to, kur vēl jāpiestrādā. Nodarbības vada psihologs, psihiatrs, pedagogs, klašu audzinātāji. Skola ir iesaistījusies arī sabiedrības integrācijas projektos, vienā no tiem sadarbībā ar Rīgas Ēbelmuižas pamatskolu tika rīkoti asistentu mācību kursi. Arī pedagogiem paredzētajās ikgadējās mācībās dažkārt tiek pieaicināti asistenti.
D. Skeranska kā vienu no risinājumiem saredz asistentu sagatavošanas programmu atvērt uzņēmumā Buts, kas piedāvā mācības aprūpētājiem, taču tikai tiem, kuri ir bezdarbnieku statusā. Klātesošie rosināja izmantot supervīziju formātu, taču tika skaidrots, ka šobrīd šāda veida nodarbības (bet ne mācības) ir pieejamas sociālajiem darbiniekiem. Iespējams, var izmantot citus projektus, kuriem var piesaistīt asistentus. Skanēja iebilde, ka mērķauditorija ir pārāk maza, tāpēc kursu rīkotājiem tas varētu nebūt motivējoši. Taču var atrast dažādas pilnveides iespējas – gan skolas, gan pašvaldības, gan valsts līmenī.
LM informēja, ka ir sagatavots profesijas standarts asistentam – tam varētu arī tikt izvirzītas izglītības prasības. Taču tādā gadījumā tās jāfinansē no valsts budžeta. Diez vai daudziem būs motivācija apmeklēt noteikta apjoma kursu, ja tas būs jādara no sava maciņa.