Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +30 °C
Skaidrs
Otrdiena, 16. jūlijs
Hermīne, Estere, Liepa

Autoceļu būvdarbus var nesākt

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Lūgts komentēt krīzes situāciju un iespējamos risinājumus, ministrs Linkaits savās atbildēs ir lakonisks un skaidrus savas rīcības virzienus neiezīmē. "Krievijas kara Ukrainā ietekmē ir liela neskaidrība par izejmateriālu cenām un piegādes iespējām, un tas var ietekmēt šī gada ceļu būvniecības un atjaunošanas plānu īstenošanu. Pašlaik ir svarīgi spēt izpildīt vismaz būtiskākos ieplānotos projektus, ieguldot valsts pieejamos finanšu līdzekļus lietderīgi. Ministrs ir ticies ar LCB valdes priekšsēdētāju, un viņi ir pārrunājuši risinājumus un turpmāko rīcību. Esam aicinājuši izmantot Publisko iepirkumu likumā iekļautos risinājumus, lai pasūtītāji un piegādātāji diskutētu par noslēgtajiem līgumiem un iespējamu to grozīšanu, ja tas ir pamatoti un atbilstoši situācijai," ministra atbildi Dienai sniedza padomniece Maija Rēna, piebilstot, ka ne par kādiem konkrētiem objektiem, līgumiem pašlaik nevar runāt, turklāt tā ir darbu pasūtītāja – LVC – kompetence.

"LVC kā lielākajam pasūtītājam ceļu būvniecībā patlaban ir daudz izaicinājumu. Nozares pārstāvji un būvdarbu veicēji ir informējuši mūs, ka daudzas materiālu un izejvielu cenas īsā laikā ir strauji augušas, daļa materiālu arī nav pieejami. Ir skaidrs, ka šādā situācijā bez izmaiņu veikšanas jau noslēgtajos līgumos būvdarbu sezonu var būt problemātiski sākt. Lai izvairītos no situācijas, kad dažādi pasūtītāji dažādi vērtē situāciju, būtu nepieciešamas kopīgas vadlīnijas, kā pasūtītājiem būtu jārīkojas šajā jaunajā, iepriekš neparedzētajā situācijā. Par to ir jābūt vienotai izpratnei. Ja šī vienotā izpratne izpaliks, mēs varam nonākt 2011./2012. gada situācijā, kad būvnieki uzteica līgumus. Tas nozīmēs, ka ceļu remontdarbu sezonu šogad pilnvērtīgi sākt nevarēsim," Dienai norādīja LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Izšķiršanās arī pašvaldībām

Ņemot vērā, ka šobrīd aktīvi būvniecības darbi notiek arī pašvaldību līmenī, diezgan skaidrs, ka tiešā mērā krīze skars arī vietvaru projektus un pašvaldībām nāksies izdarīt smagas izvēles. Piemēram, gandrīz visi lielie Rīgas būvniecības objekti pašlaik ir satiksmes organizācijas projekti, kuri turklāt tiek realizēti ar ārējā finansējuma piesaisti, un pašvaldība ir uzņēmusies gan konkrētus izpildes termiņus, gan kopējās projekta izmaksas, kas būtiski samazina juridiskās manevra iespējas, Dienai skaidro pašvaldības pārstāvji.

"Ja arī tiek pieņemts kāds ārējs regulējums, ir jāvērtē viss juridisko komponenšu apjoms, tajā skaitā iepirkuma nosacījumi un ar to saistītie neattiecināšanas riski. Šobrīd tiek izskatīta iespēja projektiem, kuru realizācijai ir nepieciešami vairāki gadi, jau iepirkumā paredzēt indeksāciju. Bet te jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka indeksācija tiks iekļauta katrā konkrētajā iepirkumā. Situācijās, kad indeksācija netiek atļauta, protams, var rasties risks, ka uzņēmēji, rēķinoties ar šī brīža papildu riskiem, piedāvās dārgākus pakalpojumus," atzīst RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Viens no uzņēmēju piedāvātajiem risinājumiem krīzes pārvarēšanai ir paredzēt nākotnes būvniecības līgumos cenu indeksācijas iespēju, proti, paredzēt manevra iespēju līgumcenas palielināšanai atbilstoši izmaiņām tirgū. Taču vismaz Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes ļauj noprast, ka šī pašvaldības struktūra vismaz pagaidām nav gatava elastīgi reaģēt uz krīzes situāciju un lielā mērā plāno atstāt krīzi uz uzņēmēju pleciem, vienlaikus radot risku, ka nākotnes projekti var būtiski kavēties, jo uzņēmēji var vienkārši atteikties no dalības iepirkumos vai arī jau sākotnēji piedāvāt cenu, kurā iekļauts izmaksu pieauguma riska faktors.

"Pašlaik departamenta noslēgtie būvniecības līgumi neparedz cenu indeksāciju, turklāt objektos, kur ir ārējais finansējums, pašvaldība ir uzņēmusies ievērot arī kopējās projekta izmaksas. Attiecīgi, lai piemērotu indeksāciju, pašlaik būtu nepieciešams ārējais normatīvais akts, kas ļautu departamentam veikt būtiskus grozījumus jau noslēgtajos būvniecības līgumos, kā arī nepieciešams skaņojums un, iespējams, arī finansējums no ārējo finansējumu devējiem. Attiecībā uz jaunajiem līgumiem departaments neplāno līgumos paredzēt cenu indeksāciju," pausts pašvaldības atbildē.

Šeit gan jāuzsver – Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane norāda, ka normatīvi paredz veikt korekcijas jau esošajos līgumos. Izpētot Publisko iepirkumu likumu, konstatēts, ka pašreizējā situācija atbilst likumā paredzētajam gadījumam, ka iestājas ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja prognozēt, un attiecīgi viņam ir tiesības grozīt jau iepriekš noslēgtos, spēkā esošos līgumus, pieļaujot būtiskus grozījumus – līdz 50% no līguma cenas. "Analizējot pašreizējo cenu pieaugumu tirgū, mūsuprāt, vajadzētu pietikt ar šiem 50%, jo tā ir liela summa jebkurā gadījumā. Vidēji būvizstrādājumi veido aptuveni 30–40% no līguma summas, līdz ar to gadījumā, ja materiāla cena pieaugs uz pusi, tas nenozīmē, ka arī kopējā būvdarbu līguma cena pieaugs uz pusi. Vienlaikus esošie normatīvi arī paredz iespēju pagarināt līguma izpildes termiņus. Tādējādi, iespējams, vienā gadījumā loģiskāk būtu pagarināt izpildes termiņu, piemēram, dažus mēnešus pagaidot, kā attīstīsies situācija ar materiālu cenām un pieejamību, bet citā pareizāk būs mainīt izmaksu apjomu un turpināt darbus," pauž Feldmane. 


Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 18. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas