Azerbaidžānas un Armēnijas miera sarunām, kurām pamatu lika vairāki ASV centieni kopš pagājušā gada vidus, tostarp Dž. D. Vensa nesenā vizīte Baku, ir arī virkne atmiņu un notikumu, kas seko šim miera līgumam. Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam ir vairāk nekā 30 gadu, un šeit vietā pieminēt nupat Rīgā notikušo piemiņas koncertu Hodžali (Khojali) upuriem 1992. gada 26. februārī. Šis ir ikgadējs piemiņas brīdis kopš slaktiņa pie Hodžali, un arī turpmāk tas būs ikgadējs pēc tam, kad Dienvidkaukāza valstis parakstīs īstu miera līgumu. Otrs notikums uz šo miera sarunu fona ir vairāku cilvēku sodīšana par kara noziegumiem Karabahā, kas ir Azerbaidžānas teritorija. Piemēram, Baku militārā tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu Rubenam Vardanjanam, kurš vispirms bijis Krievijas Federācijas pilsonis, bet kopš 2022. gada – Armēnijas pilsonis.
Piemiņas koncerti
Šāgada 23. februāra vakarā Mazajā ģildē, uzstājoties azerbaidžāņu pianistei Narminai Nadžafli un vijolniecei Azizai Salahovai, notika Hodžali traģiskajiem notikumiem veltīts piemiņas koncerts, kas pulcēja Azerbaidžānas diasporu Latvijā, kā arī augstus viesus no Latvijas puses, piemēram, eksprezidentu Valdi Zatleru.
Hodžali slaktiņš notika 1992. gada 26. februārī Armēnijas un Azerbaidžānas pirmajā karā. Armēnijas spēki no 1991. gada pilnībā bloķēja Hodžali pilsētu Azerbaidžānas Karabahas reģionā, un 1992. gada naktī no 25. februāra uz 26. februāri ar bijušās padomju armijas 366. motorizētā strēlnieku pulka piedalīšanos sākās uzbrukums pilsētai. Civiliedzīvotāju bēgšanas laikā, pēc Azerbaidžānas sniegtajiem datiem, tika noslepkavoti 613 neapbruņoti civiliedzīvotāji, tostarp 106 sievietes un 63 bērni. Šī notikuma piemiņas brīži notiek visā Azerbaidžānā un arī ārpus valsts ik gadu pēc šī traģiskā notikuma.
Arī Latvijā ik gadu notiek piemiņas pasākumi Hodžali bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem. Piemēram, pērn piemiņas pasākumā tika rādīta dokumentāla filma par šiem notikumiem, vēl gadu iepriekš – notika piemiņas koncerts. Savukārt šogad, 2026. gada 26. februārī, Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs piedalījās Genocīda memoriāla atklāšanā Hodžali pilsētā. Memoriāls tika izveidots, lai pieminētu Hodžali traģēdijas upurus.
Īpaši būtiski šo pasākumu patlaban uzsvērt Latvijas kontekstā ir, ievērojot ārpolitiskos notikumus. Proti, Armēnija un Azerbaidžāna ar ASV starpniecību Baltajā namā Vašingtonā ir parakstījušas nolīgumus, kas paredz pilnvērtīga miera līguma starp abām valstīm noslēgšanu.
"Pirms 34 gadiem naktī no 25. uz 26. februāri Armēnija Hodžali pilsētā pret Azerbaidžānas civiliedzīvotājiem ar īpašu nežēlību pastrādāja Hodžali genocīdu – vienu no šausminošākajiem noziegumiem pret cilvēci pagājušajā gadsimtā. Hodžali traģēdija bija lielākais slaktiņš, kas pastrādāts Armēnijas agresijas laikā pret Azerbaidžānu," piemiņas pasākuma laikā Rīgā teica Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs.
"Mūsu teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošana 2020. gada Tēvijas kara rezultātā un pretterorisma pasākumi 2023. gadā, tostarp Hodžali atbrīvošana, kā arī kara noziedznieku kriminālvajāšana, ir vēsturiskā taisnīguma iemiesojums," norādīja vēstnieks.
Hodžali genocīda 34. gadadienas priekšvakarā Azerbaidžānas tiesas pieņemtie lēmumi pret personām, kuras apsūdzētas kara noziegumos, ir ne tikai taisnīguma nodrošināšana, bet arī dziļas cieņas apliecinājums šīs traģēdijas nevainīgo upuru piemiņai, piebilda E. Sultanovs.
20 gadu cietumsods
Rubens Vardanjans ir viens no pēdējiem, kuriem spriedumu paziņoja Baku militārā tiesa, un 20 gadi nav pats bargākais sods, tomēr šī oligarha pieminēšana, tieši no Latvijas pozīcijas raugoties, ir būtiska, lai arī dažas nedēļas iepriekš tika pasludināti pāris mūža ieslodzījumi citām apsūdzētajām personām. Proti, arī mūsu ikdienā ir runa par oligarhiem, kuru saikne ar Maskavu ir acīmredzama, bet šajā gadījumā ir redzama arī pilna darbības aina un sekas.
Baku militārā tiesa sodu piesprieda par kara noziegumiem, terorisma finansēšanu, noziegumiem pret mieru un cilvēci un citiem noziegumiem Azerbaidžānas Karabahas apgabalā.
R. Vardanjans ir Armēnijas pilsonis, bet iepriekš, līdz 2022. gadam, bija Krievijas Federācijas pilsonis. R. Vardanjans tika apsūdzēts pēc Azerbaidžānas Kriminālkodeksa pantiem, jo pēc būtības organizēja, atbalstīja, finansēja un vadīja separātisma režīmu šai valstij piekrītošajā Karabahas apgabalā, kas arī starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas teritorija. 2020. gadā viņš savu darbību finanšu jomā mainīja uz politisko darbību. 2022. gada septembrī R. Vardanjans atteicās no Krievijas pilsonības un pārcēlās uz šo reģionu. Divus mēnešus vēlāk viņš faktiski tika iecelts par Armēnijas izveidotā separātistu režīma "valsts ministru" okupētajās teritorijās Azerbaidžānā.
Azerbaidžānas amatpersonas viņa klātbūtni raksturoja kā nelikumīgu, apgalvojot, ka, pieņemot augstu amatu separātistu struktūrā, R. Vardanjans uzņēmās politisko un administratīvo atbildību par tās rīcību. Apsūdzība apgalvo, ka R. Vardanjana amata laikā teritorijā turpināja darboties nelegāli bruņoti grupējumi un ka pastāvēja finansiālā un loģistikas atbalsta mehānismi. Varasiestādes apgalvo, ka viņa amats viņu saista ar darbībām, uz kurām attiecas Azerbaidžānas Kriminālkodeksa terorisma un valsts drošības noteikumi.
R. Vardanjans iepriekš noraidīja apsūdzības, norādot, ka viņa iesaistīšanās bija politiska un humāna rakstura, un noliedza dalību jebkādās bruņotās vai nelikumīgās darbībās.
2023. gada septembrī pēc Azerbaidžānas pretterorisma operācijas, kas rezultējās ar nelegāla režīma likvidāciju, R. Vardanjans tika aizturēts Lačinas robežšķērsošanas punktā, kad viņš mēģināja pamest reģionu. Tiesas prāva pret R. Vardanjanu ilga aptuveni pusotru gadu, bet pierādījumu vākšana notika vairāk nekā 2,5 gadu garumā, prāva bija atklāta, un starptautiskās organizācijas sekoja procesam.
Vērts atzīmēt, ka R. Vardanjans ir iekļauts arī Ukrainas sankciju sarakstā. Viņš tiek apsūdzēts dažādos nelikumīgos finanšu darījumos un tiek turēts aizdomās par lielu naudas summu legalizēšanu.