Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika liecina, ka Latvija ir starp pasaules līderēm krāsu eksportā. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)
No pirmsākumiem līdz mūsdienām
Rūpnieciskai laku krāsu ražošanai Latvijā nav ļoti sena vēsture. Pirmās rūpnīcas Latvijas teritorijā tika izveidotas XIX gadsimta beigās, bet, salīdzinot ar citām nozarēm, tās bija visai nelielas.
1932. gadā Latvijā strādāja 12 krāsu fabrikas, kas nodarbināja 223 darbiniekus. Tās eksportēja 1,6 tūkstošus tonnu gatavu krāsu, galvenokārt uz Igauniju, Somiju, Zviedriju un Lielbritāniju (Latviešu konversācijas vārdnīca, IX sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933, 17928. sleja). Lakas tika ražotas trijās rūpnīcās, kas nodarbināja 86 darbiniekus. Laku ražošanas apjoms bija nedaudz virs 100 tonnām gadā (Latviešu konversācijas vārdnīca, X sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933–1934, 19876. sleja). Tolaik lielākais krāsu ražotājs Latvijā bija Ķīmiskā fabrika Mārtiņš Kalniņš, kas 1939. gada saražoja 1,48 tūkstošus tonnu krāsu (Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 393. lpp.). Kalniņa rūpnīcas svarīgāka produkcija bija nevis krāsas, bet mazgāšanas līdzekļi.
Pēc Otrā pasaules kara Kalniņa rūpnīca tika pārdēvēta par Rīgas laku un krāsu rūpnīcu. Laika posmā no 1956. līdz 1964. gadam ražošana tika modernizēta un paplašināta, krāsu ražošanā izmantoja ne tikai ierastās uz augu eļļu bāzes ražotās krāsas, bet arī krāsas uz organisko šķīdinātāju un polimēru bāzes. 1957. gadā laku un krāsu ražošanas kopapjoms Latvijā pārsniedza 20 tūkstošus tonnu, bet 1970. gadā sasniedza pat 62 tūkstošus tonnu. Rīgas laku un krāsu rūpnīca bija lielākais krāsu un laku ražotājs Baltijā, eksportējot produkciju uz Krieviju, Baltkrieviju Ukrainu, Lietuvu un Igauniju. 1986. gadā rūpnīcas produkcija tika eksportēta arī uz 25 valstīm ārpus PSRS robežām.
Pēc PSRS sabrukuma krāsu un laku ražošanas apjomi Latvijā ievērojami samazinājās. 1993. gadā laku un krāsu ražošanas kopapjoms bija 7,7 tūkstoši tonnu. Šajā laikā tika sākta nozares privatizācija. Par vienu no privatizējamās Rīgas laku un krāsu rūpnīcas īpašniekiem kļuva Mārtiņa Kalniņa seniora dēls Mārtiņš Kalniņš.
Latvijā laku un krāsu ražošana tika modernizēta, apgūstot jaunus krāsošanas līdzekļus, pilnībā ieviešot ES standartiem atbilstošas krāsvielas un šķīdinātājus. Kopš 2014. gada laku un krāsu ražošanas apjomi Latvijā bija 4,5–6,9 tūkstošu tonnu apjomā katru gadu. 2024. gadā laku un krāsu ražošanas kopapjoms Latvijā bija 5,1 tūkstotis tonnu.
Mūsdienās SIA Rīgas krāsu un laku rūpnīca ir viens no lielākajiem krāsu un laku produkcijas ražotājiem Baltijas valstīs. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas 500 lielāko uzņēmumu 2025. gada topam SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca ar 8,12 miljonus eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 24. lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Latvijā. Uzņēmums nodarbināja aptuveni 140 darbinieku un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja 1,66 miljonus eiro.
Mūsdienās Latvijai ir augstas pozīcijas globālajā eksportā četrās preču grupās, kurās tiek apkopotas krāsas, kā arī materiāli virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
Organisko šķīdinātāju krāsas
Ugunsnedrošu šķīdinātāju krāsu grupā (KN kods 321490 – fasāžu, iekšējo sienu, grīdu, griestu vai tamlīdzīgu virsmu apstrādes ugunsnedroši maisījumi) 2024. gadā pasaules liekākā eksportētāja bija Vācija, kura eksportēja krāsas par aptuveni 515 miljoniem eiro. Vācijas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 21,5%. Otrajā vietā ar 181 miljonu eiro (7,6% no kopējā pasaules eksporta) bija ASV, bet trešajā vietā ar 132 miljoniem eiro (5,5% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Latvija ar 16,8 miljoniem eiro (0,7% no kopējā pasaules eksporta) atradās 28. vietā pasaulē. Igaunija ar 8,9 miljoniem eiro (0,37% no kopējā pasaules eksporta) bija 44. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 3,4 miljoniem eiro (0,14% no kopējā pasaules eksporta) – 57. vietā pasaulē.
2024. gadā pēc ienākumiem no ugunsnedrošu šķīdinātāju krāsu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā pasaulē bija netālu no Austrālijas novietotā valsts – Zālamana salas (50,6 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā bija Luksemburga (17,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Austrija (12,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 9 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija 6. vietā pasaulē, atpaliekot no Serbijas (9,6 eiro uz vienu iedzīvotāju un 4. vieta) un Ziemeļmaķedonijas (9,2 eiro uz vienu iedzīvotāju un 5. vieta). Igaunija ar 6,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva (1,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 30. vietā pasaulē. Jāatzīmē, ka 2021. gadā Latvija, rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, bija trešā lielākā ugunsnedrošu šķīdinātāju krāsu eksportētāja pasaulē, atpaliekot tikai no Zālamana salām un Austrijas. 2024. gadā 93% no visa šīs preču grupas Latvijas eksporta saņēma Igaunija un Lietuva.
Apstrādei pirms krāsošanas
Sveķu, tepju un citu blīvēšanas materiālu grupā (KN kods 321410 – stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas; krāsotāju špakteļtepes) 2024. gadā Latvijas kopējie eksporta ienākumi bija divas reizes lielāki nekā no krāsu eksporta, bet attiecīgās preču grupas eksporta tirgus apjoms ir ievērojami lielāks.
Arī 2024. gadā pasaules liekākās sveķu cementu un citu blīvēšanas materiālu eksportētājas bija Vācija (1,6 miljardi eiro un 20,7% no kopējā pasaules eksporta) un ASV (864 miljoni eiro un 10,8% no kopējā pasaules eksporta). Igaunija ar 109 miljoniem eiro (1,4% no kopējā pasaules eksporta) bija 16. vietā pasaulē, Latvija ar 37 miljoniem eiro (0,47% no kopējā pasaules eksporta) atradās 28. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 9 miljoniem eiro (0,12% no kopējā pasaules eksporta) bija 44. vietā pasaulē.
2024. gadā pēc ienākumiem no sveķu cementu un citu blīvēšanas materiālu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā pasaulē bija Igaunija (79,6 eiro), otrajā vietā – Beļģija (63 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Āfrikas Gvinejas līča piekrastes salu valsts Santome un Prinsipi (52 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 20 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 3,2 eiro uz vienu iedzīvotāju – 23. vietā pasaulē.
2024. gadā Latvijas galvenie eksporta tirgi bija Polija (25,7%), Beļģija (22,3%), Lietuva (13%), Turcija (12,9%) un Indija (10,4%).
Akrila un vinila krāsas
Ievērojami mazāki ir uz ūdens bāzes akrila un vinila polimēru krāsu (KN kods 320910 – krāsas un lakas uz akrila vai vinila polimēru bāzes ūdens vidē) eksporta apjomi no Latvijas. Igaunija ar 24 miljonus eiro (0,6% no kopējā pasaules eksporta) lielu akrila un vinila polimēru krāsu eksportu 2024. gadā bija 28. vietā pasaulē, Latvija ar 9 miljonus eiro (0,23% no kopējā pasaules eksporta) lielu eksportu bija 42. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 6,5 miljoniem eiro (0,16% no kopējā pasaules eksporta) – 46. vietā pasaulē.
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā pasaulē pirmajā vietā bija Karību jūras sala Grenāda (1,96 eiro), otrajā vietā bija Dānija (18,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Beļģija (17,9 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 17,6 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 4. vietā pasaulē, Latvija (5 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 14. vietā pasaulē, bet Lietuva (2,3 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 24. vietā pasaulē.
2024. gadā Latvija 79,4% no visa šīs preču grupas krāsu kopapjoma eksportēja uz Igauniju un Lietuvu.
Akrila krāsas uz neūdens bāzes
Nedaudz mazāka ir Latvijas tirgus niša, eksportējot uz organisko šķīdinātāju bāzes veidotās akrilpolimēru vai vinilpolimēru krāsas (KN kods 320820 – krāsas un lakas uz akrilpolimēru vai vinilpolimēru bāzes neūdens vidē).
2024. gadā Lietuva ar 10,9 miljonus eiro lielu eksportu (0,23% no kopējā pasaules eksporta) bija 33. vietā pasaulē, Igaunija ar 5,97 miljoniem eiro (0,12% no kopējā pasaules eksporta) atradās 45. vietā pasaulē, bet Latvija ar gandrīz tikpat lieliem eksporta ienākumiem un tikpat lielu nišu (0,12%) globālajā eksportā bija 46. vietā pasaulē.
Pēc eksporta ienākumu apjoma uz vienu iedzīvotāju šajā krāsu grupā Igaunija ar 4,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē, Latvija (3,8 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, bet Lietuva (3,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 16. vietā pasaulē.
2024. gadā Latvijas galvenie eksporta tirgi bija Polija (35,3%), Lietuva (15,5%), Igaunija (13,1%) un Francija (7,6%).
LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.