Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Bankas gatavas diskutēt par Kazāka ierosinājumu norakstīt neatgūtos krīzes laika parādus

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt krīzes laika parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, aģentūrai LETA norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka SEB banka jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.  

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere. 

Viņa piebilda, ka līdz šim ir bijuši 288 gadījumu, kad banka veic daļēju vai pat pilnu atlikušā kredīta dzēšanu, jo kredītņēmēja šī brīža vai vidēja termiņa sociālais, finansiālais un veselības stāvoklis nekad neradīs iespēju atlikušo parādu nodzēst. Tomēr, lai tas notiktu, šiem klientam proaktīvi jāiniciē šī saruna ar banku un bieži ir grūti klientu uz šādu dialogu pierunāt.

"Patlaban ir ļoti grūti novērtēt šādas parādu norakstīšanas tiešu ietekmi uz ekonomiku, manuprāt, tas vairāk uzlabo cilvēku emocionālo stāvokli, jo saistību esamība un apziņa par dzēšanas neiespējamību nav pati vieglākā sajūta, līdz ar to tas primāri ļautu tiem, kam šādas saistības vēl ir, nedaudz mazināt sociālo spriedzi gadījumos, ja cilvēks ir labticīgs un uzņemas atbildību par savām saistībām," piebilda Tetere.

Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers aģentūrai LETA norādīja, ka ievērojamais iedzīvotāju skaits, kas patlaban ir nonācis sava veida finanšu izolētībā neatgūstamu vai drīzāk bezcerīgu parādu dēļ, kas palikuši arī pēc tam, kad visi iespējamie risinājumi ir izmantoti, tostarp pārdoti īpašumi, nav labas ziņas ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā. 

"Mūsu pieredze rāda, ka šī problēma tiešām pastāv un tā īsti vairs nav risināma, jo, ja aizdevums ir ņemts vēl pirmskrīzes periodā un parādsaistības ir atzītas par neatgūstamām, tad tās lielā mērā paliek tehniskas, tādas ar kurām īsti neko vairs nevar iesākt. Risks, kas saglabājas šīs saistības nedzēšot, mēs faktiski izslēdzam no normālas finanšu aprites daļu sabiedrības," skaidroja Balcers. 

Viņš pauda viedokli, ka no tautsaimniecības viedokļa, lielāka vērtība būtu palīdzēt šai sabiedrības daļai atgriezties normālā ekonomiskā dzīvē. 

Vienlaikus šāds solis nedrīkstētu radīt sabiedrībā viedokli, ka saistības nav jāpilda un būtu jānovērtē, kas ir tie gadījumi, kad šāda palīdzība ir objektīvi pamatota, uzsvēra Balcers. 

Jau ziņots, ka Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. 

Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši. 

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.

 

Top komentāri

Tā bija drausmīga cūcība
T
Tas, ka bankas uz pašu izraudzītu vērtētāju vērtējumu pamata deva kredītus, nebija smuki, jo tādā veidā tika nepamatoti uzskrūvētas īpašumu cenas. Bet tas, ka bankas pēc force maievre (krīzes) iestāšanās atņēma cilvēkiem īpašumus un izpārdeva par super zemām cenām, tostarp arī pašu veidotiem apakšuzņēmumiem, un vienlaikus saglabāja kredītņēmējiem parādsaistības par iztrūkstošo starpību, bija drausmīga cūcība!
Dombrovska cūcība
D
Dombrovska valdības cūcība bija tā, ka nepieņēma likumu par to, ka krīzes laikā hipotekārā kredīta ķīlas nav atsavināmas neatkarīgi no tā, vai cilvēks tobrīd var vai nevar veikt atmaksu saskaņā ar līgumā noteikto grafiku, pilnu norēķinu atbīdot uz pēckrīzes periodu. Bet, tā kā Dombrovskis bija cieši saistīts ar baņķieru aprindām, tad to intereses viņam bijas svarīgākas, nekā vienkāršo cilvēku tiesības.
>:-)
&
Pārrijušiem treknajiem taukumūļiem ? No bidlogāna, lumpenizētā margināla, pat dažus centus piedzīs, ar cietumu draudot :(
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dezinformāciju nesargā vārda brīvība(25)

Informatīvā telpa ir ļoti piesātināta un pat pārsātināta ar dezinformāciju – intervijā Romānam Meļņikam atzīst iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas