Saeimas balsojums izskatījās teju vienbalsīgs, par nobalsojot 72 deputātiem un tikai Skaidrītei Ābramai atturoties. Taču desmit deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" izvēlējās vispār balsojumā nepiedalīties.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) pirms balsojuma informēja, ka Rozenbergs savulaik izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, bet deputātiem komisijā nav bijusi iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, kas neļaujot pieņemt objektīvu lēmumu.
Judins esot mēģinājis iegūt papildu informāciju, taču pašlaik tas neesot izdevies. "Laiks vēl ir, ir jāiepazīstas ar materiāliem, tad varēs izdalīt secinājumus," teica Judins, sakot, ka viņam kā deputātam ir tiesības zināt, par ko viņš balso. Judins bija viens no deputātiem, kurš izvēlējās balsojumā par Rozenbergu nepiedalīties.
Savukārt deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) debatēs apgalvoja, ka notikumi, kuros iesaistīts Rozenbergs, esot ļoti seni. "Sodu viņš jau sen ir izcietis," teica Zivtiņš.
Deputāts Gatis Liepiņš (JV) sacīja, ka personīgi balsos par Rozenerga apstiprināšanu amatā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka deputāti drīkst uzdot jautājumus un izpētīt dažādus argumentus, bet pašlaik deputāti šādus jautājumus "vienkārši apstiprina". "Diskusijai ir jābūt," par procedūrām teica Liepiņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pret Rozenbergu 25 gadus atpakaļ uz izlīguma pamata tika izbeigts kāds kriminālprocess, tāpēc Judins uzskata deputātiem būtu jāsaņem gan komisijas lēmums par reputācijas atbilstību, gan arī lietas materiāli, lai pašiem iepazītos par izdarīto kriminālo nodarījumu pirms 25 gadiem.
Rozenbergs informējis, ka 25 gadus atpakaļ viņš bija izraisījis autoavāriju, kuras rezultātā cietis cilvēks, bet kopš tā laika ir pagājis ilgs laiks un viņš šo gadījumu nav slēpis.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis deputātiem skaidrojis, ka komisija desmit tiesnešu sastāvā vienbalsīgi nolēmusi, ka Rozenberga reputācija pilnībā atbilst AT tiesneša amatam.
Rozenbergs aģentūrai LETA iepriekš norādījis, ka advokatūrā viņš ir nostrādājis vairāk nekā 20 gadus un astoņus no tiem ir vadījis LZAP, bet tiesneša profesija ir viņa jaunais profesionālais izaicinājums.
Rozenbergs 2001.gadā ir ieguvis jurista kvalifikāciju, 2002.gadā - sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, bet 2013.gadā - tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās Latvijas Universitātē (LU).
Kopš 2022.gada viņš ir docents LU Juridiskajā fakultātē. Saeimas publiskotā informācija liecina, ka kopš 2002.gada viņš regulāri publicē zinātniskus darbus un uzstājas konferencēs ar referātiem.
Rozenbergs ir bijis Anša Sormuļa aizstāvis Ventspils politiķa Aivara Lemberga krimināllietā.