Lielākā daļa jeb 97,5% ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1% ir vīrieši. 14,6% no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā darbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.
Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38% jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā 2008. gadā (25,3%). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā – 55,9% no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.
Pērn visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumā bija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2% jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4% bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē – vairāk nekā puse jeb 51,1% no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9%, Zemgalē – 41,2%, Pierīgā – 27%, bet Rīgā – 26,6%.
Tiem, kas darbu zaudējuši kopš 2010. gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija (43,8% gadījumu). Salīdzinājumam visu bezdarbnieku skaitā šis rādītājs bija 34,4%. Otrs biežākais ilgstošo bezdarbnieku darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darbnespēja (41,1% gadījumu).
Nedaudz vairāk par trešdaļu jeb 37,3% ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību, bet 22% bija ar pamatizglītību vai zemāku, kas ir trīs reizes biežāk nekā nodarbināto skaitā ar šādu izglītības līmeni. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5% ilgstošo bezdarbnieku.
Vienotibas Success