Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Dziedu katru rītu, braucot ar riteni

Ar Ingu Sokolovu tiekamies Talsu kafejnīcā Ie-pauzē. Tās dienas lietavu pirmais cēliens jau aizpūsts, uzspīd rudenīga saule un aromātiska pēcpusdienas kafija ir tieši laikā, lai Inga pēc uzņēmējdarbības lekcijām apsēstos nesteidzīgai sarunai. Izrādās, ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu. Katru dienu mērojami aptuveni 30 kilometri turp un atpakaļ līdz dzīvesvietai Stendē. Bet viņa priecājas – tik ļoti priecājas par mūždien mainīgajām gleznām debesīs, uz lauka novērotiem putniem, par iespēju dziļi ieelpot Latvijas lauku spirdzīgo gaisu! Par lietām ko mēs, te, Latvijā, gadiem dzīvojušie, varbūt par nepamanām. Pēc 15 Apvienotajā Karalistē pavadītiem gadiem šogad aprīlī viņa ir atgriezusies Latvijā. Uz palikšanu. "Uz Londonu, uz Lielbritāniju – vairs nekad!" apliecina Inga Sokolova.

Izvēles brīvība

Nav grūti iedomāties izaicinājuma garšu, kad sieviete foršākajos gados, kurai bērns jau izaudzināts, iecerētie projekti iestrēguši nebūtībā un it kā nekas vairs šeit nesaista, var atvērt pasaules karti un ar zīmuli uzvilkt ķeksīti - un tagad es gribu padzīvot šeit! Pilnīga izvēles brīvība, kā dzīvot tālāk. Aptuveni šādas sajūtas bija Ingai, kad viņa izlēma doties dzīvot un dzīvei citus apvāršņus meklēt Anglijā.

"Sakrita vairāki faktori, tas bija 2005. gads. Tajā laikā Ventspilī darbojos nevalstiskajā sektorā, biedrībā Zaļā nagla. Mums bija jauki, ar vides izglītību saistīti projekti, ko tolaik finansēja Vides fonds. Man tas bija ļoti interesants darbs, bet kādā brīdī vienam projekta pieteikumam, kas bija pēctecīgs iepriekšējam, finansējumu vairs nepiešķīra," aizbraukšanas finansiālo ieganstu pamato Inga. Taču tas bija tikai viens no aizbraukšanas iemesliem, Inga paskaidro: "Es nekad dzīvē nepieņemu lēmumu, balstoties tikai uz kādu vienu faktoru. Dēls bija izaudzis liels – jau students, kurš nostājies uz savām kājām un materiāli bija jau nodrošināts." Inga iestarpina: "Un tagad man jau ir četri mazbērni!" Tad turpina: "Man vairs nebija nekādu tādu pienākumu, nekādu saistību, nebija arī parādu, jo kredītus nebiju ņēmusi – es neesmu no tiem cilvēkiem. Varēju kardināli mainīt savu dzīvi un to arī izdarīju."

Ingai vienmēr ir padevusies organizēšana. "Tas ir tas, ko arī pašlaik daru," viņa piebilst. Vēl pirms aizbraukšanas viņa bija mācījusies ekonomikas pamatus – ap 2005. gadu bijusi sajūta, ka situācija valstī nebūs laba. "Tā arī notika, bet ekonomiskās krīzes laikā jau biju nostabilizējusies Lielbritānijā. Toreiz uz Lielbritāniju aizbraucu caur darbā iekārtošanās aģentūru. Sāku strādāt visšausmīgāko darbu savā mūžā – par apteksni viesnīcā. Tur nostrādāju trīs mēnešus. Tas bija briesmīgi, savu mūžu vairs negribētu to darīt! Tas nav man. Es sevi vairāk izjūtu kā radošu personību," atzīstas Inga. Iedzīvošanās Lielbritānijā nav bijusi viegla, bet ar laiku sieviete ar to tikusi galā. Pamatā visus šos gadus dzīvojusi Londonā, īsus laika posmus arī ārpus lielpilsētas.

"Kā lielākajai daļai, kam nav pieprasītas profesionālās izglītības, mana darba karjera tur sākās maz kvalificētos darbos – daudzus gadus nostrādāju uzņēmumā pie mākslīgo nagu un skropstu iepakošanos. Tādas vieglas lietiņas, vienīgais – ar pirkstiem ir jādarbojas ātri. Jāstrādā kā mašīnai, monotoni, bet nav smagi," paskaidro Inga. Pēc tam bijis arī līgumdarbs ar parfimērijas un kosmētikas uzņēmumu, kur Ingai pamazām radusies iespēja pavērot, kā pasaulē veido biznesu. Arī valodu viņa pamazām apguvusi – pēc darba vakaros gājusi mācīties kursos. "Dzīve sāka sariktēties," teic Inga. Tas bijis pamudinājums domāt, "kā tikt vaļā no visa tā, ko nepatīk darīt un sākt darīt patīkamus darbus."
 

Kāja pilna ar dzelžiem

"Galvā rosījās dažādas biznesa idejas. Vakaros, kad bija brīvs, skatījos televīzijā BBC, viņiem ir daudz labu raidījumu par uzņēmējdarbību. Neliela uzņēmējdarbības pieredze man bija arī pirms emigrācijas – Ventspilī biju vadījusi muzeju, arī kinoteātri. Jau 2014. gadā Londonā sanācām kopā ar draugiem, tostarp latviešiem, un uztaisījām pirmo biznesa ideju prāta vētru. Toreiz tas bizness neaizgāja un es mazliet nobijos. Bet laiks, cilvēki un notikumi iespaidoja tālāko virzību. Dažas no biznesa idejām turpinās šeit, Latvijā," saka Inga un viedtālrunī rāda bildes: "Tā ir īpaša medus kūkas recepte, kur dzīvais medus konditorejas izstrādājumā integrēts svaigā veidā. Man ir doma dibināt viena produkta kompāniju kūkas pārdošanai kafejnīcu tīklos. Pašlaik Talsos man vēl notiek mācības, bet drīzumā sākšu uzņēmējdarbību. Ja izdosies izveidot ražotni, viss būs kārtībā. Talsos ir ļoti jauki cilvēki, priecājos, ka atgriezos Latvijā un tieši šeit."

Taujāta, vai nav bijusi doma par palikšanu Londonā uz visu atlikušo mūžu, Inga ir noraidoša – tādu domu nav pieļāvusi. Gribējies noenkuroties, gribējies prognozējamu dzīves plūdumu. "Un apkārtējā vide tur ir ļoti piesārņota. Gaiss no izplūdes gāzēm Londonā ir tik netīrs! Bet es esmu riteņotāja, bieži nācās braukt ar masku. Patiesībā sabiedriskais transports ir ļoti nepatīkama lieta – metro pārpildīts. Ritenis dod lielu brīvības sajūtu, uztur labu fizisko formu un ietaupa ļoti daudz līdzekļu," uzsver Inga.

2017. gadā Inga Sokolova uzsākusi tālmācības Biznesa vadības koledžā Latvijā. "Tur bija jādara praktiskas lietas, mācoties un uzreiz zināšanas pielietojot praksē. Vienu gadu nomācījos, bet pērn man sākās veselības problēmas. Pirms tam 2015. gadā, braucot ar riteni, nokritu, salauzu kāju. Operācijas laikā kaulos ievietoja 12 skrūves! Kāja pilna ar dzelžiem un atlabšana prasīja vairāk nekā gadu," atklāj Inga, viņa turpina: "Taču pērn kāja sāka sāpēt. Sāku interesēties, ko šādos gadījumos var darīt. Internetā izlasīju ASV ortopēdistu ieteikumus izņemt svešķermeņus no kājas. Bet problēma sākās tur, ka nebija iespēju tikt pie ārsta. Trīs nedēļas gaidīju rentgena atbildi. Ģimenes ārsts nosūtīja pie fizioterapeita – rindā uz to gaidīju mēnesi. Pirmā vizīte pie ortopēda bija jāgaida septiņus mēnešus! Es negaidīju – aprīļa beigās savācu mantas un atbraucu uz Latviju. Tajā dienā, kad Londonā bija paredzēta pirmā apskate pie ortopēda, Talsu slimnīcā man uztaisīja operāciju un izņēma tos dzelžus laukā. Par maksu, protams."
 

Atpakaļ uz kājām

Nekādus pabalstus ne no Latvijas, ne Lielbritānijas saistībā ar slimošanu Inga nesaņem.

"Apvienotajā Karalistē ieviestais tā saucamais universālais kredīts (Universal Credit) visiem gadījumiem bija tik mazs, ka par to nevarēju pat īri nosegt. Slimošanas dēļ visi ietaupījumi "aizgāja" pusotra mēneša laikā, tā kā Anglija man ir ļoti nodarījusi pāri," rūgti pasmaida Inga, viņa turpina: "Bet es neapbižojos. Operācija veiksmīgi uztaisīta un faktiski divu mēnešu laikā esmu tikusi atpakaļ uz kājām. Šeit ir arī ļoti labi fizioterapijas pakalpojumi."

Vispirms Ingai doma bijusi "noenkuroties" Cēsīs, bet aizbraukusi, un tomēr pilsēta neuzrunāja. Ventspilī atgriezties viņa negribēja. Un tad caur sludinājumiem ieraudzījusi dzīvokļa īres piedāvājumu Stendē. Inga nevar lepoties ar komfortu tajā, toties pagaidām to atsver Latvijas daba un Talsu cilvēku atsaucība.

Runājot par dzīvesvietas meklējumiem, kas aktuāli reemigrantiem, Inga ir apņēmības pilna organizēt kādu fondu, caur kuru risināt svarīgos jautājumus. Viņa atzīst, ka reemigrācijas koordinatori darbojas labi, tomēr vairāk gribētos iesaistīt pašvaldības, kuras var palīdzēt gan dzīvesvietas, gan darba jautājumos.

"Šeit iepazinos ar Talsu novada fonda vadītāju Ivetu Rorbahu. Nolēmām, ka jāorganizē pirmais pasākums – diskusija, kurā pie viena galda jāsapulcina dažādus sabiedrības pārstāvjus, lai definētu problēmas, kas aktuālas reemigrantiem un tad meklētu risinājumus. Labais ir tas, ka šī pirmā diskusija mums izdevās! Bija ieradušies pašvaldības pārstāvji, darbinieki no komunālās saimniecības, izglītības pārvaldes cilvēki, bija pārstāvēts nevalstiskais sektors, un ieradās arī Talsu uzņēmējs Kaspars Eihe. Videokonferences režīmā piedalījās meitene no Īrijas, kura apsver domu par reemigrāciju. Vietnē Facebook ieliku ziņu un viņa atsaucās uzreiz. Diskusijā stundas vietā norunājām divarpus stundas - tās produktivitāte bija ļoti augsta. Par galvenajām darāmajām lietām visus ieinteresētos informēsim," saka Inga, uzsverot, ka darbs un dzīvesvieta ir būtiskākie jautājumi, lai cilvēki atgrieztos Latvijā. "Uzskatu, ja pašvaldībām izdotos ieinteresēt atgriezties tādus reemigrantus, kuri spēj piesaistīt finansējumu un attīstīt uzņēmējdarbību, arī darba vietu kļūtu vairāk. Tāpat vien no jauna tās neradīsies," saka Inga Sokolova.

Taujāta, kādu viņa redz savas dzīves perspektīvu, Inga ir gatava ļaut vaļu emocijām: "Pirms Stendes ir klajš lauks pirms meža. Braucu ar riteni, skatos – ceļas gaisā kāds putns. Pie sevis domāju – tas putns varētu izlidot man priekšā, lai varu labāk viņu redzēt. Un putns tiešām apmet līkumu un aizlido burtiski acu priekšā. Pirmo reizi mūžā tik tuvu redzēju ērgli! Daba Latvijā liek vienkārši dziedāt. Un to es arī daru, katru rītu braucot ar riteni."


 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta Dziedu katru rītu, braucot ar riteni saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.

Top komentāri

Zane
Z
Vispirms Ventspils nodarīja pāri,tad Anglija....kas būs nākošais?
Ieviņa
I
Šī sieviete izturēs , jo viņai citāds fundaments . Lai veicas !
melnais humors
m
Izskatās, ka šitā tante ir ieņēmusi galvā, ka visās viņas nelaimēs vienmēr vainīgs ir kāds cits, bet tikai ne pati.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Īpašumu shēmotājs no mājām izspiež saimniekus(13)

Pagājušā nedēļā TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja par Arni Kursīti, kurš var palikt bez dzimtai desmitiem gadu piederējuša īpašuma. To viņam cenšas atņemt ātro kredītu miljonāri, izmantojot...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas