Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Ieva Štāle

Krustpils pusē atklātajā finiera rūpnīcā darbinieku netrūkst

Pērn novembrī Krustpils novadā tika atklāta AmberBirch kokapstrādes rūpnīca, kurā tiek ražots bērza finieris. Kāpinot jaudu, rūpnīcā gada laikā plāno pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru finierkluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera. Produkcija tiek realizēta Dienvidaustrumāzijā, bet drīzumā plānots uzsākt pirmās piegādes Eiropas valstu pircējiem. Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem reģionā – rūpnīcas izveidē investēti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Man patīk redzēt visu skaisto(1)

"Man patīk redzēt visu skaisto," saka jūrmalniece Inta Saksone. Viņas 43 gadus ilgais darba mūžs aizritēja Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kur Inta bija altiste. Klavieres viņa joprojām spēlē – gan mājās, gan Jūrmalas Kauguru Dienas centrā, kur Inta darbojas kā klaviermeistare senioru ansamblī Dardedze. Vijole gan devusies pelnītā atpūtā kopā ar tās saimnieci, taču šo savu mūzikas instrumentu Inta Saksone ne mirkli nav gribējusi pārdot – pārāk tuvs, sirdij dārgs. Mūzikā viņa atgriežas, izmantojot arī mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Intai ir planšete, ar kuras palīdzību var klausīties pasaules skaistākos klasiskās mūzikas garadarbus.

Rada produktu, kas saistīts ar vietu, vidi un cilvēkiem

Pašā Kuldīgas centrā, rātslaukuma rajonā atrodama kafejnīca Kursas zeme. Šajās telpās atrodas arī kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, kur top zīmola Curonia kafija no Centrālamerikas un Āfrikas zaļajām kafijas pupiņām. Kafejnīcā saimnieko Dzintra un Ingmārs Lādeni, kafijas grauzdētavā – Klāvs Šlakorcins.

Ir pienācis laiks būt drosmīgai!(11)

"Man ir pārliecība, ka man ir pietiekami daudz prasmju, esmu gudra un spējīga, un varu atkal mācīties apgūt ko jaunu," par dzīves un biznesa iespējām, atgriezusies Latvijā no Anglijas, saka Nelda Blūma.

Manā valstī viss ir kārtībā(35)

"Pie mums ir skaisti! Vajag ieraudzīt tās lietas, ka te ir labas. Bet pret sliktajām lietām vajag cīnīties un tās risināt – arī balsot un protestēt," uzskata Līva Engere. Kopš atgriešanās Latvijā pēc vairākiem ASV pavadītiem gadiem viņa strādā uzņēmumā Magebit, kur ir web lapu testētāja un kvalitātes speciāliste. Ar darbu Līva ir apmierināta, jo te saredz izaugsmes iespējas, taču nenoliedz iespēju vēl kādreiz doties plašajā pasaulē.

Dziļi elpojot, labas domas domājot

"Jo vecāks paliec, jo lielāki plāni," smej Ilze Fiseiska, raksturojot savu pašreizējo dzīves posmu. Ar viņu tiekamies Jūrmalā, Kauguros, kur pēc atgriešanās no teju 30 Maskavā pavadītiem gadiem Ilze iekārtojusi savu dzīvokli. Ja citām tikpat elegantām dāmām vājība varētu būt dārgakmeņi, Ilzei tā ir smalku, greznu trauku kolekcija – daži no tiem ir muzeja vērti eksponāti. Daiļliteratūru viņa nelasa, vairāk saista vēsture. Taču arī brīvā laika nav daudz – Ilze dzied Jūrmalas jauktajā korī Lira, nūjo, saviem koristiem organizē ekskursijas un vēl Kauguru krievvalodīgo iedzīvotāju grupiņai dienas centrā māca latviešu valodu un Imanta Ziedoņa dzeju no galvas, un tā nu ir Ilzes pašas iniciatīva.

Latvijā cilvēki domā daudz radošāk(11)

"Man patīk būt daļai no uzņēmuma komandas, patīk cilvēki, ar kuriem strādāju. Esmu vienkārši laimīga!" atzīst Renāte Petride. Pēc 13 Kiprā pavadītiem gadiem viņa atgriezusies Latvijā un strādā SIA Deloitte Latvia finanšu konsultāciju nodaļā par konsultanti. Šis uzņēmums ir viena no vadošajām profesionālo pakalpojumu organizācijām Latvijā, kas sniedz audita, nodokļu, juridiskos, finanšu konsultāciju un uzņēmuma riska konsultāciju pakalpojumus.

Mācīšanās kopā motivē

Digitālās zināšanas nav tikai e-pakalpojumi un ērtības, tā ir arī komunikācija starp paaudzēm un kopīgas valodas atrašanas ar bērniem un mazbērniem. Arvien vairāk senioru apzinās, ka, apgūstot digitālās lietas, viņi var kļūt komunikablāki un vairāk iekļauties sabiedrības norisēs, atzīst Ņina Priede, Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) pārstāve un digitālā aģente.

Atlaist, iet tālāk un sākt visu atkal no nulles(13)

Ar Zaigu Matvejāni tiekamies Pestīšanas armijas sociālajā centrā Rīgā, kur viņa strādā kā sociālā darbiniece. Pārliecināta kristiete Zaiga ir kopš 17 gadu vecuma. "Palīdzēt ir mans aicinājums, citādi nav iespējams šādā profesijā strādāt," viņa atzīst. Pēc septiņiem Skotijā pavadītiem gadiem 2016. gadā Zaiga atgriezās Latvijā un tagad palīdz bezpajumtniekiem, mazturīgajiem, dzīves grūtībās nonākušajiem – ar padomu, sniedzot morālu atbalstu, palīdzinot risināt juridiskus jautājumus un gādājot, lai šie ļaudis kaut reizi dienā var ieturēt siltas pusdienas.

Par Madagaskaras pingvīniem, lekšanu Daugavā un pleca sajūtu(4)

"Cilvēks jebkurā valstī ir atbildīgs par savu dzīvi, lai kur viņš dzīvotu," uzskata Ramona Liepiņa – Krauja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošā Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Kaut dažkārt arī nakts vidū viņa ar savu auto dodas uz lidostu sagaidīt kādu, kurš atgriežas uz dzīvi atpakaļ Latvijā un nākas organizēt pat latviešu sievietes ekstrēmu pārcelšanos no Spānijas uz Latviju no trakoti greizsirdīga un vardarbīga vīra, tāpat risināt nakts telefonsarunas ar Ameriku un Austrāliju un – gluži kā mamma – uzklausīt arī bēdas un asaras, viņa sevi tā nesauc. "Esmu tā, kas cilvēkam var dot reizēm tik nepieciešamo pleca sajūtu. Būt atbalsta persona, mentors. Jā, šajā darbā esmu ieguvusi arī jaunus draugus," apliecina Ramona.

Vai klimata pārmaiņas atņems mums svētku eglīti?(11)

Pašlaik Latvijā tiek izstrādāta stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir radīt stimulus pārejā uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Klimats gan mainās ātrāk par cilvēces centieniem pārmaiņas apturēt. Tas nozīmē arī nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā mežsaimniecībā. "Klimata pārmaiņu kontekstā pasaulē runā par riskiem, bet maz tiek skarti jautājumi par iespējām. Latvijas mežsaimniecībā ir arī iespējas," atzīst Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Ja būs labi, tad redzēs, kā būs(9)

Kronvalda parkā, atceļā no darba, bieži redzu kādu vīrieti – spēka gados, ar iedzīvi divos maisos "apkrāvies", tomēr lasām grāmatu. Lasām grāmatu! Citreiz viņš risina krustvārdu mīklas – pildspalva un žurnāls, tātad, ir! Bet Pestīšanas armijas nodarbībās un virtuvē, kur plkst. 13 pasniedz pusdienas, tādu ir daudz. Pārsvarā sievietes, mātes senioru vecumā. Bet ir arī vīrieši spēka gados. Viens, kurš Latvijā atgriezies no Zviedrijas, ir laimīgs lūgt sociālajai darbiniecei viņas tālruni, lai sazinātos ar meitu: "Meitiņ, viss kārtībā!” Un tad sev paglauda vēderu: "Cik labi, ka bērni nav novērsušies! Ka meita runā... Tagad varu iet gulēt mierīgi, tas silda sirdi." Iet gulēt nozīmē šovakar atrast mājas bezpajumtnieku patversmē. Pie gultasvietas var tikt, sākot no plkst. 17.

Glābjot dabu, mēs glābjam paši sevi(4)

Šogad vasaras nogalē Latvijas polārpētnieki atgriezās no savas septītās ekspedīcijas – tā notika Svalbārā. Viņi pabijuši arī Islandē, Grenlandē un Antarktikā, pētot ledājus, to gultnes reljefu, ledus struktūru un arī kušanas procesus, kopumā ledus valstībā pavadot aptuveni 120 dienas.

Latvijā ir iespējams efektīvāk izmantot ūdens resursus(7)

Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, esam raduši domāt, ka ūdens resursu trūkums nav mūsu teritorijai raksturīga problēma. Taču straujās klimata pārmaiņas un pārmērīga ūdens patēriņa tendences Eiropā un arīdzan Latvijā liek domāt par ūdens resursu izmantošanas paradumu maiņu jau tuvākajā nākotnē.

Atvērusi savā dzīvē jaunu grāmatu. Zelta vāciņos(8)

Ar Santu Kļavu tiekamies viņas omulīgajā studijā Kuldīgā – jaunā sieviete nupat atgriezusies no atpūtas Bali un jau nākamās dienas laikā paguvusi izdekorēt telpu, jo vēl nākamajā dienā pēc mūsu sarunas šeit ieradīsies kliente uz fotosesiju Ziemassvētku noskaņās. Santa ir floriste un pasākumu dekoratore: "Puķes ir mana meditācija. Kad es pieskaros puķei, es meditēju."

Kā izdodas tik daudz smaidīt?!(10)

Šogad novembrī paiet gads, kopš Antra Ozoliņa atgriezusies Latvijā, bet, runājot par pērnā gada rudenī piedzīvotajām izjūtām, izrādās, ka viņa šeit bijusi, lai piedalītos 13. Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī. Staigājusi pa Jūrmalu, Kauguriem, un ienākusi kādā šūšanas darbnīcā – apvaicāties, vai nevajag šuvējas. Vajag! Antra atgriezusies Lielbritānijā, mēneša laikā pieņēmusi lēmumu - sakravājusi mantas, pārdevusi tur viņai piederošo šūšanas darbnīcu un pārcēlusies uz Jūrmalu. "Doma par atgriešanos bija, bet nedomāju, ka tas notiks tik ātri," vaļsirdīgi teic Antra.

Izveidota Siltumnīca, kur audzēt jaunas, zaļas idejas

Patlaban Eiropas Savienības ieviestā klimata politika ir virzīta uz vismaz 80% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu līdz 2050. gadam. Viens no lielākajiem izaicinājumiem tajā ir oglekļa mazietilpīga attīstība, kas nozīmē pāreju uz tādu ekonomiku, kas rada minimālas SEG – sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) –, emisijas, kā arī saglabā un vairo CO2 piesaisti. Nozīmīgākie emisiju samazināšanas pasākumi Latvijā jāveic enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā.

Visi mēs nākam no bērnības

''Visi mēs nākam no bērnības,'' saka Marija Janvāre. Viņu satiekam Jūrkalnē pagasta pārvaldes mājā, kur 20 gadsimta 60. gados bijusi Jūrkalnes skola. Te tagad Marijas kundze ierodas ik ceturtdienu. Mūsu tikšanās dienā uz galda stāv jau iedzeltējuši pagasta avīzes Maģie Suiti numuri. Marijas kundze datorā raksta vēsturiskus atmiņu stāstus par Jūrkalnes cilvēkiem. Viņa pati sava darba mūža nozīmīgākos gadus aizvadījusi kā Jūrkalnes pamatskolas direktore. Tagad plauktos sagūlušas biezas mapes ar savākto novadpētniecības materiālu, kādi 100 darbi par Jūrkalni – tas ir seniores sirdsdarbs.

Ļaut erozijas un akumulācijas cikliem noritēt dabiski(1)

"Latvijai piegulošā Baltijas jūras Kurzemes krasta noskalošanas ēra pēdējo 12 gadu laikā gājusi mazumā, ja salīdzina ar laika periodu XX gadsimta 80. un 90. gados un XXI gadsimta sākumā. Krasta noskalošanas intensitāte ir samazinājusies," balstoties uz pētījumos apkopotajiem datiem, secina Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents, Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis.

Esam latvieši. Mūsu kultūras daļa mums ir svarīga(35)

"Ārējā pieredze ir vajadzīga, padzīvojot citur, arī rodas jaunas idejas," saka Līga Rušiņa, adīšanas veikala un zīmola Craft minde īpašniece. Tikai septembrī viņa ar ģimeni atgriezās Latvijā no Anglijas, kur dzīvoja piecus gadus. Veikals Rīgā, Hospitāļu ielā ir atvērts un Līgai jau šeit ir savs klientu loks. "Tas ir mans lolojums. Strādājot septiņas dienas nedēļā un divpadsmit stundas dienā, to var arī tik ātri paveikt," saka Līga.

Vides aizsardzība jāizvirza par globāla mēroga prioritāti(9)

Oktobra beigās Baltijas valstu par vidi atbildīgie ministri parakstīja kopīgo Klimata deklarāciju, tā apliecinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz ilgtermiņa klimatneitralitāti – respektīvi, to, ka saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Septembrī Ņujorkā ASV notikušajā Klimata rīcības samitā valstis apņēmās palielināt ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Nolīgumā definēta virkne apņemšanos, tajā skaitā noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Lai strādātu uz kuģa, personībai jābūt harmonijā ar jūru(1)

Šogad kompānija Tallink Grupp svin 30 gadu jubileju. Tās uzņēmums Tallink Latvija pie mums darbojas 13 gadu, nodrošinot regulārus pasažieru, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumus starp Rīgu un Stokholmu. Te jāpiebilst, ka Zviedrijā, Somijā un Igaunijā kruīza ceļojumi ar kuģi jau gadu desmitiem ir sena biznesa izbraukumu un ģimenes brīvdienu tradīcija, kas līdz ar Tallink ienākšanu attīstījusies arī Latvijā.

Starp klimatu un ekonomiku liekama vienādības zīme(26)

Klimata pārmaiņu problēma pašlaik ir aktualizēta visas pasaules līmenī, un ir skaidrs, ka arī Latvijas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem, rodot iespējas un veidus, kā mudināt sabiedrību rūpēties par vidi un domāt ilgtspējīgi.

Viena no labākajām izvēlēm bijusi atgriezties(40)

Līvānos ir kāda jauka, allaž cilvēku piepildīta atpūtas vieta, kur var ieturēt maltīti, – kafejnīca 5. elements. Tur arī norunājam tikšanos ar Agnesi Čakšu. Tiesa, pusdienlaikā šai kafejnīcā atrast brīvu vietu pie galdiņiem pagrūti, bet mēs iekārtojamies āra terasē. Oktobra sākumā laikapstākļi vēl ļauj izmantot šādu privilēģiju. Agnese līdzi paņēmusi savus pirmos no māla tapušos darbus, šie trauki izņemti no cepļa Āraišu pilī. Jaunā sieviete ar ģimeni pirms pusotra gada atgriezusies no Lielbritānijas – iekārtojušies Līvānu novadā, kur iegādājušies mājokli, izveidojuši savu saimniecību un, audzinot mazo meitiņu Dainu, Agnese atradusi savu radošo ceļu – viņa grib izkopt podniecības prasmes profesionālā līmenī.

Pieaugšanas un pasaules izpētes laiks(2)

"Jāmācās, sevi jāpilnveido ir visu mūžu," uzskata Madara Medne. Uz ārzemēm jaunā sieviete studēt un gūt dzīves pieredzi devusies vairākkārt. Katrreiz ar domu par atgriešanos. Atgriežoties, Madara strādāja reklāmas un kultūras jomā, viņa ir grafikas dizainere. Taču darba meklējumu ceļš bijis samērā ērkšķains, līdz pamazām Madara atklājusi nišu, kurā var darboties bez stresa, ar gandarījumu. Viņa izveidojusi zīmolu MAAN Designs - sniedz modernās kaligrāfijas pakalpojumus un šīs skaistā rokraksta prasmes māca arī bērniem un pieaugušajiem Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī. Madara pēc pasūtījuma raksta ielūgumus, galda kartes un dažādus lielformāta tekstus uz dažādām virsmām. "Es nekad nebraucu no Latvijas prom ar domu palikt svešumā vai ar domām par slikto Latviju. Man gribējās pasauli izpētīt, gūt iedvesmu," apliecina Madara.

Lai nezaudētu kvalitāti, paliks pie tradīcijām(9)

Vidējās paaudzes cilvēki droši vien atcerēsies savus bērnības laikus tālajos padomju gados, kad viens no našķiem bija konfektēm Gotiņa līdzīgas masas pagatavošana mājas apstākļos: metāla bundžiņu ar kondensēto pienu ievietoja verdošā ūdenī un vārīja, vārīja, līdz varēja ēst lielām karotēm... Par šīm savām bērnības atmiņām tagad pasmaida arī SIA Saldus Pārtikas kombināts īpašnieks un attīstības direktors Guntis Urlovskis.

Izdzīvošanas instrumenti mežmalu putnam

"Latvija mazo ērgļu aizsardzībā ir nozīmīgākā valsts pasaulē. Pie mums ligzdo aptuveni puse no visiem Eiropas Savienībā sastopamajiem mazajiem ērgļiem un aptuveni piektā daļa no pasaules populācijas. Esam starptautiskā mērogā atbildīgi par šīs sugas aizsardzību," saka Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis, LIFE+ projekta Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā vadītājs, ornitologs Jānis Ķuze.

Globālo spēlētāju ienākšana ir atzinība Rīgai(3)

Šoruden Rīgā tika atklāta zīmola Hilton pirmā viesnīca Latvijā, un tās izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro. Jauno viesnīcu Vecrīgā pārvalda pirms četriem gadiem Lietuvā dibinātais viesnīcu pārvaldības uzņēmums Apex Alliance Hotel Management, kas sola Rīgai piesaistīt arī citas jaunas starptautiskas viesnīcu ķēdes.

Ekskursija un emigrācija nav viens un tas pats(5)

"Pasaule mainās un mainās tendences pasaulē. Daugavpils gan atpaliek, attīstības ziņā vienā solī ar laiku vēl neejam. Toties tāpēc attīstībai ir vairāk perspektīvu. Kad no Anglijas atgriežos Daugavpilī, ir acīmredzams, cik daudz šeit ir iespēju. Ļoti daudz," ir pārliecināts Igors Lipskis, matu dizaina studijas Beauty Mafia un foto studijas Photo Art Studio īpašnieks Daugavpilī. Pēc vairāk nekā desmit Lielbritānijā pavadītiem gadiem Igors ir atgriezies dzimtajā pilsētā.