Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

E-talona nākotnes darba grupai neļauj lasīt Rīgas kartes auditu

2020.gada nogalē beidzas termiņš Rīgas satiksmes (RS) līgumam par e-talonu sistēmas uzturēšanu ar meitasuzņēmumu Rīgas karte. Tāpēc RS izveidota biļešu sistēmas attīstības stratēģijas darba grupa, kas lems par nākotni. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums de facto noskaidroja, ka nevienam no šīs darba grupas nav ļauts iepazīties ar noslepenoto Rīgas kartes auditu.

Auditā bija secināms, ka  RS par pakalpojumu krietni pārmaksā un ir atkarīga no lieliem apakšuzņēmējiem, līgumi ar kuriem slēgti necaurspīdīgi, bet to laušana draud ar bargiem līgumsodiem. Turklāt atsevišķi darba grupas locekļi varētu būt personīgi ieinteresēti, lai RS sadarbību ar Rīgas karti turpinātu.

Nedēļa pēc de facto atklātā par Rīgas kartes auditu bija notikumiem bagāta. RS padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs paziņoja, ka līgums ar Rīgas karti nav izdevīgs. Rīgas kartes rīkotājdirektors Ēriks Morizūrs taisnojās, ka auditu neesot redzējis, taču tas esot interpretēts neprofesionāli, turklāt auditori bijuši jauni un nepieredzējuši. Notika Rīgas kartes akcionāru sapulce, un, lai gan virmoja prognozes, ka tiks atcelta visa valde, lēmums vismaz pagaidām tika atlikts. Sausais atlikums no visas šīs jezgas bija pieticīgs: RS atziņa, ka lauzt līgumu par e-talona sistēmas apkalpošanu pirms termiņa, proti, nākamā gada beigām, ir neizdevīgi, tāpēc to nedarīs.

Lemt par to, ko darīt pēc 2020.gada, vajadzēs jaunajai RS valdei. Priekšlikumus tālākai rīcībai tai sniegs darba grupa, kurai uzdots apkopot biļešu sistēmas attīstības iespējas, novērtēt RS vajadzības un noteikt stratēģiskās prioritātes.

de facto noskaidroja, ka darba grupas sastāvā  iekļauti seši RS darbinieki, Rīgas domes (RD) Finanšu departamenta pārstāvis un Rīgas kartes valdes loceklis.

RS biļešu sistēmas attīstības stratēģijas darba grupa: RS administratīvo resursu pārvaldības direktora vietnieks IKT jautājumos Nils Kolečis (vadītājs), RS Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis, RS satiksmes un kustības organizācijas direktors Edmunds Zivtiņš, RS administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle, RS Juridiskās daļas vadītājs Didzis Stepe, RS finanšu direktore Irina Feļdmane, RD Finanšu departamenta Direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks, SIA Rīgas karte valdes loceklis un tehniskais direktors Pāvels Tulovskis

Nevienam no darba grupas nav bijis ļauts iepazīties ar noslepenoto Rīgas kartes audita ziņojumu, apliecina RS pagaidu vadītājs Ernests Saulītis, kurš gan neuzskata, ka tā ir problēma.

"Viņu uzdevums ir pavisam cits. Viņiem ir modernās tendences, kādas ir, saskaņot to, ar ko grib valsts un plāno sistēmu, kāda mums būs šī sistēma nākotnē. Tāds ir viņu uzdevums." Saulītis atzīst, ka darba grupa izveidota par vēlu, taču izveidot to, piemēram, jau pavasarī, nevarēja, jo "mums nebija pietiekamas informācijas".

Darba grupai būs jāstrādā pie idejas, uzsver Saulītis, kurš gan piekrīt, ka jebkuru labu ideju var sabojāt tas, kā  un ar ko kopā to īsteno. Tomēr auditā konstatēto darba grupa tieši izmantot nemaz nevarēs. Papildus tam, atsevišķu darba grupas pārstāvju iepriekšējā pieredze liek uzdot jautājumus, cik objektīvi viņi spēs būt.

Piemēram, Rīgas kartes valdes loceklis un tehniskais direktors Pāvels Tulovskis (GKR), kurš pērn algā saņēma gandrīz 130 tūkstošus eiro, uzņēmumā ar nelielu pārtraukumu ir darbojies kopš tā dibināšanas. Viņš bija klāt arī laikā, kad tika izvēlēti abi lielie apakšuzņēmēji, ar GKR politiķiem saistītā uzņēmēja Andreja Blažko kontrolētie SIA BMS tehnoloģija un Burlat

Vaicāts, kā Rīgas karte vispār izvēlas piegādātājus un vai uzņēmumā patiešām nav nekādas iepirkuma procedūras, Tulovskis atzīst: “Nē, nu formāli nav. Bet, ziniet, protams, mēs pētījām tirgu, novērtējām piegādātājus, bet formālas procedūras nav.”

Rīgas kartes auditā ir norāde uz Tulovska saistību ar kādu piegādātāju – SIA HiPark Solutions, kuram četru gadu laikā pārskaitīti 120 tūkstoši eiro par tehnoloģiski sarežģītu remontu iekārtām. Uzņēmuma īpašniece un valdes locekle ir 71 gadu vecā Irina Zagorodnova. Viņas ģimenes locekļi ir Tulovska ģimenes biznesa partneri – kopā darbojas valdē uzņēmumā HiPark Systems. Tajā iepriekš Tulovskim, tagad viņa sievai pieder 15 procenti. Sarunā ar de facto Tulovskis gan apgalvo, ka līdzīgi nosauktie uzņēmumi neesot saistīti, un nekāda interešu konflikta te nav.

Rīgas kartes auditā ir pieminēta vēl kāda darba grupas pārstāve –  RS administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle. Viņa kopā ar vīru, pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma direktoru Jāni Drulli, minēti kā patiesie labuma guvēji SIA Juridiskā prakse un konsultācijas. Šis uzņēmums, kam pieder arī Burga bārs Klusajā centrā, no 2014. līdz 2018.gadam par juridiskajiem pakalpojumiem no “Rīgas kartes” saņēma 42 tūkstošus eiro, liecina audits. Par pastarpinātajiem īpašniekiem firmā Drulles kļuva 2017.gada vidū, tāpēc RS darbiniece par līgumu ar Rīgas karti sākotnēji pauž izbrīnu, uzsverot, ka uzņēmumā esot nesen.

Rakstiskās atbildēs Epalte-Drulle norāda, ka līgums ar Rīgas karti noslēgts jau 2008.gadā un komentēt to liedz konfidencialitātes noteikumi. Uzņēmuma ikdienas darbā viņa nepiedaloties, turklāt viņas darba pienākumi RS neesot saistīti saistīti ar lēmumu pieņemšanu par Rīgas karti. Uz jautājumu, kad saņemti pēdējie maksājumi no Rīgas kartes, Epalte-Drulle neatbild, vien norāda, ka tas izbeigts "kādu krietnu laiku atpakaļ". 

Lai gan formāli ar uzņēmumu Epalte-Drulle saistīta vien pēdējos divus gadus, viņas ģimenes saites ar to ir daudz senākas. Viņas vīrs jau 2010.gadā bija aizdevis SIA Juridiskā prakse un konsultācijas 15 tūkstošus eiro. Savukārt joprojām valdē strādājošais Mārcis Riba kādā 2010.gada intervijā stāstīja, ka, lai gan “uz papīra” ir vienīgais Burga bāra īpašnieks, viņam palīdzot un atbalstot daudzi. "Visvairāk palīdzējis Jānis Drulle, ar kuru sadarbojos, strādājot juridisko konsultāciju biznesā," pavēstīja Riba.

RS vadītājs Saulītis apgalvo, ka tagad līgumu ar Rīgas karti Epaltes-Drulles firmām neesot, tāpēc nekādu interešu konfliktu viņai arī nav: "Es neredzu. Viņa ir administratīvā direktore RS, kura ir arī augsta līmeņa jurists un speciālists iepirkumu jomā. Es neredzu šādus riskus."

Divi citi darba grupas locekļi ir ar pieredzi Leona Bemhena vadītajās RS valdēs. Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš valdē darbojās no 2013.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Daudz ilgāka pieredze ir Irinai Feļdmanei, kas nupat septembrī konkursā izvēlēta par jauno RS finanšu direktori, uzņēmumā atgriezdamās pēc trīs gadu pārtraukuma. No 2009.gada līdz 2016.gada rudenim, tātad septiņus gadus, viņa bija RS valdes locekle. Šai periodā tika slēgti līgumi par tramvaju, autobusu un trolejbusu iepirkumiem, par kuriem tagad izmeklēšanu veic KNAB, aizdomās par korupciju turot arī bijušo RS vadītāju Bemhenu.

Reputācijas riskus Saulītis nesaskata arī te: "Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka viņa nebūtu profesionāle. (..) Viņa ir augsta līmeņa speciālists šajā jomā, kura ir ilgi strādājusi tieši arī ar biļešu sistēmām, tai skaitā, kā tās atbilst mūsdienu prasībām."

Saulītis uzsver, ka darba grupa sniegšot tikai ieteikumus, bet lēmumu pieņemšana būs RS jaunās valdes uzdevums, visticamāk, jau nākamā gada sākumā. Konkurss uz piecu valdes locekļu amatiem tiks izsludināts tuvākajā laikā, sola RS  padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs. 

No Narvaiša piesardzīgās atbildes tomēr izriet, ka bijušajiem valdes locekļiem RS vadībā atgriezties būs sarežģīti. "Nu redziet, juridiski, ja nav pierādīts, ka cilvēks ir pie kaut kā vainīgs, tad nevainīguma prezumpcija strādā, un viņš, protams, varēs pieteikties," saka RS padomes priekšsēdētājs. Taču viņš atzīst, ka svarīga būs arī reputācijas vērtēšana: "Jā, tieši tā. Tas ir arī viens no jautājumiem, ko mēs jau pirmajā sēdē skatījāmies – ko mēs uzskatīsim par nevainojamu reputāciju un kā mēs to traktēsim. Es pieļauju, ka tas ir ļoti diskutējami un, iespējams, ka nevarētu, jā, šādas personas kandidēt uz jauno valdi."

Tādā gadījumā turpināt darbu RS valdē cerību nebūtu pagaidu valdes loceklim Emīlam Jakrinam, par kuru šonedēļ izraisījās plašas diskusijas Rīgas domes Satiksmes un transporta  lietu komitejā. Pagājušā gada nogalē Jakrins bija Bemhena vadītajā valdē, kas pilnā sastāvā atkāpās pēc KNAB sāktās izmeklēšanas. Ne morālu, ne politisku atbildību viņš toreiz nejuta, un atkāpies solidaritātes vārdā. Tomēr šovasar Jakrinu pagaidu valdē atkal iecēla RS kapitāldaļu turētājs, vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF), kurš šobrīd arī nesaskata pamatu vērsties pret bijušajiem valdes locekļiem civiltiesiski.

de facto lūdza arī Rīgas kartes privātā akcionāra - ASV un Francijas investora Conduent - viedokli par to, kā tas vērtē uzņēmuma pārvaldību, caurspīdīgumu un auditā konstatētās problēmas. Kompānija, kas savā mājaslapā lepojas ar korporatīvo sociālo atbildību un sola piemērot augstus standartus saviem darbiniekiem, atbildi tā arī nesniedza.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Obligātā dienesta gaišās un ēnas puses(31)

Divu gadu ilgs obligātais militārais dienests (OMD), pienācīgs atalgojums profesionāļiem un smago divīziju paplašināšana – šādus un vēl citus ne mazāk diskutablus ierosinājumus Baltijas valstu a...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas