“Kā juriste, kura ikdienā seko politiskās komunikācijas un satura autoru atbildības jautājumiem, redzu, cik svarīga ir profesionāli veidota, juridiski korekta un uzticību vairojoša komunikācija vēlētāju uzrunāšanā,” piebilst E. Sviridova.
Raugoties uz pašvaldības vēlēšanu kandidātu sociālajiem tīkliem un aktivitātēm tajos, sajūtas liek atgriezties skolas laikos, kad dominēja princips “kāpēc visu izdarīt laikus, ja to var izdarīt pēdējā vakarā”. Bieži vien politiķu sociālie tīkli atgādina sasteigtu un neprofesionālu informācijas plūsmas apkopojumu, kas ne tikai nerada uzticēšanos, bet var pat mazināt kandidātu popularitāti. Protams, jāatzīst, ka ir arī teicamnieki, kas savus mājas darbus ir izdarījuši laikus un kvalitatīvi [no tehniskā viedokļa]. Savukārt, ja runājam par saturu, tad vienojošais vadmotīvs saturā, kā tas ir bijis gandrīz vienmēr, ir konkurentu trūkumu meklēšana un konkurentu noniecināšana.
Caurspīdīga komunikācija vai informatīvais haoss?
Latvijas politiskajā komunikācijā vērojamas divas galējības: daži kandidāti sociālajos tīklos publicē tikai oficiālus paziņojumus, kas nepiesaista auditoriju, savukārt citi izceļas ar spontāniem, ne vienmēr labi pārdomātiem izteikumiem. Elīna uzsver: pastāv bažas, ka nereti politiskā reklāma sociālajos tīklos netiek pietiekami marķēta, kas rada jautājumus par caurspīdīgumu un vēlētāju tiesībām uz skaidru informāciju. Tāpēc vērīgām ir jābūt ne tikai atbildīgajām iestādēm, bet arī sabiedrībai, kas var ziņot par šādām lietām.
Juriste norāda: “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums galvenokārt regulē un nosaka kārtību priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm – prasības par reklāmas caurskatāmību, finansējuma atklātību un ierobežojumiem – tajā skaitā tām aktivitātēm, kuras notiek sociālajos tīklos. Tas attiecas ne tikai uz klasiskajiem reklāmas kanāliem, bet arī uz sociālo tīklu vidi, kur robežas starp personīgu viedokli un politisko reklāmu ir īpaši trauslas. Tas nozīmē, ka arī sociālajos tīklos publicētais saturs — ja tam ir politiska ievirze un tas ietekmē vēlētāju izvēli — ir jāpakļauj caurspīdīguma un godīguma prasībām, pretējā gadījumā tiek apdraudēts godīgas vēlēšanu vides princips. Arī satura autoriem ir jāizprot tas, ka viņu ietekme, piedāvājot slēpt politisko reklāmu aiz “personīgā viedokļa”, ir liela, jo īpaši šobrīd, kad pilsoniskā līdzdalība, iesaiste ir kritiski zema. 2021. gada pašvaldību vēlēšanas kļuva par mazāk apmeklētākajām Latvijas vēsturē – vien 34 % balsstiesīgo izmantoja savas iedzīvotāja tiesības un pienākumu nobalsojot.”
Influenceri – jaunā politikas realitāte?
Pēc T. Brieža teiktā, “Digitālā satura autori vairs nav tikai izklaides industrijas daļa – arvien vairāk satura radītāju veido sabiedrisku diskusiju un ietekmē vēlētāju viedokli. To varēja redzēt arī ASV prezidenta vēlēšanās un pēc tām, kur ļoti būtisku ieguldījumu Trampa uzvarai deva tieši influenceri un blogeri, piemēram, viesošanās tieši pirms vēlēšanām pie Džo Rogana, kam pieder viens no pasaulē populārākajiem podkāstiem “Joe Rogan Experience”. Savukārt jau pēc vēlēšanām Tramps ierādīja vietu sen nesimpātiskajiem klasiskajiem medijiem, tos aizstājot ar influenceriem un blogeriem, kam tika dota iespēja tikt akreditētiem kā oficiāliem mediju pārstāvjiem Baltajā namā.”
“Redzot ASV un vērtējot arī notiekošo Latvijā, pastāv tomēr ļoti būtisks jautājums: cik autentisks var būt influenceru saturs? Vai influenceri spēj saglabāt objektivitāti un vai arī politiķi izmanto viņus kā instrumentus sava tēla spodrināšanai? ” uzsver eksperti.
Jaunie vēlētāji un sociālo tīklu loma
Mainoties paaudzēm, jaunie vēlētāji iegūst informāciju galvenokārt tieši no sociālajiem tīkliem, nevis tradicionālajiem medijiem. Jāpiebilst gan, ka tas pats notiek arī citās vecuma grupās, kur norit pāreja no klasiskajiem medijiem uz arvien plašāku sociālo tīklu izmantošanu. Līdz ar to ir skaidrs, ka tieši kandidātu digitālā komunikācija var būt izšķirošs faktors vēlētāju lēmumu pieņemšanā. Tomēr slikti izstrādāta, pavirša vai maldinoša komunikācijas stratēģija un pati komunikācija var radīt pretēju efektu – neuzticēšanos un vilšanos.
“Diemžēl gan pandēmijas periods, gan arī Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir pierādījis to, cik viegli ir manipulēt ar sociālo tīklu lietotāju prātiem, izmantojot cilvēku visbiežākās problēmas un labklājības stāvokli kā instrumentu, ar kura palīdzību liek noticēt politiskā spēka ietekmei un iespējām mainīt situāciju. Tas pierāda, cik neaizsargāti kļūst vēlētāji situācijās, kur dominē emocijās balstīta komunikācija, kas bieži vien tiek pastiprināta ar algoritmiskiem mehānismiem. Šī ietekme kļūst īpaši bīstama vēlēšanu laikā, kad dažu sekunžu laikā izplatīts maldinošs ieraksts var mainīt sabiedrisko domu, un, ja trūkst kritiskās domāšanas vai uzticamu avotu, tas var deformēt vēlēšanu iznākumu. Šobrīd sociālajos medijos visizplatītākais saturs starp politiķiem ir balstīts uz naratīviem “tā partija ir sliņķi, korumpanti”, kas viennozīmīgi raisa daudz un dažādas emocijas, tajā skaitā dusmas. Un tieši šajā brīdī tiek palaists garām pats galvenais – netiek piedāvāts nekāds risinājums, kā vērst to visu “ it kā slikto” par labu, bet aicināts balsot, solot, ka viss paliks labāk, “ saka E. Sviridova.
Aicinājums politiķiem un vēlētājiem
“Potenciālajiem politiķiem ir pienācis laiks izmantot sociālos tīklus ne tikai kā informatīvu platformu, bet kā iespēju veidot caurspīdīgu un kvalitatīvu dialogu ar sabiedrību. Tikai atbildīga un pārdomāta digitālā stratēģija var nodrošināt uzticēšanos un ilgtermiņa attiecības ar vēlētājiem,” saka sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūras “Do Epic” dibinātājs.
“Tieši politiķiem, kuri pretendē uz sabiedrības uzticību, būtu jārāda piemērs, kā digitālā komunikācija var būt atbildīga, nevis manipulējoša. Uzrunājot satura autorus, iesaistīties priekšvēlēšanu aģitācijās sociālajos tīklos, būt godīgiem gan pret sevi, gan pret saviem vēlētājiem – neslēpt politisko reklāmu marķējumu. Tikpat godīgiem ir jābūt arī satura autoriem, piekrītot šādām aktivitātēm – tā ir demokrātiskas līdzdalības kultūras sastāvdaļa, kuru mums vēl jāmācās kopīgi audzēt, “ piebilst juriste un digitālā satura autore.
Savukārt vēlētājiem jābūt kritiskiem – ne visi solījumi, jaukas bildes un populāru influenceru atbalsts nozīmē kvalitatīvu politiku. Informācijas analīze, avotu pārbaude un kritiskā domāšana ir svarīgākas nekā jebkad agrāk.