Jau divas nedēļas Krievijas galvaspilsētas Maskavas iedzīvotāji spiesti sadzīvot ar mobilā interneta un sakaru bloķēšanu, kas ietekmē ne tikai cilvēku ikdienā ierasto mobilo sakaru un lietotņu izmantošanu, to skaitā, piemēram, ceļa atrašanu kartē, bet arī nopietni iedragā uzņēmējdarbību. Visvairāk cietuši kurjerpakalpojumu sniedzēji, taksometru un kopbraukšanas uzņēmumi, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi, vēsta Radio Svoboda.
Varasiestādes skaidro, ka mobilā interneta un sakaru ierobežojumi, kas daudzviet Krievijā tika novēroti jau no 2025. gada jūnija, bet Maskavā sākās 6. martā, ir saistīti ar «drošības apsvērumiem». Savukārt Kremļa opozīcijas pārstāvji un pat prokremliskie blogeri, kuri aktīvi kritizē interneta un populāro saziņas lietotņu bloķēšanu, pauž viedokli, ka šis ir Krievijas varas «izmēģinājums» pirms jaunu sabiedrībā nepopulāru lēmumu pieņemšanas.
Turklāt Krievijas mediji RBK un The Bell, atsaucoties uz avotiem Kremlī, vēsta, ka no 1. aprīļa Krievijā pilnībā tiks bloķēta saziņas lietotnes Telegram darbība, tāpat kā iepriekš Instagram un Facebook, kas pieder Krievijā par «ekstrēmistisku» pasludinātajam uzņēmumam Meta.
FSB pilnvaras
Tikmēr ziņas par mobilā un arī kabeļu interneta ierobežojumiem sāk pienākt arī no citām Krievijas vietām. Meduza.io vēsta, ka 14. martā par problēmām ar mobilo internetu tika brīdināti Piemaskavas iedzīvotāji. 17. martā par mobilā interneta darbības ierobežošanu «drošības nolūkos» paziņoja Sanktpēterburgas pilsētas domes Informatizācijas un sakaru komiteja. Pilsētas iedzīvotāji vietnē Downdetector žēlojās, ka viņu mobilajos telefonos nedarbojas saziņas un banku lietotnes, pilsētas veselības aizsardzības dienesta un citas vietnes. Dažos pilsētas rajonos mobilais internets vispār nedarbojās.
Radio Svoboda vēsta, ka interneta brīvības aktīvisti Krievijā uzskata, ka mobilā interneta bloķēšana Maskavā ir izmēģinājums ieviest tā dēvēto «balto sarakstu», kurā iekļautas varasiestāžu akceptētas tīmekļa vietnes – mobilo sakaru operatoru vietnes, prokremlisko mediju un valdības institūciju vietnes, tādi sociālie mediji kā Odnoklasņiki un VK (kādreizējais Vkontakte).
Aktīvists un Interneta aizsardzības biedrības direktors Mihails Kļimarjovs intervijā Current Time stāsta, ka 16. martā Telegram pieejamība, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, samazinājās par 80%. Viņš arī atgādina, ka mobilo internetu Krievijā ierobežo jau no pērnās vasaras, taču tagad ierobežojumi skāruši Maskavu, tāpēc tam pievērsta lielāka uzmanība. «Krievijas vadība rīkojas vienkārši gļēvulīgi. Tik gļēvulīgi, ka tai nerūp pilsoniskā brīvība, ekonomika, cilvēku ērtības. Tai nerūp pilnīgi nekas no tā,» saka aktīvists.
RBC.ru vēsta, ka 20. februārī Kremlī valdošais Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas uzliek mobilo sakaru operatoriem pienākumu apturēt pakalpojumu sniegšanu klientiem pēc Federālā drošības dienesta (FSB) prasības. 24. februārī V. Putins FSB kolēģijas sēdē paziņoja par nepieciešamību pastiprināt «enerģētikas un transporta infrastruktūras, kā arī pilsoņu masveida uzturēšanās vietu «pretteroristisko aizsardzību», ņemot vērā «teroristisko draudu» palielināšanos». Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests – Roskomnadzor – no 1. marta ieguvis pilnvaras ierobežot Krievijas iedzīvotāju piekļuvi interneta starptautiskajam segmentam «īpašās situācijās» – «lielu kiberuzbrukumu gadījumos, brīžos, kad novērojami nozīmīgi interneta darbības traucējumi valsts iekšienē, vai uz robežām ar ārvalstu interneta pakalpojumu sniedzējiem».
Atgriežas peidžeri
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs intervijā propagandas medijam TASS teicis: «Visi sakaru atslēgumi un ierobežojumi notiek stingri atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Informācija par to tika laikus publiskota. Visiem bija iespēja iepazīties ar nesen pieņemtajiem likumiem šajā sakarā. Viss šis ir saistīts ar galveno nepieciešamību – drošību.» Problēmas, ko ierobežojumi rada uzņēmējdarbībai, viņš nosauca par «priekšmetu papildu izpētei». Kad viņam preses brīfingā tika vaicāts, vai sakaru ierobežojumi Maskavas centrā ietekmē V. Putina administrācijas darbu, D. Peskovs paziņoja, ka «viņi izmanto stacionāros telefonus».
Gazeta.ru vēstīja, ka mobilā interneta darbības ierobežojumi skāruši arī Valsts domi un ministrijas, kuru pārstāvji teikuši, ka nedarbojas ne mobilie sakari, ne mobilais internets, tāpēc zvanīšanas vietā nākoties iet pie sarunu biedriem. «Dokumentus izplatām ar kabeļu internetu, deputātiem ir izziņu grāmata, kurā ir informācija par to, kur atrodas viņu kolēģu kabineti. Ejam uz tiem un runājam. Bez mobilo sakaru izmantošanas,» intervijā Gazeta.ru stāsta Valsts domes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Svincovs.
Biznes FM, atsaucoties uz tirdzniecības uzņēmumu Wildberries, vēsta, ka Maskavā pieprasījums pēc mobilajām rācijām cēlies par 27%, peidžeriem – par 73%, stacionārajiem telefoniem – par ceturto daļu. Strauji cēlies pieprasījums pēc portatīvajiem rūteriem ar iebūvētu VPN, turklāt šo rūteru cena ievērojami pieaugusi.