Eksperti: Korupcijas uztveri ietekmējusi ekonomiskā krīze

vietu. Tajā Latvija atrodas kopā ar Kubu un Turciju, un rādītāju ziņā ir daudz sliktākā pozīcijā par kaimiņu Igauniju un Lietuvu. Ja indeksā 10 balles nozīmē, ka, pēc iedzīvotāju domām, valstī korupcijas nav pavisam, tad Latvijai dotās 4,2 dotās balles ir kārtējā lejupslīde. Delnas direktors Kristaps Petermanis uzskata, ka indeksa ziņā Latvija stagnē. Situāciju varētu mainīt, veicinot atklātību un ieviešot izmaiņas likumdošanā, K.Petermaņa viedokli atspoguļo LETA. Reformas esot nepieciešamas tiesībsargājošajās iestādēs. Latvijā līdz šim korupcijas kultūra nāk kā padomju laiku mantojums, kad blatu sistēma un valsts līdzekļu piesavināšanās uztverta kā normāla parādība. Tāpat arī valsts amatpersonas joprojām gan apzināti nevēlas sniegt informāciju, gan arī izmanto likumdošanā paredzētās normas par informācijas neizpaušanu. Tas ir kā reklāma – iedarbojas uz cilvēku apziņu, tāpēc arī indekss ir slīdējis uz leju, jo sabiedrībā visu laiku tiek runāts par korupciju, uzskata Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss. Viņš norāda, ka arī plašākas sabiedrības rīcībā faktu, kas apliecinātu par uzlabošanos korupcijas jomā, nav, izņemot pāris gadījumus, ko konstatējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī tiesvedības, norādīja A.Tiknuss. Aleksejs Loskutovs (Vienotība) savukārt uzsver, ka no 90.gadu beigām līdz 2007.gadam indekss liecinājis par valsts attīstību. Latvijai indekss konsekventi kāpis uz augšu, liecinot par korupcijas uztveres mazināšanos, uzsver A.Loskutovs. Pēc tam, ar vēršanos pret viņu kā KNAB vadītāju, ilgā neziņa par to, kas vadīs biroju, vēlēšanām un KNAB kā pretkorupcijas autoritātes vājināšanos ietekmējusi cilvēku uztveri par korupcijas pieaugumu, norāda A.Loskutovs. "Krīze veicināja arī negodīgu amatpersonu aktivizēšanos," uzskata A.Loskutovs, piebilstot, ka Latvijā bija gandrīz izzuduši gadījumi par kukuļa izspiešanu un pieprasīšanu. Viņaprāt, indeksu ar padomju laikiem saistīt nedrīkst. "Vai kas palicis labāks vai sliktāks korupcijas jomā, atturos par to spriest, jo jābūt dziļi iekšā šajā pelēkajā zonā," Dienai pauda politologs Jānis Ikstens. Viņaprāt, indeksu ietekmējis tas, ka turpinās problēmas valsts mikrolīmenī – proti, cilvēki turpina izjust ekonomisko krīzi, un uzlabojumi dažādos rādītājos neatspoguļojas cilvēku maciņos un dzīves līmenī. Tāpēc pie visa cilvēki vaino politiķus, sacīja J.Ikstens. "Mēs zinām, ka priekšstati par korupciju veidojas no sekundāriem avotiem – no nebūšanām, skandāliem, amatpersonu pieņemtajiem šaubīgajiem lēmumiem. Vai tiem ir reāls pamats, tas ir jautājums," norādīja J.Ikstens. Vidusmēra vēlētājs, viņaprāt, neiedziļinās, vai gadījumā ar Aināru Šleseru ir jārunā par korupciju vai citiem likuma pārkāpumem. Proti, par korupciju nereti tiek runāts tāpēc, ka "pilsētā par to runā", pauda J.Ikstens.