Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

EM: Šogad darba samaksas pieaugums būs lēnāks, nekā iepriekš prognozēts

Situāciju darba tirgū tuvākajā laikā turpinās ietekmēt Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, kas piebremzēs darba samaksas pieaugumu, un kopumā 2020.gadā tas būs lēnāks nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Viņa stāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa turpināja pieaugt, bet tās pieaugums kopš marta ir kļuvis mērenāks Covid-19 krīzes ietekmē.

Martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, kas bija lēnākais pieaugums gada laikā kopš 2016.gada jūlija. Kopumā šogad pirmajā ceturksnī darba samaksa bija par 6,6% lielāka nekā pirms gada, un bija 1100 eiro.

EM eksperte norādīja, ka gada pirmajā ceturksnī darba samaksa līdzīgi pieauga kā sabiedriskajā sektorā - par 6,7%, tā privātajā sektorā - par 6,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2020.gada pirmajā ceturksnī bija tikai par 0,4% lielāka nekā privātajā sektorā - attiecīgi 1104 eiro un 1100 eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 6,3% un bija 812 eiro. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,3%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

"Darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt praktiski visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kurā darba samaksa samazinājās par 3%. To ietekmēja straujš darba samaksas kritums martā saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un daudzu uzņēmumu slēgšanu vai dīkstāvi," skaidroja Šnīdere.

Savukārt straujākais atalgojuma pieaugums bija vērojams citu pakalpojumu nozarē par 12,8%, algu fondam strauji pieaugot sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību jomā. Straujš vidējās bruto darba samaksas kāpums bija arī veselības aprūpē - par 11,5%, tomēr kopumā atalgojums nozarē joprojām tikai nedaudz pārsniedz vidējo līmeni tautsaimniecībā.

EM pārstāve norādīja, ka gada laikā straujš darba samaksas pieaugums bija vērojams arī būvniecībā - par 8,9%, apstrādes rūpniecībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - katrā par 8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 7,9% un ieguves rūpniecības un karjeras izstrādes nozarē - par 7,7%. Lēnākais algu pieaugums bija transporta un uzglabāšanas nozarē. Augstākais atalgojums pirmajā ceturksnī joprojām bija finanšu pakalpojumos, kas bija divas reizes lielāks nekā vidēji tautsaimniecībā, bet zemākais algu līmenis joprojām vērojams izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ādas un ādas izstrādājumu ražošanu, kurā darba samaksa praktiski nemainījās. Straujāk darba samaksa pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 36,2%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 20,1% un citu transportlīdzekļu ražošanā - par 10%. 

EM eksperte piebilda, ka nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1100 eiro, kas ir par 6,6% jeb 68 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada pirmajā ceturksnī augusi par 6,5%, sasniedzot 1100 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 6,7%, sasniedzot 1104 eiro.

http://

 

 

Top komentāri

Diferencētais veicina ēnu ekonomiku
D
Diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku un nopietni apgrūtina tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem. Turklāt, tas pretēji plaši tiražētajiem mītiem, nevis mazina, bet palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem.
Gatis
G
Kapec EM lidz sim nav samazinajusi Latvijas prezidentam, ministriem, deputatiem, ieredniem, militaristiem, diplomatiem.........algas par 50-70% un likvidejusi visas privlegijas, socialas garantijas, nonemusi visas privlegijas Latvijas prezidentiem Rumpim, Vikenei, Zatlerim, Berzinam, Vejonim...., kuri izlaupa Latvijas valsti un apzog latviesu naciju? Latvija desmitiem tukstosu pensionaru, bernu dzivo neiedomajama nabadziba, pusbada, bet EM debilie ministri, ieredni tikai to vien dara ka palielina sev un saviem lidziniekiem algas un privlegijas, regulari maksa premijas. Kapec Latvijas valstij ir vajadziga si bezjedziga EM un taja sedosie idioti, kretini, kuri parazite un valsts un tautas rekina?
Astra
A
Vai EM KA barons joprojam pust izcili nekauniga, debila, slinka idiotene Zaiga Liepina?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas