Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

FM: Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēm vajadzēs vairākus gadus, lai sasniegtu pirms pandēmijas līmeni

Lai izmitināšanas un ēdināšanas nozares sasniegtu 2019.gada līmeni, būs nepieciešami vairāki gadi, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Inta Vasaraudze.

Šodien komisijā deputāti uzklausīja ekspertu teikto par Latvijas stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Sēdē Vasaraudze teica, ka tāda nozares kā transports un uzglabāšana, māksla un izklaide 2019.gada līmeni sasniegs jau nākamā gada beigās, taču izmitināšanas un ēdināšanas nozarēm būs nepieciešami vairāki gadi.

Tas saistīts ar Covid-19 radītās pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, kas būtiski ietekmēja šo nozaru darbību.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iepazīstinot ar šo programmu, stāstīja, ka šis ir "starta šāviens" nākamā gada budžetam un 2022.-2024.gada vidēja termiņa budžetam. Viņš teica, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotu stabilitātes programmu, kurā valstis sniedz prognozes par makroekonomiku un budžetu turpmākajiem gadiem.

Reirs uzsvēra, ka tas nav politisks dokuments, bet prognožu dokuments, uz kura valstās nākamā gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars.

Ministrs norādīja, ka programmas izstrādātāji izmantoja pirmā ceturkšņa datus. Tāpat viņš stāstīja, ka uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu budžetus, un laikā, kad valstis savus budžetus iesniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā, EK tos izvērtē un salīdzina. Viņaprāt, interesantākais ir tas, ka EK sniedz savas rekomendācijas katrai dalībvalstij. "Ja visu laiku šīs lietas bija samērā formālas, tad tagad esam nonākuši pie attīstības fonda, un lielākoties diskusijas ar Komisiju ir saistītas ar rekomendāciju izpildi," teica Reirs, piebilstot, ka tas saistās ar to, ka EK "piespiež" darīt to, kas, viņuprāt, uzlabotu situāciju.

Reirs arī pastāstīja, ka prognozēs pieņemts, ka ekonomisko attīstību Latvijā līdz 2021.gada vidum negatīvi turpinās ietekmēt Covid-19 izplatība, taču atceļot lielāko daļu ierobežojumus, izaugsme strauji atsāksies.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka ekspertu izstrādātās prognozes balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu. "Parasti mēs veltījām izpēti uz iekšzemes vai starptautiskiem riskiem, bet šīs programmas pamatā ir veiksmīgs vakcinācijas process," pauda politiķis.

Plāns paredz, ka līdz vasaras beigām pret Covid-19 savakcinēs 70% Latvijas iedzīvotājus, līdz ar to, atkārtots slimības uzliesmojums šā gada rudenī nenotiku. Reirs teica, ka pieejamais vakcīnu apjoms jau maijā liecina, ka šos rādītājus ir iespējams sasniegt.

Tikmēr Vasaraudze klāstīja, ka pērn ekonomikas kritums bijis zemāks, nekā prognozēts, ko noteica tas, ka ražojošās nozarēs praktiski nebija izlaides apjomu kritums. Tāpat pozitīvi situāciju ietekmējuši valsts atbalsta pasākumi.

Viņa teica, ka 2020.gada pavasarī Covid-19 pirmā viļņa pārvarēšana bija ļoti sekmīga, taču vienlaikus līdz šim visvairāk Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušas izmitināšanas, ēdināšanas, mākslas, izklaides, atpūtas, transporta un uzglabāšanas nozares.

Vasaraudze skaidroja, ka ekonomikas aktivitāte pirmajā ceturksnī ir zemāka nekā pirms gada tieši ierobežojumu dēļ. Būtisks aktivitātes kritums pirmajā ceturksnī bijis tieši ierobežojumu skartajās nozarēs. Preču ražošanu un eksportu Covid-19 nav būtiski skāris, un apjomi pat esot pieauguši, teica FM ierēdne.

Viņa arī piebilda, ka pasažieru skaits lidostās pirmajā ceturksnī aizvien ir ļoti zems, taču sagaidāms, ka nākamajos mēnešos aviopārvadājumos būs pieaugums. Vienlaikus viņa piebilda, ka apjomi arī tad būs zemi.

Komentējot mājsaimniecību patēriņu, Vasaraudze norādīja, ka tas ir zems un saistās ar ierobežojumiem. Eksperti secinājuši, ka mājsaimniecību uzkrājumi pieaug, atliktais patēriņš esot liels, un atceļot ierobežojumus tiks sekmēts privātā patēriņa pieaugums.

Tikmēr būvniecības nozarē, pateicoties tās noturībai, investīciju apjoms pērn palicis praktiski nemainīgs, un 2021.-2027.gada plānošanas periodā sagaidāms straujš investīciju pieaugums.

Vienlaikus FM prognozē, ka pēc negaidīti mērenā pieauguma pērn, šogad bezdarba līmenis stabilizēsies. Vasaraudze minēja, ka Covid-19 ir ietekmējis bezdarba līmeni, taču tas kopumā neesot liels un ir ļoti atšķirīgs pa nozarēm. Bezdarbs neesot pieaudzis tik strauji pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, teica FM pārstāve.

Vasaraudze arī teica, ka janvārī un februārī vērojama deflācija, kas saistīta ar energoresursu cenu kritumu, līdz ar to, šogad sagaidāms mērens cenu pieaugums.

FM šogad prognozē 1,4% inflāciju, taču pieaugot ekonomiskai aktivitātei - inflācija būs 2% robežās. Nodarbināto darba samaksā plānots 4% pieaugums, ko ietekmēs minimālās algas pieaugums, kā arī pieaugums noteiktās nozarēs, piemēram, medicīnā un izglītībā. Vienlaikus nākamajā gadā un vidējā termiņā plānots vidējās darba samaksas pieaugums, kas saistās ar produktivitātes pieaugumu.

No viņas teiktā izriet, ka galvenie riski patreiz ir vakcinācijas temps, vakcīnu piegādes un Covid-19 mutācija. Tāpat esot jāņem vērā, ka strauji pieaug investīviju apjoms, un zināmi riski tiek saskatīti būvniecībā, jo pieaugot pieprasījumam pēc šī pakalpojuma, var rasties cenu kāpums.

Nākamās makroekonomikas prognozes tiks aktualizētas jūnijā, un tās tiks izmantotas nākamā gada budžeta sagatavošanai.

Tikmēr FM Fiskālās politikas departamenta vadītājs Nils Sakss minēja, ka 30.jūnijā ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, taču "lielais fināls" gaidāms 14.oktobrī, kad finanšu ministrs iesniegs Saeimā 2022.gada budžeta projektu ar pavadošajiem likumprojektiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas