Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. oktobris
Daina, Dainida, Dainis

FM: Latvijas preču eksports turpina strauju izaugsmi, pateicoties Latvijas eksportētāju konkurētspējai

Pateicoties labvēlīgai ārējai videi un Latvijas eksportētāju konkurētspējai, Latvijas preču eksports turpina uzrādīt strauju izaugsmi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā palielinājās par 25,5% salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju, tādējādi sasniedzot 1328 miljonus eiro.

Kā skaidro ministrijas speciālisti, var apgalvot, ka spēcīgu preču eksporta pieaugumu noteica zemā bāze pērnajā gadā, kad pandēmijas dēļ saruka globālie tirdzniecības apjomi, tomēr arī salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju preču eksporta vērtībai fiksēts straujš kāpums - par 26,2%. Līdzvērtīgs pieaugums vērojams arī salīdzinājumā ar 2019.gada vidējo vērtību. 

"Tas nozīme, ka Covid-19 pandēmija neradīja strukturālas problēmas eksportējošajās nozarēs un, atjaunojoties pasaules pieprasījumam, Latvijas eksportētāji spēja ātri un veiksmīgi iekļauties pasaules tirdzniecības plūsmās," uzsver FM.

Preču eksporta pieaugums šā gada jūlijā bija nedaudz zemāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad eksporta kāpums pārsniedza 30%, atzina FM. Tomēr salīdzinājumā ar jūniju, eksporta vērtība palielinājās vēl par 2,3%, kas liecina par eksporta attīstību.

FM secina, ka strauja eksporta izaugsme turpinās sesto mēnesi pēc kārtas, un šā gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība bija par 21,2% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā.

Tāpat FM atzīmē, ka visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, izņemot Kipru un Luksemburgu, pašreiz vērojama strauja preču eksporta izaugsme. Vienlaikus FM atzīmē, ka Latvija 2020.gadā bija viena no tām dažām ES valstīm, kurās pat pandēmijas ierobežojumu apstākļos spēja nedaudz kāpināt eksporta vērtību. Tas apliecinot Latvijas eksportētāju konkurētspēju, spēju attīstīties sarežģītajos pandēmijas apstākļos un izmantot iespējas pasaules tirdzniecības atjaunošanās laikā.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā būtiskākais devums eksporta pieaugumā bija lielākajai Latvijas eksporta preču grupai - kokam un koka izstrādājumiem, kas nodrošināja gandrīz pusi no kopējā eksporta kāpuma, salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju pieaugot par 63,2%. 

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija ir saglabājusies kā lielākais Latvijas koksnes eksporta tirgus, un eksporta vērtība uz šo valsti ir strauji augusi, jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 144%, nodrošinot vairāk nekā pusi no šīs preču eksporta grupas kāpuma. 

Analizējot datus pa preču veidiem, jāsecina, ka straujo koksnes eksporta kāpumu uz Apvienoto Karalisti noteica garumā sazāģētie kokmateriāli un koksnes granulas. Straujš koksnes un koka izstrādājumu eksports šā gada jūlijā bija fiksēts arī uz Lietuvu, Vāciju, Nīderlandi, Zviedriju, ASV, informē FM.

Preču eksports šā gada jūlijā ir palielinājies visās lielākajās preču grupās, izņemot elektroierīču un elektroiekārtu eksportu, norāda FM. Kopā ar koksni arī strauji palielinājies minerālproduktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports, attiecīgi par 83,4% un 58,3% gada izteiksmē. 

FM atzīmē, ka preču eksporta kāpumu veicina arī izejvielu cenu pieaugums. To ietekmē pasaules ekonomikas atkopšanās, kā arī ieviestie ierobežojumi koronovīrusa izplatības mazināšanai, kas negatīvi ietekmēja ražošanas jaudas un piegādes ātrumu. Tādējādi piedāvājums atkopjas lēnāk nekā pieprasījums, radot cenu spiedienu atsevišķās nozarēs. 

Kopš gada sākuma, pasaules biržās strauji pieauga naftas, koksnes, metālu un citu izejvielu cenas, un tas ir atspoguļojies arī Latvijas ražotāju un eksporta vienības cenās, skaidro FM. Pašreiz ir pieejami dati par pirmo pusgadu, un pirmajos sešos mēnešos eksporta vienības cena koksnei un naftas produktiem ir palielinājusies par 24%, bet metāliem par 25%.

Ekonomikas pārliecība ES jeb lielākajam Latvijas tirdzniecības partnerim pēc nepārtraukta sešu mēnešu pieauguma augustā nedaudz ir samazinājusies. Tomēr, kā uzsver FM speciālisti, pārliecības līmenis joprojām būtiski pārsniedz 100 punktu robežu un liecina, ka uzņēmēji un patērētāji ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz turpmāko ekonomisko attīstību. 

Ministrija sagaida, ka arī turpmākajos mēnešos būs augsti Latvijas preču eksporta pieauguma tempi, lai arī tie kļūs nedaudz zemāki nekā pašreiz, jo pakāpeniski izzudīs pagājušā gada Covid-19 krīzes bāzes efekti un cenu pieauguma spiediens. 

Situācija ārējos tirgos saglabājas Latvijas preču eksportam labvēlīga, pasaules un Eiropas valstu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, notiek pat straujākos tempos nekā sākotnēji sagaidīts, uzsver FM.

Ministrijā atzīmē arī preču importa dinamiku. Importa pieauguma temps kopš šā gada aprīļa pārsniedz eksporta kāpumu. Jūlijā importa vērtība palielinājās par 28,1% gada griezumā un pirmajos septiņos mēnešos par 25,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. 

"Straujš importa pieaugums pēdējos mēnešos liecina par Latvijas ekonomikas atkopšanos. Palielinoties iekšējam patēriņam un aktivizējoties būvniecībai, pieprasījums pēc patēriņa un kapitāla precēm arī pieaug, tādējādi tas veicina importu," skaidro FM.

Jau ziņots, ka Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 8,689 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 21,2% jeb 1,521 miljardu eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,421 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 25,6% jeb 2,123 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2021.gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 19,11 miljardus eiro, kas ir par 23,6% jeb 3,64 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 44% līdz 43,5%.

 

Top komentāri

strauja izaugsme, zems IKP
s
Jau gadiem ilgi lasu skaistas ziņas ar strauju, straujāku un pavisam strauju izaugsmi, bet kopprodukts uz iedzīvotāju mums ir zemākais Baltijā, turklāt, ar katru gadu vairāk atpaliekam
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas