2024. gadā Latvija piegādāja globālajam tirgum 5,7% no pasaules kopējā rudzu eksporta, bet, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija pasaules lielākā rudzu eksportētāja, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).
10 tūkstošu gadu vēsture
Rudzu kā kultūraugu izcelsme ir meklējama aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu. Savvaļas rudzu sugas joprojām ir sastopamas plašā joslā no Marokas Āfrikā uz Turciju un Irānu – līdz pat Kirgīzijai. Sākotnēji rudzi bija miežu un kviešu lauku nezāle, kas īpaši labi sazēla gados, kad bija ļoti nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Ar laiku rudzi tika selekcionēti par skarbākiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu graudaugu un tos kā nodalītu kultūraugu Priekšāzijas kalnu apvidos sāka audzēt jau no sestā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Savukārt Eiropas centrālajā daļā rudzus sāka audzēt tikai aptuveni pirms trim–divarpus tūkstošiem gadu (Ton Elzebroek, Koop Wind: Guide to cultivated plants. CABI Publishing. 2008, 350. lpp.). Latvijā rudzus plaši sāka audzēt tikai VIII–IX gadsimtā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un Etnogrāfija XIV, Rīga, Zinātne, 1983, 154. lpp.). Profesors Heinrihs Strods (1925–2012) uzskatīja, ka rudzu plašāka izmantošana starp X un XII gadsimtu radīja pamatu pārejai uz papuvju zemkopības sistēmu (Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. Rīga, Zvaigzne 1992, 47. lpp.). Tomēr tikai no XI gadsimta Latvijas teritorijā mūrētajās velvju krāsnīs varēja izcept skābo rudzu maizi.
No viduslaikiem līdz pat XXI gadsimtam Latvijas svarīgākās graudaugu kultūras bija mieži un rudzi. 1638. gadā Vidzemes muižās ar rudziem apsēja 33% no visas aramzemes, ar miežiem – 29%, ar auzām – 5%, bet ar kviešiem – tikai 0,2%, bet trešdaļa (33%) visas zemes palika papuvē (Latviešu konversācijas vārdnīca, XIX sējums, Rīga, Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1939, 36879. sleja).
Laikā no 1562. līdz 1630. gadam muitnīcā Ēresunda jūras šaurumā (starp mūsdienu Zviedriju un Dāniju) tika uzskaitīts, ka 99% no visas labības, kas tika eksportēta no Rīgas virzienā uz Ziemeļjūru, bija rudzi. Piemēram, 1577. gadā rudzu eksports veidoja 99,97% no visas no Rīgas ostas eksportētās labības, bet kvieši – 0,03% (Latvijas agrārā vēsture (XVI– XIX gs.): Lauksaimniecība un tirgus feodālisma laikmetā, Rīga, Zinātne, 1966, 12. lpp.). Svarīgākā Latvijas pārtikas graudauga nozīmi rudzi saglabāja līdz pat XX gadsimta vidum. 1913. gadā Latvijas teritorijā rudzu kopraža bija 325 tūkstoši tonnu, auzu kopraža – 301 tūkstotis tonnu, miežu kopraža – 184 tūkstoši tonnu, bet kviešu kopraža tikai 39 tūkstoši tonnu.
Pamazām īpatsvars mazinās
Pēc pirmā pasaules kara lauksaimnieciskā ražošana Latvijā samazinājās, bet rudzu audzēšanas maksimums tika sasniegts pirmās republikas beigu posmā – 1940. gadā rudzu kopraža bija 396 tūkstoši tonnu, auzu kopraža – 438 tūkstoši tonnu, miežu kopraža – 184 tūkstoši tonnu, bet kviešu kopraža – 198 tūkstoši tonnu.
Uzreiz pēc Otrā pasaules kara rudzi kļuva par vissvarīgāko Latvijā audzēto graudaugu. 1957. gadā rudzu kopraža bija 246 tūkstoši tonnu, auzu kopraža – 67 tūkstoši tonnu, miežu kopraža – 57 tūkstoši tonnu, bet kviešu kopraža – 102 tūkstoši tonnu. (Padomju Latvijas tautas saimniecības 20 gadi. Rīga, Valsts statistikas izdevniecības Latvijas nodaļa 1960, 126. lpp.).
Divdesmitā gadsimta otrajā pusē Latvijā pakāpeniski tika palielināta kviešu, miežu un auzu audzēšana un rudzu nozīme samazinājās. 1990. gadā rudzu kopraža Latvijā bija 324 tūkstoši tonnu, miežu kopraža – 693 tūkstoši tonnu, kviešu kopraža – 372 tūkstoši tonnu, bet auzu kopraža – 176 tūkstoši tonnu. Pēc 1993. gada rudzu sējumu platības un to kopraža ievērojami samazinājās, un 1995. gadā visā Latvija nokūla tikai 71 tūkstoti tonnu rudzu.
Rudzu audzēšanas vēsturiskais minimums tika sasniegts 2011. gadā, kad tika ievākti tikai 64 tūkstoši tonnu rudzu. Ievērojamu atbalstu rudzu audzēšanas atjaunošanai sniedz eksporta iespējas. Līdz pat 2007. gadam Latvijas rudzu eksports bija nenozīmīgs, bet pēc tam Latvijas rudzu audzēšana palielinājās, pieaugot rudzu eksporta iespējām, bet vienmēr kopražas lielums bija saistīts ar attiecīgā gada klimatiskajiem apstākļiem. Labākajos gados (2008., 2019. g.) rudzu kopraža Latvijā pietuvojās 200 tūkstošiem tonnu.
2024. gadā tika ievākti tikai 117 tūkstoši tonnu rudzu un aptuveni tikpat daudz rudzu Latvija eksportēja. Jāatzīmē, ka Latvija ir arī ievērojama rudzu importētāja (2024. gadā rudzi tika importēti par 4,4 miljoniem eiro), jo Latvijā audzētie rudzi ne vienmēr ir ar izcilākajām īpašībām maizes cepšanai vai citu pārtikas rūpniecības izstrādājumu ražošanai.
Eksporta tirgus ierobežots
Mūsdienās rudzu patēriņa tradīcijas ir raksturīgas Ziemeļamerikai, kā arī Eiropas centrālajai un ziemeļu daļai. Līdz ar to rudzu audzēšanas, patēriņa, kā arī eksporta un importa areāls ir visai ierobežots. Lielākajā daļā Āfrikas valstu, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā rudzus tikpat kā neaudzē un rudzu maizi pārtikā nelieto.
2024. gadā pasaules līderis pēc rudzu eksporta bija Polija, kuras eksporta ienākumi bija 145,9 miljoni eiro un tie veidoja 40,3% no pasaules kopējā eksporta. Otrajā vietā bija Vācija (79 miljoni eiro, 21,8% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā – Kanāda (46 miljoni eiro, 12,7% no pasaules kopējā eksporta). Latvija (20,7 miljoni eiro, 5,7% no pasaules kopējā eksporta) bija ceturtajā vietā pasaulē, apsteidzot Krieviju (17,7 miljoni eiro, 4,9% no pasaules kopējā eksporta). Pasaules lielāko eksportētāju desmitniekā 2024. gadā iekļuva arī Čehija (6,5 miljoni eiro, 1,8% no pasaules kopējā eksporta), Francija (5,9 miljoni eiro, 1,6% no pasaules kopējā eksporta), Austrija (5,8 miljoni eiro, 1,6% no pasaules kopējā eksporta), Lietuva (5,2 miljoni eiro, 1,4% no pasaules kopējā eksporta) un Itālija (4,9 miljoni eiro, 1,3% no pasaules kopējā eksporta). Igaunija (0,8 miljoni eiro, 0,22% no pasaules kopējā eksporta) 2024. gadā bija 20. vietā pasaulē.
2024. gadā pēc ienākumiem no rudzu eksporta uz vienu iedzīvotāju absolūta pasaules līdere bija Latvija (11,1 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā pasaulē bija Polija (3,99 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Lietuva (1,81 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pasaules labāko eksportētāju sešiniekā iekļuva arī Kanāda (1,11 eiro uz vienu iedzīvotāju), Vācija (0,95 eiro uz vienu iedzīvotāju), Luksemburga (0,86 eiro uz vienu iedzīvotāju). Savukārt Igaunija (0,59 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 9. vietā pasaulē.
No rudziem ražotu pārtikas preču eksportu starp dažādām valstīm salīdzināt nav vienkārši, jo starptautiski pieņemtajā preču ārējas tirdzniecības klasifikācijā (Intrastat Kombinētajā nomenklatūrā) īpaši nenodala rudzu miltu vai rudzu maizes izstrādājumus.
Latvijas pārtikas rūpniecības prece, kuras ražojumos ir ievērojams rudzu miltu īpatsvars, ir grauzdiņi (un sausiņi). Tieši rupjmaizes grauzdiņu eksportā Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus. Turklāt Latvijas gadījumā galvenokārt tie ir rudzu un kviešu miltu maisījuma maizes grauzdiņi (sausiņu daļa Latvijas eksportā nav nozīmīga), kamēr Eiropas dienvidu valstis pamatā eksportē baltmaizes sausiņus un grauzdiņus, bet preču grupa ir viena.
2024. gadā pēc ienākumiem no grauzdiņu eksporta uz vienu iedzīvotāju pasaulē pirmajā vietā bija Bulgārija (9,45 eiro uz vienu iedzīvotāju). Otrajā vietā pasaulē bija Slovākija (4,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Nīderlande (4,35 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija (3,07 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija sestajā vietā pasaulē, savukārt Lietuva (2,64 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 9. vietā pasaulē. Igaunija ar 0,36 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 26. vietā pasaulē.
Laikmeti mainās, bet rudzi bija un paliek stabils Latvijas pārticības un bagātības pamats.
LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.