Ķuzis pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā atzina, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu ceļu policisti kā pamatuzdevumu pārtrauks ātruma kontrolēšanu. Tas savukārt nozīmē, ka būs pamats ceļu policistu skaita samazināšanai.
"Ir procesā fotoradaru projekts, un līdz ar to ieviešanu Latvijā es domāju, ka mobili ceļu policija pārtrauks darbību tieši par ātruma kontroli tādā izpratnē kā pamatuzdevums, jo fotoradari jau veiks savu uzdevumu. Un es domāju, ka tas arī būs par pamatu ceļu policistu skaita samazināšanai," paskaidroja Ķuzis, kurš gan pagaidām precīzu skaitu neminēja.
Policija aprēķinājusi, ka ceļu policists 30% no sava ikdienas darba velta ātruma kontrolēšanai.
Ķuzis sacīja, ka darbinieku aizvietošana ar tehniskām ierīcēm ir arī pasaules prakse.
Jau ziņots, ka vairāk nekā 150 jauno fotoradaru sāks izmantot no oktobra un pilnībā ieviesīs līdz gada beigām.
Papildu pašlaik Latvijā esošajiem četriem fotoradariem tiks ieviesti 30 pārvietojamie fotoradari, 110 stacionārie fotoradari un vēl 20 tukšie statīvi.
Konkursā izvēlētie uzņēmēji, kas piegādās un uzstādīs jaunos fotoradarus, no iekasēto soda naudu apmēra saņems 35%, pārējā summa nonāks valsts budžetā. Procentuālā daļa, ko no iekasētajām soda naudām saņems uzņēmējs, bijis izdevīgākais piedāvājums, kas arī bijis viens no būtiskākajiem konkursa nosacījumiem.
Valstij par fotoradaru uzstādīšanu, uzturēšanu un nepieciešamo remontu jāmaksā nebūs – tā būs uzņēmēju funkcija.
Statistika rāda, ka Latvijā aptuveni 30 līdz 40% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek tieši ātruma pārsniegšanas dēļ.