Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 6. aprīlis
Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

IZM rosina apsvērt iespēju rektora ievēlēšanas pilnvaras piešķirt visam universitātes personālam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina vairākus variantus augstāko izglītības iestāžu rektoru atlasei un ievēlēšanai, vienā no tiem piešķirot ievēlēšanas pilnvaras visam iestādes personālam, liecina ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, ko otrdien vērtēs valdība.

Rektora atlasei IZM izstrādājusi divas alternatīvas. Viena no tām paredz, ka rektora amata pretendentus padome atlasa atklātā starptautiskā konkursā, savukārt otra alternatīva paredz, ka rektora amata pretendentus atlasa padome un senāts kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji.

Abi varianti paredz, ka rektora amatu nevarēs ieņemt vairāk kā divus termiņus – secīgi vai pēc pārtraukuma.

Tāpat vairākas alternatīvas piedāvātas rektora ievēlēšanas procesam. Viena no tām paredz, ka rektoru ievēlē satversmes sapulce, otra alternatīva nosaka, ka rektoru ievēlē viss universitātes personāls, ievērojot balsu procentuālā sadalījuma principus, savukārt trešā paredz, ka rektoru ievēlē senāts.

IZM rosina noteikt, ka pēc rektora ievēlēšanas rektors rekomendē prorektorus apstiprināšanai padomē, saskaņojot prorektorus ar senātu. Padome var noraidīt prorektoru amatu kandidātus, tomēr tā nevar iecelt tos amatā bez rektora rekomendācijas.

Ziņojumā sākotnēji norādīts, ka pārējiem administratīvo struktūrvienību vadītājiem attiecībā uz to iecelšanu un maksimālajiem darbības termiņiem ierobežojumi nav paredzēti. Tomēr nedaudz tālāk norādīts pretējais – šo vadītāju pretendentu atlase jāveic atklātā konkursā, atbilstoši amata specifikai ir jānosaka amata termiņš un tāpat kā rektora gadījumā jāievēro nosacījums, ka amatu nevar ieņemt vairāk nekā divus termiņus.

Vairākas iespējas IZM piedāvā arī attiecībā par senāta vēlēšanām. Pirmā iespēja paredz, ka senātu ievēlē atbilstoši Augstskolu likumā līdz šim noteiktajai kārtībai, otrā – senātā visas pozīcijas ir atvērtas atklātām vēlēšanām un sastāva nomaiņa notiek pakāpeniski, katru otro gadu pārvēlot vienu trešdaļu senatoru, savukārt trešā paredz, ka senāta sastāvs tiek paplašināts ar absolventu un konventa ievēlētiem senatoriem.

Kā ziņots, IZM ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas fokusējas uz trīs pīlāriem – pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.

"Atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības institūciju (AII) pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu," norāda ministrija. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci, uzskata IZM.

Ministrija uzsver, ka ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm,un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādātas divas alternatīvas universitāšu pārvaldības modeļa maiņai.

Pirmā alternatīva paredz vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces, funkcijas pārdalot starp padomi un senātu, un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas, kuras kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā.

Vienlaikus pirmā alternatīva paredz noteikt, ka senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana. Tāpat tā paredz noteikt, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Turpretī otrā alternatīva paredz saglabāt satversmes sapulci un akadēmisko šķīrējtiesu, kā arī noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām.

Tāpat otrā alternatīva paredz, ka universitātes ikdienas vadību īsteno rektors un to, ka universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.

Atbilstoši "pasaules labajai praksei" augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā, IZM iesaka nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu un, lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.

Ziņojumā rakstīts, ka padome sastāvētu no 11 locekļiem un vairākums to būs ārējie pārstāvji. Tāpat norādīts, ka augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas varētu veidot kopīgas padomes.

Ziņojumā noteikts, ka padomes locekļus apstiprina uz pieciem gadiem un padomes priekšsēdētājs nevarēs būt universitātes pārstāvis. Tāpat atzīmēts, ka padomes locekļi būs valsts amatpersonas.

IZM rosina arī virkni citu izmaiņu. Valdība ar šo ziņojumu plāno iepazīties sēdē otrdien, 18.februārī.

Top komentāri

Pasaules vai Latvijas ministrija?
P
'Atbilstoši "pasaules labajai praksei" augstākās izglītības iestāžu pārvaldības jomā, IZM iesaka'
Arī garderobistiem
A
un apkopējiem
JA NAV VALSTS NOSLĒPUMS
J
Kā tas tiek darīts citās ES valstīs?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas