Viņš uzsvēra, ka 16.oktobrī iecerēts nākamā gada budžeta likumprojektu un tā pavadošo likumprojektu pakotni nodot skatīšanai Saeimas komisijās.
Pirmajā lasījumā nākamā gada budžetu paredzēts sākt skatīt 5.novembrī, bet otrajā, galīgajā lasījumā Saeimas deputāti par nākamā gada budžetu varētu sākt lemt 3.decembrī, 5.decembrī darbu pie tā noslēdzot.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien komisijas sēdē paziņoja, ka komisija darbu pie nākamā gada budžeta sāks 28.oktobrī.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem virzieniem plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka šis ir pēdējais gads pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, kas nozīmē, ka valsts budžeta apstiprināšana būs izaicinošāka, jo politiskie spēki vairāk gribēs izdabāt saviem vēlētājiem, nevis domāt par valdības koptēlu un visas sabiedrības labumu.
Intervijā TV3 viņa skaidroja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nevar atļauties neieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Vaicāta, vai to ir pareizi darīt uz valsts parāda palielināšanas rēķina, Siliņa atbildēja, ka pēdējos gados valdība ir daudz ietaupījusi un arī nākamā gada budžetā ir plānots ievērojami mazināt valsts pārvaldes tēriņus.
Vaicāta, vai aizsardzības spēju stiprināšanas vārdā valdība ir gatava arī atkāpties no Ministru kabineta deklarācijā ierakstītā, Siliņa atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka "pats svarīgākais ir mūsu iedzīvotāju drošība", un atkārtoti uzsverot, cik daudz valsts pārvaldes tēriņu ir izdevies samazināt pēdējo gadu laikā.
Vienlaikus premjere pauda bažas, ka priekšvēlēšanu gadā kāds no partneriem nolūkā izdabāt savam vēlētājam varētu nākt klajā ar neizpildāmām prasībām un beigās izgāzt budžetu, lai tādējādi nodemonstrētu savu teikšanu šajā procesā. "Tad es domāju, ka jebkurš no šiem partneriem būs atbildīgs par to, ka mums nebūs visas šīs gana grūtās sarunās paredzētās lietas budžetā, ko gaida mūsu Nacionālie bruņotie spēki un ko gaida arī mūsu iedzīvotāji," intervijā TV3 sacīja valdības vadītāja.