Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 22. februāris
Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Koalīcija noraida Ģirģena piedāvājumu meklēt VP priekšnieku konkursā

Koalīcija noraidījusi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) priekšlikumu Valsts policijas (VP) priekšnieku izraudzīties konkursā, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ģirģens.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka viņš rosinājis veikt izmaiņas prasībās, kā tiek izraudzīts VP priekšnieks, paplašinot iespējamo pretendentu loku.

"Mans piedāvājums paredzēja iesaistīt esošās iekšlietu sistēmas darbinieku iespējas piedalīties konkursā, neparedzot desmit gadu pieredzi iekšlietu sistēmā," norādīja Ģirģens.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar koalīcijas lēmumu uz VP vadītāja amatu netiks izsludināts konkurss, bet iekšlietu ministrs izvēlēsies vienu no amatpersonām, kura atbildīs šī amata prasībām.

Pēc Ģirģena teiktā, patlaban VP priekšnieka amata prasībām atbilst divi kandidāti - Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

"Mēs paliksim pie ierobežota kandidātu loka un es centīšos atrast labāko. Es nesaku, ka šie kandidāti ir slikti, bet vēlējos noteikt profesionālākas prasības, piemēram, personāla pārvaldībā, spēju sakārtot iekšējos resursus, plānot budžetu utt. Nebūtu labi, ja iestādes vadītājs ir mantojams amats. Tad kāda ir motivācija strādāt?" pauda iekšlietu ministrs.

Patlaban gan likumā teikts, ka VP, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Minētajos amatos var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par desmit gadiem.

Ģirģena rosinātie grozījumi paredzēja, ka uz minēto iestāžu vadītāju amatiem tiek izsludināts atklāts konkurss. Grozījumi arī paredzēja izslēgt prasību, kas nosaka, ka par priekšnieku var iecelt tikai amatpersonu no vecāko un augstāko virsnieku vidus un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par desmit gadiem.

Savukārt vēl viens grozījums paredz, ka Iekšējās drošības biroja vadītāja amatā, līdzīgi kā citu Iestāžu vadītāju amatos, var iecelt personu, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu.

"VP priekšnieka amatā esmu bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu, un ar pilnu atbildību varu teikt - gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā, un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs," VP izplatītā paziņojumā citēts Ķuzis.

Viņš arī atzīmējis, ka pēdējos gados paveikts liels darbs pie policijas nākotnes veidošanas un Ķuzim radusies pārliecība, ka jaunā policija ir jāveido jaunajam policijas priekšniekam. "Un arī manā dzīvē ir pienācis laiks aizvērt šo, man ļoti nozīmīgo lappusi, lai varētu atvērt jaunu," sacījis VP priekšnieks. 

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ķuzis VP priekšnieka amatā tika apstiprināts 2011.gada augustā. Līdz tam viņš no 2009.gada bija policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks.

2016.gada vasarā valdība pagarināja Ķuža amata termiņu uz diviem gadiem. Nedaudz vēlāk Ģenerālprokuratūra rosināja Ministru kabinetam novērst trūkumus attiecībā uz šo rīkojumu. Ģenerālprokuratūra secināja, ka likums neparedz izņēmumus, kas dotu iespēju VP priekšnieka amata termiņu pagarināt uz īsāku laiku nekā pieci gadi.

Vēlāk Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavoja valdības rīkojuma grozījumus un Ķuzim pilnvaru termiņš tika pagarināts uz pieciem gadiem, tātad oficiāli viņam pilnvaras beigtos 2021.gada augustā.

Iekšlietu ministrs Ģirģens pērn pauda neapmierinātību ar VP darbu un tā neuzlabošanās gadījumā draudēja nomainīt dienesta vadību, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Lai arī valsts pārvaldes struktūrās bieži vakantos priekšnieku amatus pārņem priekšnieku vietnieki, patlaban nav zināms, vai Ķuža pēctecis būs kāds no vietniekiem. Ķuzim patlaban ir trīs vietnieki - Grišins, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniece Renāte Fila-Roķe un Šulte. Šulte un Ķuzis ir vienīgie aktīvajā dienestā esošie ģenerāļi. Ķuzim bija vēl viens vietnieks - Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, taču viņš pagājušā gada nogalē veselības stāvokļa dēļ dienestu pārtrauca.

VP ir arī citas skaitliski lielas struktūras, kuras vada augsti stāvošas amatpersonas - Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna un Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars.

(papildināta visa ziņa)

 

Top komentāri

Bobs
B
Visi jau zina tos konkursus, kur vienmēr savējie politshēmotāji uzvar īstus profesionāļus
Vecsčekists
V
Pilnīgi pietiek ar to, ka iekšlietu ministra amatā var nokļūt pilnīgi gadījuma cilvēks. Ja vēl arī VP priekšnieks... tas būtu par traku.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Gribat noņemt no sevis atbildību par svarīgas amatpersonas iecelšanu? Organizējiet konkursu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

No GKR izstājas seši partijas valdes locekļi(12)

No partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) izstājušies seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti, aģentūru LETA informēja Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas