Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Piektdiena, 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis

Latvijā iedzīvotāji mājās mēdz glabāt pat daudzus tūkstošus latu

Vadošās Latvijas bankas iedzīvotāju uzticēšanos finanšu sektoram vērtē pozitīvi, uzsverot arvien pieaugošo klientu skaitu un noguldījumu apjomu. Tomēr nesen publicētais globālās sociālo pētījumu kompānijas Gallup pētījums liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, to vidū - Latvijas, iedzīvotāju uzticības līmenis bankām un finanšu institūcijām ir viens no zemākajiem pasaulē.

Gallup pētījums veikts 135 pasaules valstīs, noskaidrojot šo valstu iedzīvotāju uzticēšanās līmeni bankām 2012. gadā. Noskaidrots, ka Latvijā un Lietuvā uzticības līmenis bankām ir zemāks nekā vidēji ES, un attiecīgi 32% un 29% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka bankām uzticas, savukārt attiecīgi 56% un 63% tām neuzticas.

Šādi uzticības rādītāji lielā mērā sasaucas ar satricinājumiem, kurus kopš neatkarības atgūšanas piedzīvojusi Latvijas banku sistēma - vispirms Bankas Baltija sabrukums, vēlāk Parex bankas un Latvijas Krājbankas krahs. Nedienas ar miljonāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka izveidoto Parex banku tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kas 2008. gadā satricināja Latvijas ekonomiku, liekot valstij aizņemties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Savukārt Krājbankas krahā vairākas sabiedrībā pazīstamas personas zaudēja ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri krietni pārsniedz valsts garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu.

Pētījums, ko veikusi banka Citadele un OMD Latvija Snapshot, liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nesteidzas naudu glabāt bankās, bet gan tā vietā veido skaidras naudas uzkrājumus. Šādu naudas glabāšanas veidu, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā informācija par valsts amatpersonu deklarācijām, iecienījuši arī vairāki Saeimas deputāti. Naudas apjoms, ko deputāti uzkrājuši skaidrā veidā, mērāms, sākot ar dažiem tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu latu.

Deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs) uzkrājis nedaudz vairāk nekā 35 tūkstošus latu skaidrā veidā. Vērā ņemamus skaidras naudas uzkrājumus veidojis arī saskaņietis Ivars Zariņš, kurš šādi glabā 79 tūkstošus eiro un 5000 latu. Deputātam ir arī vairāk nekā 12 tūkstošos latu mērāmi bezskaidrās naudas uzkrājumi.

I. Zariņš savu motivāciju veidot tik ievērojamus skaidras naudas uzkrājumus komentē, atzīstot, ka neuzticas Latvijas bankām, tādēļ cenšas būt pēc iespējas mazāk saistīts ar tām. "Ir acīm redzami, ka valdība iet banku lobija pavadā kā paklausīgs jēriņš. Piemēram, tas, kā tiek likvidēta Hipotēku banka - vienīgā valsts banka, uzskatāmi parāda, ka atsevišķu skandināvu banku lobija ietekme uz valdību ir tik liela, ka to intereses tiks īstenotas pat, ja tas sabiedrībai nes daudzu miljonu zaudējumu," pauž deputāts. Līdzīgās domās ir arī A. Elksniņš, norādot, ka tas, ko saka valsts augstākās amatpersonas par vairāku banku patieso finansiālo stāvokli, ne vienmēr atbilst īstenībai. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka labāk ir naudu glabāt pie sevis, nevis uzticēties vienai vai otrai bankai," saka A. Elksniņš.

Pāris tūkstošu latu skaidrā veidā uzkrājis arī deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), taču viņš uzsver, ka šādai rīcībai nav saistības ar neuzticēšanos bankām. "Nav tā, ka es neuzticos bankām un tāpēc turu naudu mājās. Konkrētā gadījumā man tā summa bija skaidrā naudā un tā arī palika. Es šo naudas summu nekur īpaši nenesu," apgalvo deputāts. Savukārt ZZS frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka nedaudz vairāk nekā tūkstoti latu mājās glabā pašdisciplīnas dēļ: "Ja es kaut ko gribu uzkrāt, tad es labāk katru mēnesi kaut kādu naudiņu izņemu no bankomāta un ielieku atvilktnē." Lai gan savulaik nācies pazaudēt lielas naudas summas Bankā Baltija, deputāts bankām uzticas valsts garantētās atlīdzības dēļ.

Aptaujātos deputātus no paraduma glabāt skaidru naudu neattur arī garnadžu uzbrukumi, ar ko savulaik nācies saskarties gan I. Līdakam, kuram no darba kabineta reiz nozagti vairāki simti latu, gan I. Parādniekam, kuram savulaik aplaupīts mājoklis.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis gan uzsver, ka gadījumi, kad no mājām tiek nozagtas lielas naudas summas, notiek reti. Pārsvarā tiek zagti dārgi kažoki, rotaslietas un pulksteņi, tiesa, T. Sadovskis gan atminas gadījumu Rēzeknē, kur 11 un 12 gadu veci puikas no dzīvokļa nozaguši vairāk nekā 30 tūkstošu latu. Zādzība izdarīta kādas mājas pirmā stāva dzīvoklī, kā vēlāk noskaidrots izmeklēšanā, zēni pa logu bija pamanījuši kārotas datorspēles iepakojuma kasti un tāpēc, izsitot lodžijas stiklu, iekļuvuši dzīvoklī. Iepakojuma kastē atradusies nevis datorspēle, bet gan minētā naudas summa.

Visu rakstu lasiet trešdienas Dienā!

Top komentāri

yo
y
kā lai uzticas naudas kāsējiem, ne tu savā bankas filiālē vari iemaksāt savu skaidro naudu savā kontā bez komisijas, ne bankomātā bilanci bez maksas apskatīties.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija paliek tukša

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas