Laika ziņas
Šodien
Migla

Latvijas valstspiederīgie apšaudē Minhenē nav cietuši

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
raize
r
skatos ka interneta attélá ari policisti ir formas apgerbos bet varbu ka nebutu par skadi ari tiem shad un tad un shur un tur civilaja (bez formasapgerba) pashiveret jo ari laikam tie diezgan biezji par mérkiem tikusji izveleti
Cik muļķīgi!
C
Un kam kāda daļa, ja būtu cietuši? Vai tad brēktu un vaimanātu? Tad jau labāk brēkt par tiem desmitiem, kas ikdienas briesmīgās mokās mirst slimnīcās. Ja man būtu jāizvēlas, domāju, trāpīga lode ir vairāk vērta, cik bezspēks un sāpes vēža slimniekam.
Pipars
P
Kas tad īsti ir šo traģisko notikumu pamatsakne?... Kāpēc Merkelei bija ievajadzējušies tādā skaitā potenciālie sitamie zēni un meitenes... no mērķtiecīgi haotizētajām musulmaņu valstīm...? Kas ir viņas bēgļu piesaistes mānijas pamatidejā...? Gribu kārtējo reizi padalīties ar savām bailēm par situāciju Deuche bankā. Ja salīdzinam ar Liman tad 2007 gadā šī banka strādāja ar kredītplecu 31:1 (aktīvu summa pret akcionāru kapitālu). Uz bankrota iesnieguma brīdi Liman bankai 639$ miljardi bija aktīvos savukārt parādos karājās 619$ miljardi... Deuche bankai pašreiz kredītplecs ir lielāks par 40....!!! Nominālā derivatīvu risku cena uz Deuche bankas kontiem pašreiz ir pielīdzināma 72.8 triljoniem $..........!!!! Pārsteidzoši ka viena banka tur sevī 13% no visas pasaules derivatīviem.... uz doto momentu derivatīvu tirgus lielums ir 550 triljoni$... Ja sāksies domino efekts ne vācija ar savu gada budžetu 4$ triljoni ne eirozona ar saviem 20$ triljoniem gadā (((neko))) nevarēs palīdzēt....!!! Breksits arī ir ienesis negatīvas tendences... zināšanai Deuche banka 19% no saviem ienākumiem gūst Lielbritānijā... Rodas jautājums kā uzvedās Deuche bankas akcijas? Atbilde ir ļoti bedīga... šeit būs akciju cenas grafiks pa gadiem (iemetiet acis)... http://goldenfront.ru/media/article_images/image005_QKJo1vh.png Un vēl rodas jautājums kraha gadījumā kurus partnerus Deuche banka pavilks sev līdzi...? Šai zīmējumā ir atspoguļoti Deuche bankas sistēmriski...(iemetiet acis)... http://goldenfront.ru/media/article_images/image001_AE99J5z.png
Rozenberg
R
Völkischer Beobachter Vikipēdijas lapa Völkischer Beobachter Völkischer Beobachter Viens no pēdējiem Völkischer Beobachter izdevumiem (1945. gada 20. aprīlī). Titullapa veltīta Ādolfa Hitlera 56. dzimšanas dienai, kas bija desmit dienas pirms viņa pašnāvības. Veids partijas laikraksts Redaktors Dītrihs Ekarts, Vilhelms Veiss, Alfrēds Rozenbergs Valoda vācu Valsts Vācija Pirmais izdevums 1918. gads Regularitāte katru dienu Völkischer Beobachter (latviešu: Tautiskais Apskatnieks) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas oficiālais laikraksts no 1920. līdz 1945. gadam. Sākotnēji tas iznāca reizi nedēļa, bet kopš 1923. gada 8. februāra katru dienu. Divdesmit piecus gadus šis laikraksts bija Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partijas oficiālā viedokļa paudējs. Nacionālsociālistiskās kustības kaujas orgāns par Lielvāciju (vācu: Kampfblatt der nationalsozialistischen Bewegung Großdeutschlands) radās no nacionālistiska piepilsētas laikraksta Minhenes Apskatnieks (vācu: Münchner Beobachter), kas bija pārgājis Thule biedrības īpašumā pēc tam, kad tās iepriekšējais izdevējs, Francs Zers, 1918. gada 22. jūnijā nomira. Rūdolfs fon Zebotendorfs par 5000 impērijas markām iegādājās laikraksta izdošanas licenci no Franca Zera atraitnes Ketas Birbaumeras. 1918. gada jūlijā Zebotendorfs pārņēma avīzes vadīšanu savās rokās. Sākotnēji avīze tika izdota ar veco nosaukumu, bet ar apakšnosaukumu Sporta avīze. 1918. gada augustā avīze ieguva nosaukumu Völkischer Beobachter. Thule biedrībai piederēja visas tiesības uz Völkischer Beobachter līdz 1921. gada 16. novembrim, kad ar Minhenes reģistrācijas tiesas lēmumu visas tiesības tika nodotas Ādolfam Hitleram. 1921. gadā Hitlers par 100 000 markām skaidrā izpirka Völkischer Beobachter no sava ordeņa maģistra Zebotendorfa. Dītrihs Ekarts kopš 1920. gada bija pirmais šī laikraksta galvenais redaktors. Viņa pēctecis šajā amatā bija Vilhelms Veiss. Sākotnēji laikraksta tirāža sastādīja apmēram 8 000 eksemplāru, bet līdz 1923. gadam tas pieauga jau līdz 25 000 eksemplāriem. Par iemeslu tam acīmredzot kalpoja Rūras reģiona okupācija. Šajā gadā par Völkischer Beobachter redaktoru kļuva Alfrēds Rozenbergs. Pēc NSVSP aizlieguma 1923. gada 9. novembrī, kas sekoja pēc neveiksmīgā Alus puča, avīzes darbība uz laiku tika apturēta. 1925. gadā, kad februārī tika atjaunota Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas darbība, arī avīze atsāka savu darbību. Pirmo reizi Völkischer Beobachter iznāca kā Berlīnes laikraksts 1929. gada 1. janvārī. Tobrīd avīzes tirāža auga ļoti strauji, jo arvien vairāk pieauga pašas NSVSP popularitāte. 1931. gadā tirāža sasniedza jau 120 000 eksemplārus, bet 1944. gadā jau 1,7 miljonus. Dažas dienas pirms Trešā reiha kapitulācijas, 1945. gada aprīļa beigās, Völkischer Beobachter izbeidza savu pastāvēšanu. Ārējās saites Der Völkische Beobachter (vāciski) Völkischer Beobachter vēsture (vāciski) Aizmetņa ikona Šis ar Tre

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kultūras ministre Logina atkāpjas no amata

Kultūras ministre Agnese Logina (P) nolēmusi personīgu iemeslu dēļ atkāpties no ministres amata, un šos pienākumus viņa beigs pildīt 17.jūnijā, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabi...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas