Jelgavā vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 17,44 procentpunktiem - pašreizējā informācija liecina, ka šajā pilsētā šogad nobalsojuši 47,03% balsstiesīgo vēlētāju.
Savukārt Rēzeknē nobalsojuši 47,88% vēlētāju, kas ir pieaugums par 16,66 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt Ķekavas novadā vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 16,62 procentpunktiem - līdz 52,54% šajās vēlēšanās.
Vienlaikus Jelgavas novadā vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 15,22 procentpunktiem, Siguldas novadā - par 14,74 procentpunktiem, bet Liepājā aktivitāte palielinājusies par 14,7 procentpunktiem, liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz CVK datiem.
Rīgā vēlētāju aktivitāte, salīdzinājumā ar 2020.gadā notikušajām ārkārtas vēlēšanām, pieaugusi par 12,33 procentpunktiem.
Vienlaikus aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte ir pieaugusi visos reģionos, tomēr vismazākais pieaugums - par 1,67 procentpunktiem - fiksēts Ludzas novadā.
Jau ziņots, ka pirmie pašvaldību vēlēšanu rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, žurnālistiem sestdienas vakarā teica Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte.
Šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 46,77% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina CVK apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.
Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 29,12% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 51,77% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 47,71% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,73%, Kurzeme ar 42,11% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,51% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.
Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.
Nobalsot iedzīvotāji šogad varēja kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.
Vēlēšanās sestdien varēja balsot no plkst.8 līdz 20.
Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanām, vēlēt bija iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.