Laika ziņas
Šodien
Migla

Mediķi aicina jau šogad lemt par atalgojuma palielināšanu 10% apmērā

Mediķu profesionālās organizācijas aicina valdību jau šogad lemt par atalgojuma palielināšanu par 10%, bet nākamgad - par 20%, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa sacīja, ka šodien LĀB, Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) pārrunāja veselības aprūpes finansējuma, tajā skaitā nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanu.

Organizācijas tikšanās laikā rosināja palielināt atalgojuma minimālo likmi katrai ārstniecības personu grupai likumā noteiktā kārtībā, kā arī diskutēt par algu palielināšanas "griestu" noteikšanu. Vienlaikus organizācijas aicina sekot arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem un kaimiņvalstu piemēram, būtiski palielinot valsts finansējumu veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju.

Tikšanās laikā tika aktualizēts arī jautājums par ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģijas izstrādes nepieciešamību, tai skaitā cilvēkresursu attīstības plāna izstrādi.

Puses esot panākušas vienošanos kopīgi strādāt pie nozarei aktuālo jautājumu risināšanas.

Kā skaidroja LMa viceprezidente Ilze Ortveina, lai nozarē saglabātu un nākotnē piesaistītu jaunus cilvēkus, ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kas nosaka konkrētus sasniedzamos mērķus un tās realizācijai nepieciešamos resursus.

"Plānam ir jābūt publiski pieejamam, lai ikviens ar to var iepazīties, un veselības nozarē strādājošie un vēl topošie speciālisti zina ar ko rēķināties," sacīja Ortveina. Pēc viņas paustā, bez ilgtermiņa plāna nevarēs atrisināt darbaspēka trūkumu un motivēt cilvēkus izvēlēties karjeru medicīnā.

LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis uzsvēra, ka mediķi apzinās veselības aprūpes sistēmas trūkumus un atzinīgi novērtē Veselības ministrijas darbu pie jauna atalgojuma modeļa izstrādes un slimnīcu līmeņošanas. Vienlaikus, pēc Rāceņa domām, ir svarīgi paralēli reformām nekavējoties lemt par atalgojuma palielināšanu nozarē šogad un nākamajos gados, papildu finansējumu novirzot visiem mazo algu saņēmējiem.

Pretējā gadījumā, kā norāda LJĀA vadītājs, pēc Covid-19 krīzes varam piedzīvot masveida mediķu aizplūšanu no Latvijas. "Tāpēc esam gandarīti dzirdēt, ka premjeram un finanšu ministram ir politiskā griba un redzējums, kā īstenot veselības aprūpes finansējuma palielināšanu," tikšanās laikā atzīmēja Rācenis.

LĀB prezidente mudināja ieklausīties starptautisko ekspertu ieteikumos, kā arī mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes. Latvijā publiskais finansējums veselības aprūpei ir nepietiekams, uzskata Aizsilniece. "Tie ir tikai 636,80 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, savukārt OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro," uz krasajām atšķirībām finansējumā norādīja LĀB prezidente.

"Ļoti ceram, ka šī krīze motivēs mūs pārskatīt attieksmi pret šo valsts tautsaimniecībai tik nozīmīgo nozari un restartēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu jaunā kvalitātē," uzsvēra Aizsilniece.

Vienlaikus organizācijas pauda bažas par veselības aprūpes pakalpojumu vidējo gaidīšanas laiku. Vadoties pēc 2018.gada datiem, ambulatorie izmeklējumi un terapija vidēji ir jāgaida 36 dienas, bet speciālista konsultācija - 71 dienu. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida vidēji 147 dienas, bet ambulatoro rehabilitācija - 345 dienas.

Organizāciju ieskatā, šos rādītājus lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas, kamēr Igaunijā - 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā - 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu, norādīja organizācijas.

Kā vēstīts, pēc tikšanās premjers uzsvēra, ka mediķu atalgojuma palielinājumam jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem veselības aprūpē un nodokļu sistēmā.

Tikšanās laikā Kariņš uzsvēris, ka mediķu atalgojuma palielinājums no 2021.gada ir iespējams, ja tiek konsekventi īstenoti uzlabojumi veselības aprūpes un nodokļu sistēmās.

"Mediķu atalgojuma palielinājumam jānotiek vienlaikus ar uzlabojumiem veselības aprūpē un nodokļu sistēmā. Veselības aprūpē ir paredzēta slimnīcu līmeņošana, savukārt nodokļu sistēmā nepieciešams ieviest lielāku taisnīgumu. Covid-19 krīze ir īpaši izgaismojusi alternatīvos nodokļu režīmos strādājošo iedzīvotāju sociālo neaizsargātību. Tāpat jāturpina ēnu ekonomikas izskaušana, palielinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā," atzina premjers.

Ministru prezidents bija vienisprātis ar mediķu organizāciju pārstāvjiem, ka pirmām kārtām veselības aprūpē nepieciešams palielināt zemākās algas un finansējuma izlietojumam ir jābūt caurskatāmam, sabiedrībai saprotamam. Kariņš uzsvēra, ka valdībā no Veselības ministrijas vēl tiek gaidīts jaunā mediķu atalgojuma modeļa piedāvājums.

Pērn Saeima pērn 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Top komentāri

Valdība pārkāpa likumu!
V
Tas, ka valdība nepildīja Saeimā pieņemtu likumu un priekšroku deva saviem populistiskajiem murgiem, ir ļoti nopietns tiesiskuma pārkāpums.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas