Ņemot vērā, ka ligzda ir jauna, teritorijā ap to vēl nav noteikts liegums. Taču pašlaik notiek process, lai ligzdas teritorijai noteiktu mikrolieguma statusu.
Ķuze pauda cerību, ka ērgļi piecietīs cilvēku klātbūtni, lai gan ir jutīgi pret traucēšanu.
Kā ziņots, šī ligzdošanas teritorija uzieta tikai pagājušajā gadā. Pērn šim ērgļu pārim ligzdošanas sezona bijusi veiksmīga - tā bija viena no četrām zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.
Šogad ērgļi nolēmuši pārcelties uz jaunu ligzdu, sākot to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt ir apauguši vairāki zari, kas veido ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Novērošanas kamera ir novietota janvāra sākumā, laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko sākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.
Šī ligzda esot interesanta, jo būvēta eglē, ko jūras ērgļi reti izvēlas par savu ligzdošanas vietu. Šī ir tikai ceturtā līdz šim zināmā jūras ērgļu ligzda eglē. Parasti ligzdas tiek būvētas priedēs, apsēs, retāk arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.
Februāra pirmajā pusē ikvienam ir iespēja sekot līdzi tam, kā notiek ligzdas būvniecība. Ja ērgļi sāks ligzdošanu, tad viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā. Perēšana ilgs 38 dienas, un mazuļi izšķilsies ar laika intervālu, jo perēšana tiek sākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.