Eksperimenta nolūkos zvanu uz internetā atrodamo telefona numuru Jēkabpils kapu apsaimniekotājiem, izliekoties, ka vēlos iegādāties šādu vecu kapa vietu, kas it kā atrodas netālu no maniem jau esošajiem ģimenes kapiem. Konkrētu numuru uz mietiņa gan nenosaucu, tāpēc tieku lūgta apskatīties vēlreiz un tad droši zvanīt, lai vietu rezervētu. Numuri šajās vietās stāv jau teju trešo gadu. Ja uzrodas piederīgie, neviens neaiztiekot, taču citi jau sagatavoti tirgošanai.
Vienojamies, ka kapa vietu pērku. Nākamais jautājums no manas puses – kas tiks darīts ar veco kapu pieminekli, jo atzīstu, ka pašai tādu demontēt šķiet nepareizi. Pārliecinoša atbilde šajā gadījumā gan neseko – šis jautājums vēl neesot atrisināts. "Ar vecajiem pieminekļiem ir tā, kā ir. Mums pagaidām viņus nav, kur likt. Ja viņš tur nav tāds ļoti liels, tad varam tur ierakt iekšā bedrē, kad būs kāds apbedījums," min sieviete telefona otrā galā. Vēlos arī noskaidrot, vai nevar pēkšņi gadīties, ka, rokot jauno kapa vietu, neuzraks nelaiķu kaulus vai pašu zārku. "Jebkurā gadījumā, iespējams, kaut kam tur uzraksieties virsū. Kauliņi vai kaut kas jau būs noteikti. Zārks satrūd un tā, bet... Ar to jārēķinās, ka tur apakšā kaut kas jau būs," seko atbilde.
Var, ja neviens nekopj
Cilvēku viedokļi internetā par to, vai šāda prakse ir pareiza, atšķiras. Daži atzīst, ka šāda kārtība esot nepieciešama, lai tiktu galā ar kapu apsaimniekošanu un kapus neizplestu milzīgās platībās, citi uzskata, ka cilvēks tomēr ir pelnījis savas mūža mājas. SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka nu jau oficiālā atbildē Dienai skaidro, ka šāda sistēma ieviesta nesen. Martā apstiprināti jauni noteikumi, kas paredz aktēšanu. Tas nozīme, ka katru gadu komisija novērtē pilsētas kapu kopas – vai tās ir sakoptas, vai ne. Minētie dzeltenie numuri tiek uzlikti tām kapa vietām, kur šķiet, ka kopēju nav. Patlaban tie stāv jau divus gadus, bet, ja piecus gadus pēc kārtas kapu tā arī neviens nesakopj, sestajā gadā pašvaldībai ir tiesības nomas līgumu anulēt un veikt virsapbedījumu. Tas gan nenozīmējot, ka drīz pāri raks 2013. gadā apbedītiem cilvēkiem. Atbilstoši noteikumiem vispirms jānogaida 20 gadi. Šo termiņu var arī saīsināt par pieciem gadiem, bet tad nepieciešams Veselības inspekcijas atzinums. Pērn inspekcija izsniegusi 38 šādas atļaujas.
Galvenais iemesls virsapbedīšanai Jēkabpilī nav trūkstošā vieta. Hauka min, ka zemes netrūkst un Valsts meži ierādījuši vēl papildu platību. Taču esot vēlme teritoriju sakopt. Jau šobrīd kapi aizņem 24 hektārus, un ik gadu no pašvaldības skanot pārmetumi par papildu finansējuma nepieciešamību kapu apsaimniekošanai. Nekoptās kapu vietas tikai mākslīgi radot milzīgu teritoriju, kam nepieciešama liela nauda. Ja aktēšana netiks veikta, tad drīz kapu teritorija jau sasniegšot pilsētas robežu, un tad gan būšot problēmas ar zemi.
Visu Anna Strapcānes rakstu Ja rokas pāri, iedod atlaidi lasiet otrdienas, 24. maija laikrakstā Diena!
Jānis
Optimāls risinājums