Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mūzikas akadēmija iebilst pret mākslas un kultūras augstskolu vienota konsorcija izveidi

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) iebilst pret ideju veidot mākslas un kultūras augstskolu vienotu konsorciju, tāpēc akadēmijas Satversmes sapulce pieņēmusi lēmumu saglabāt JVLMA autonomiju, liecina paziņojums akadēmijas mājaslapā.

Trešdien JVLMA Satversmes sapulce, "reaģējot uz procesiem augstākās izglītības telpā", pieņēma lēmumu par nepieciešamību saglabāt JVLMA autonomiju ar tiesībām izstrādāt un pieņemt savu Satversmi, veidot personālsastāvu, noteikt studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, pētniecības darba pamatvirzienus, organizatorisko un pārvaldes struktūru.

Akadēmijas paziņojumā uzsvērts, ka šāda lēmuma pieņemšanu veicināja 24.septembra Saeimas sēdē kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) paziņojums par trīs kultūras augstskolu pārtapšanu "konsorcijā - universitātē ar visu no tā izrietošo sinerģiju šī brīža bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda parkā".

JVLMA atzīmē, ka mūzikas akadēmija īsteno augstākās izglītības studiju programmas mūzikā un skatuves mākslā, kā arī mūzikas pedagoģijā, kas ir specifiska un sarežģīta augstākās izglītības joma.

"Izvērtējot gan vietējo, gan starptautisko kontekstu augstākajā mūzikas izglītībā, kā arī neredzot jebkādu pamatojumu mākslas augstskolu apvienošanai, JVLMA Satversmes sapulce uzskata, ka autonomija viennozīmīgi ir labākā forma kvalitatīvas un uz izcilību vērstas augstākās mūzikas izglītības īstenošanai," uzskata akadēmijas vadība.

Paziņojumā uzsvērts, ka šobrīd Augstskolu likuma jaunās redakcijas tapšanā cirkulē dažādas versijas un scenāriji. "Daudz kas nav skaidrs, līdz ar to mums ir svarīgi skaidri pozicionēt savu viedokli," teikts JVLMA paziņojumā, uzsverot, ka augstskola vēlas sadarboties, bet apvienošanos neredz kā iespēju, jo tādējādi tikšot apdraudēta viņu specializācijas joma.

"Apzināmies savu vērtību un par to pastāvam," komentējis JVLMA rektors Guntars Prānis.

Kultūras ministrijā (KM) aģentūrai LETA skaidroja, ka sarunās ar mākslu un kultūras augstskolām - JVLMA, Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) un LKA - tiek diskutēts un izvērtēts jautājums par trīs mākslu un kultūras augstskolu ciešāku sadarbību, resursu koplietošanu kvalitātes attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.

KM norādīja, ka jau tagad šīs augstskolas sadarbojas, izveidojot kopīgu profesionālo doktora studiju programmu mākslās, kas dos iespēju arī Latvijas augstākās izglītības telpā iegūt profesionālo doktora grādu mākslās . Tāpat Eiropas Savienības fondu projekta ietvaros visas trīs augstskolas plānojot veidot kopīgu doktorantūras skolu akadēmiskās doktora studiju programmas ietvaros.

"Tādejādi gan profesionālās doktorantūras mākslās, gan akadēmiskās doktorantūras ietvaros jau notiek trīs augstskolu kopīga sadarbība, kuru plānots attīstīt un pilnveidot arī turpmāk," akcentēja ministrijā.

Lai diskusijās meklētu optimālākos risinājumus tālākai attīstībai, notikušas arī konsultācijas un domu apmaiņa par kopīgu telpu doktorantūras attīstībai, par augstskolu konsorciju, par konsorcija definīciju efektīvākai resursu izmantošanai un koplietošanai, kvalitātes attīstībai atbilstoši kultūras nozares un radošo industriju sektora vajadzībām, pauda KM, uzsverot, ka diskusiju laikā tika apspriests redzējums par to, ka konsorcijs ir starpaugstskolu partnerības forma, kas ir vērsta uz kopīgo stratēģisko mērķu sasniegšanu un katras augstskolas prioritāro virzienu īstenošanu, paredzot resursu koplietošanu, saglabājot identitāti un autonomiju.

Tomēr šajā jautājumā KM sola turpināt sarunas ar mākslas un kultūras augstskolām.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti septembrī lēma, ka mākslu un kultūras augstākās izglītības iestādes jaunajā tipoloģijā dēvēs par universitātēm, tomēr pirms nedēļas tika pieņemts lēmums, ka KM, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un trīs mākslas un kultūras augstskolu rektoriem vēl jāsanāk kopā, lai diskutētu par to galīgo nosaukumu jaunajā augstāko izglītības institūciju tipoloģijā.

Saeimas Izglītības komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) stāstīja, ka 24.septembrī saticis kultūras ministru, kurš teicis, ka vēlas paņemt pauzi attiecībā uz šo jautājumu, tāpēc Ašeradens aicināja ministriju pārstāvjus, kā arī LMA, LKA un JVLMA rektorus satikties un kopīgi diskutēt, vai tās turpmāk saukt par universitātēm, augstskolām, akadēmijām vai vēl kā citādi.

"Ja mākslas un kultūras augstākās izglītības institūcijas saucam par universitātēm, tas ir jāvērtē tās pēc universitāšu kritērijiem, piemēram, tām kā minimums jāparedz trīs starptautiski atzīti zinātnes virzieni un jāspēlē pēc visiem spēles noteikumiem," toreiz teica komisijas priekšsēdētājs.

Ašeradens arī toreiz stāstīja, ka Puntulis Saeimas sēdē esot nācis klajā ar jaunu konceptu, proti, piedāvājis veidot vienu lielu mākslas universitāti.

Šonedēļ visas iesaistītās puses sanāca kopā, un lēma, ka jaunnedēļ valdību veidojošo partiju sanāksmē skatīs jautājumu par mākslas un kultūras augstskolu statusu jaunajā tipoloģijā, aģentūru LETA informēja Ašeradens.

Ašeradens norādīja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tikšanās laikā apņēmās pirmdien, 5.oktobrī, valdību veidojošo partiju sanāksmē ielikt dienas kārtībā šo jautājumu, proti, uzdot vērtēt koalīcijas partneriem, vai mākslas un kultūras augstākās izglītības institūcijas paliek kā augstskolas vai tiek noteiktas kā universitātes.

Viņš minēja, ka IZM ieskatā, šajās skolās, no akadēmiskajiem rādītājiem, būtu vēlams lielāks nepieciešamās profesūras skaits nekā ir šobrīd. Ašeradens skaidroja, ka lielajās universitātēs ir 65% akadēmiskā personāla ar doktora grādu, augstskolu līmenī tie ir 50%, bet mākslas un kultūras augstskolas šobrīd knapi kvalificējoties 20%.

Vēl problēma esot nelielais doktorantu skaits, kā arī kopumā studējošo skaits.

Saeimas deputāts norādīja, ka ministre apņēmās šo jautājumu ar koalīcijas partneriem izdiskutēt, un tad ja koalīcija atbalstīs politiķu konceptuāli atbalstīto statusu "universitātes", tad komisija pārbaudīs to likuma kritēriju, kas atbilst universitātēm, un, iespējams, veidos atsevišķu mākslas un kultūras universitāšu pantu. Ašeradens minēja, ka iespējamie risinājumi būs atkarīgi no koalīcijas partneru pielemtā.

Arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis aģentūrai LETA norādīja, ka minētās tikšanās laikā puses nav panākušas nekādu slēdzienu, uzsverot, ka jāgaida politiskā izšķiršanās, vai mākslas un kultūras augstskolas būs universitātes vai nē.

Top komentāri

B. Rubenis
B
Mākslas un kultūras augstskolas joprojām domāpadomju laika kategorijās. Laiks ir visas pievienot universitātēm kā fakultātes.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas