Lai šiem jauniešiem palīdzētu ceļā pretī izglītībai vai nodarbinātībai, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām īsteno projektu “PROTI un DARI 2.0.” Projekts tiek realizēts ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu. Tā mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti mācību pasākumos un izglītības ieguvē, nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Šis nav tikai projekts, tā ir iespēja izdarīt apzinātu izvēli, ieraudzīt savas stiprās puses un virzienu, kurā doties tālāk. Mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Katram jaunietim tiek izstrādāta individuālā pasākumu programma, kas balstīta uz jaunieša profilēšanas rezultātiem un vērsta uz viņa prasmju attīstību.
Individuāls atbalsts palīdz jauniešiem atklāt savas iespējas
Ramona Leitāne ir programmas vadītāja un mentore Ogres novada pašvaldībā. Viņas pieredze liecina, ka uzņēmēji labprāt atsaucas sadarbībai ar projekta jauniešiem, jo izjūt darbinieku trūkumu, savukārt, jaunieši ir potenciālie darba ņēmēji, tādējādi sadarbība ir abpusēji izdevīga. Projekta ietvaros šāda sadarbība bieži vainagojas ar darba līguma noslēgšanu ar uzņēmumu, kurā jaunietis bijis pieredzes vizītē.
Ramona Leitāne arī skaidro, ka viena no pamatproblēmām, kas tiek risināta, ir mobilitātes trūkums, kuras risinājums arī paaugstina jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Atbalsts tiek sniegts darba meklēšanā, kā arī savlaicīgi tiek nodrošinātas finanšu un juridiskās konsultācijas, ja tiek plānots pēc dalības projektā kļūt par pašnodarbinātu personu. Daudz laika un aktivitāšu ir veltīts sevis izzināšanai nodarbinātības sfērā, šo profesiju iepazīšanai dabā, darba prasmju apgūšanai. Jaunieši labprāt apgūst traktortehnikas un smagās tehnikas vadīšanas prasmes - darba iespēju paplašināšanai.
Reizēm jaunieši uz projektu nāk jau ar vīziju par to, ko vēlas apgūt un kā virzīt savu dzīvi tālāk, bet trūkst nepieciešamo prasmju un zināšanu, lai to izdarītu. Tomēr visbiežāk tieši dalība projektā ir tā, kas palīdz saskatīt īsto ceļu. “Kad nolēmu piedalīties projektā, nebiju pārliecināta par to, kurp vēlos savu dzīvi virzīt. Pārliecība parādījās laika gaitā, kad jau biju uzsākusi apmācības. Tad radās interese un vēlme apgūt noteiktas jomas jau padziļinātāk. No projekta ieguvumu ir ļoti daudz. Kā būtiskākais, ko es šobrīd varu izcelt - es iemācījos ieklausīties sevī, un vēlmi attīstīties tālāk, izmantot visu, ko dzīve mums piedāvā. Protams vēl viens svarīgs ieguvums- es atradu profesiju, kas man ļoti patīk un ir vēlme darboties tālāk šajā virzienā”- stāsta Kristiāna, jauniete no Rēzeknes.
Līdzīga pieredze ir Līgai no Liepājas. Viņa projektam pievienojās pēc bakalaura grāda iegūšanas inženierzinātnēs, jo nav bijusi skaidrība, ko darīt tālāk. Bijusi sajūta, ka ar iegūtajām zināšanām vien nepietiek un Līga vēlējusies apvienot tehniskās zināšanas ar radošumu, taču pietrūkušas idejas, kur un kā to labāk darīt. Projekta laikā vislielāko pienesumu profesionālajā izaugsmē Līga ieguva Adobe Ilustrator kursos, apgūstot vektorgrafiku. Pateicoties projektam, viņa guva pārliecību par savām spējām darboties digitālo materiālu izveides jomā, kā rezultātā projektu noslēdza ar reģistrēšanos pašnodarbinātā statusā. Dalība projektā jaunietei sniedza iespēju gan apgūt prasmes, iedvesmoties no profesionāļiem, gan deva viņai nepieciešamo grūdienu pieņemt lēmumu kļūt par pašnodarbināto personu.
Labā pieredze iedrošina- jaunieši kļūst par projekta vēstnešiem
Projektam jau izveidojusies laba reputācija un uzticamība jauniešu vidū. Ļoti bieži jaunieši iesaistās projektā, jo dzirdējuši par to labas atsauksmes no tiem, kas jau piedalījušies. To apliecina arī Ramonas Leitānes pieredze: “Mūsu ilggadējā pieredze, publiskošana interneta vietnēs, sadarbība ar dažādām institūcijām nodrošina lielāko daļu jauniešu - bieži vien ir tā, ka projektā savu dalību uzsāk viens jaunietis, taču izstāsta par šo iespēju diviem vai trijiem draugiem, radiniekiem, ģimenes locekļiem. Arvien biežāk saņemam informāciju par NEET statusam atbilstošiem jauniešiem no probācijas dienesta un sociālā dienesta, par ko ir liels gandarījums. Esam uzrunājuši arī sev zināmos jauniešus personīgi par dalību projektā.”
Tieši pozitīvās atsauksmes no jauniešiem, kas jau piedalījušies projektā, pamudināja iesaistīties arī Adrianu un Jūliju no Siguldas. Sākumā bijusi nedrošība, jo nezinājušas, ko gaidīt no projekta, taču programmas vadītājas atvērtība un sirsnība kliedējusi visas bažas. Adriana stāsta, ka tieši sadarbība ar programmas vadītāju Ilzi ir viens no projekta lielākajiem ieguvumiem: “Viņai varu zvanīt jebkurā laikā un par jebkuru jautājumu, Ilze vienmēr uzklausīs un atbalstīs.”
Rēzeknes novadā jauniešu piesaistīšanā izmanto arī sociālos medijus, piemēram, Instagram. Daudzām pašvaldībām izveidoti profili Facebook, kur tiek publicēti jauniešu pieredzes stāsti, atsauksmes un citas projekta aktualitātes.
Svarīgi ir uzrunāt jauniešus veidos, kas rada labu pamatu komunikācijai. Kā skaidro Ramona Leitāne: “Telefoniska saziņa ir diezgan neveiksmīga, jo uz šāda veida komunikāciju jaunieši ir piesardzīgi, jo nav ticamības momenta, kuram skaidrojums varētu būt bailes no krāpniecības mēģinājumiem. Daudz veiksmīgāk ir uzrunāt jauniešus personīgi. Mentori un programmas vadītāji, kuru pamatdarbs ir saistīts ar izglītības iestādēm, pakalpojumu sniegšanu, sociālo dienestu, pašvaldības policiju, sniedz informāciju mērķa grupas jauniešiem – arī šāda pieeja ir rezultatīva.”
Ceļš uz profesiju un pārliecību par sevi- projekts sniedz vairāk nekā tikai zināšanas
Projekta būtība nav tikai piedāvāt apmācības kādā konkrētā profesijā, bet sniegt daudzpusīgu atbalstu jaunietim, lai tas pilnvērtīgi varētu iesaistīties darba tirgū vai uzsākt formālās izglītības apguvi. Reizēm jārisina arī dažādas problēmas. Ramonas Leitānes pieredzē tieši mentālās problēmas ir viens no iemesliem, kas būtiski pasliktinājis jauniešu situāciju. “Liels ir gandarījums, kad, ar profesionālu speciālistu atbalstu, tiek noskaidroti traucējumi, piemeklēts nepieciešamais atbalsts, jo tikai tad, kad ir veiktas pamatproblēmu risinošas aktivitātes, var pievērsties prasmju attīstīšanai. Mums ir patiesi veiksmīgi pieredzes stāsti, kad jaunieši ir atvērti problēmu risinājumiem, jo iepriekš ir bijuši ilgstoši nomākti, bet projekta laikā var redzēt, ka viņiem parādās interese, parādās mērķi, jo viņi spēj izmantot iespējas, ko dod projekts "PROTI un DARI 2.0".
Liepājā mudina krievvalodīgos jauniešus lietot latviešu valodu ikdienas situācijās, tādējādi mazinot valodas barjeru un veidojot drošu vidi, lai praktizētu runāšanu, kā arī klausīšanās prasmes. Šādos gadījumos tieši valodas prasmju uzlabošana ir viens no papildus atbalsta veidiem, kas palīdz virzībā uz nodarbinātību vai izglītību. Mentore Olga Sapelkina stāsta: “Piemēram, viena no dalībniecēm projekta sākumā kautrējās vispār runāt latviski un atzina, ka nezina valodu. Taču, piedaloties projektā un iesaistoties aktivitātēs, viņa sāka sarunāties vienkāršos teikumos, kļuva pārliecinātāka, un šobrīd jau apmeklē latviešu valodas kursus. Tas parāda, cik efektīvi šādi projekti var iedvesmot jauniešus mācīties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.”
Olga Sapelkina arī uzsver to, ka dalība projektā palīdz daudziem jauniešiem iekļauties sabiedrībā un kļūt drošākiem. “Projekta laikā viena no dalībniecēm bija jauniete ratiņkrēslā. Piedaloties dažādās aktivitātēs un meistarklasēs, viņa kļuva daudz atvērtāka un drošāka. Īpaši svarīga bija pieredze braukt ar tramvaju bez vecāku pavadības– sākumā viņa baidījās, bet tomēr piekrita, un tas deva lielu pārliecību. Viņa arī apguva Adobe Illustrator pamatus, kas palīdzēja attīstīt prasmes jomā, kas viņu interesē. Pirms tam jauniete ilgstoši bija mājās pēc 12.klases un gandrīz nesazinājās ar vienaudžiem, bet projekts palīdzēja atgriezties sabiedrībā un justies pieņemtai. Šobrīd jauniete plāno sākt studijas un iegūt augstāko izglītību.”
Olga par mentori strādā jau vairākus gadus, sākumā Jūrmalā, tagad Liepājā. “Man šis projekts ļoti patīk, ne tikai kā darbiniecei, bet arī raugoties uz to no malas – tā ir lieliska iespēja jauniešiem, īpaši tiem, kuri sevi vēl nav atraduši, kuri zaudējuši motivāciju mācīties vai nezina, kur turpināt izglītību. Projekts sniedz jauniešiem jaunu sociālo pieredzi, iespēju ieraudzīt sabiedrību no dažādiem skatupunktiem, piemēram, iepazīties ar uzņēmumiem, cilvēkiem, dzīves stāstiem, kas iedvesmo nepadoties; apgūt jaunas prasmes, piedaloties brīvprātīgajā darbā, un iepazīties ar citiem jauniešiem. Iesaistoties projektā, jaunietim arī sniedz atbalstu sociālajos jautājumos, ja tādi ir. Piemēram, Jūrmalā mums bija bijušais bērnunama audzēknis, kurš, jau būdams pilngadīgs, palika bez noteiktas dzīvesvietas. Šis ir viens no gadījumiem, kur bija nepieciešams palīdzēt arī sociālajos jautājumos.” Arī Liepājā projektā piedalījušies jaunieši, kas uzauguši bērnu namā. “Šis darbs tiešām sniedz gandarījumu – kad redzi pārmaiņas jaunietī, pat, ja tās nav lielas, zinu ka projekta laiks viņam nav bijis velts, ” savu stāstu pabeidz Olga.
Plašāka informācija par projektu un dalības iespējām pieejama tīmekļa vietnē