Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

papildināta (18:24) - Tiesa ierosina lietu pēc Putņa pieteikuma par LTV valdes atlases konkursu

Administratīvajā rajona tiesā ceturtdien ierosināta lieta pēc bijušā Sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Roberta Putņa pieteikuma par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) konkursa procedūru, kādā tā meklē jaunos Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļus.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, Putnis ir lūdzis tiesai izdot sev labvēlīgu aktu, lai varētu piedalīties šajā konkursā. Tāpat viņš ir iesniedzis pieteikumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, kuru skatīs 14.martā.

Kā pagaidu līdzekli viņš ir lūdzis atjaunot tādu stāvokli, kāds ir bijis pirms NEPLP rīcības veikšanas - tātad pirms viņa kandidatūras noraidīšanas.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants teica, ka ar Putņa iesniegumu tiesā nav detalizēti iepazinies, taču savu agrāk izteikto viedokli nemaina - proti, ka Putnis kā pretendents uz LTV amatiem atskaitīts, jo nav izpildījis vienu no nolikumā paredzētām prasībām - iesniegt datus par iegūto augstāko izglītību. Viņš lika saprast, ka konkursa procesu turpinās, jo strīds, viņaprāt, būtībā ir tikai par Putņa izslēgšanas pamatotību.

Kā stāstīja Dimants, Putnis pie viņa personīgi vērsies ar e-pastu, prasot padomu par konkursā iesniedzamiem materiāliem, arī attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz par augstāko izglītību. Dimants atbildējis, norādot, ka dokumentiem, arī no ārzemju augstskolas, ir jānorāda, kādos kursos students piedalījis, cik kredītpunktu ieguvis u.tml. Putnis, kā jau agrāk ziņots, tikai iesniedzis vēstuli, kur apstiprināts, ka viņš bijis students Ķelnes universitātē.

Jau ziņots, ka pieteikumā tiesai Putnis kritizē NEPLP par virkni procesuālo pārkāpumu, kas padarot neiespējamu godīgu un vienlīdzīgu kandidātu atlasi.

Putnis atsaucas uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš kā obligātos kritērijus paredz, ka LTV valdes locekļiem ir jābūt labai reputācijai, augstākajai izglītībai un vismaz piecu gadu mediju vai vadības darba pieredzei. Šiem kritērijiem esot bijis jābūt pirmajam NEPLP filtram, pēc kura atlasīt pretendentus. Tikai pēc tam NEPLP esot drīkstējusi pakļaut kandidātus individuālo kvalifikāciju sacensībai. Savukārt šādai sacensībai esot bijis jānotiek pēc atklātiem, caurskatāmiem un objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem.

Pretēji šiem pienākumiem NEPLP esot pārbaudījusi tikai pretendentu izglītību, bet nav vērtējusi ne viņu reputāciju, ne darba pieredzi. Putnis atsaucas uz medijos izskanējušo informāciju, ka NEPLP uz intervijām esot uzaicinājusi tādus kandidātus kā Edvīns Inkēns, Aleksandrs Mirļins, Rolands Tjarve, par kuru reputāciju, viņaprāt, NEPLP ir bijis jābūt vismaz šaubām.

Putnis uzskata, ka NEPLP ar prasību kandidātiem rakstiski vērtēt apjomīgo jaunā sabiedriskā medija koncepciju sākotnēji esot radījusi iespaidu, ka tā vēlas kandidātu publisku ideju sacensību par LTV attīstības un jaunā sabiedriskā medija izveides redzējumiem.

Putnis asi kritizēja NEPLP slepenību attiecībā uz deviņiem pēdējai konkursa kārtai atlasītajiem kandidātiem: "Ja patiesībai atbilst baumas, ka bijusī AS Diena personāldaļas vadītāja Inese Kamarūte (pašlaik personāla atlases uzņēmums Fontes) par 19 000 latu nodokļu maksātāju naudas starp deviņiem favorītiem ir atlasījusi divus citus bijušos Dienas un vēl trīs esošos un bijušos augsta līmeņa LTV darbiniekus, tad NEPLP klusēšana ir skaidrojama tikai un vienīgi kā bailes uzņemties atbildību par konkursa rezultātu."

NEPLP Putņa kandidatūru ir noraidījusi konkursa pirmatlasē. Savu atteikumu NEPLP pamatoja ar to, ka Putņa iesniegtie dokumenti par daļēji pabeigtām tieslietu maģistra studijām Ķelnes Universitātē Vācijā nav atbilstoši augstāko izglītību apliecinoši dokumenti.

Savukārt Putnis norādīja, ka NEPLP pretēji konkursa nolikumā deklarētajai vēlmei visus strīdus risināt sarunu ceļā ārpustiesas kārtībā, pieņemot lēmumu par viņa kandidatūras noraidīšanu, pat nav mēģinājusi sazināties ar viņu, lai kliedētu savas šaubas.

Putnis laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam vadīja Sabiedrību par atklātību Delna. Šajā laikā viņš aktīvi kritizēja politiskās ietekmes pieaugumu Latvijas Televīzijā.

Putnis vadīja protestus pret Valda Zatlera ievēlēšanu par valsts prezidentu un pret Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata. Viņš bija viens no "lietussargu revolūcijas" organizatoriem, bet šīs attīstības kulminācijas brīdī aizgāja no Delnas vadības. Pēc tam viņš vadīja Parex bankas filiāli Minhenē. Patlaban viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību Vācijā un strādā kā pašnodarbināts valsts eksaminēts tulks un tulkotājs.

Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

(papildināta visa ziņa)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas