Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pēc pusotra gada mazākumtautību vidusskolēni sāks mācības latviešu valodā

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz no 2019./2020. mācību gada mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.

Priekšlikumu šādām pārmaiņām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) izvirzīja pērn oktobra sākumā. Tam pavisam drīz sekoja arī pirmie protesti pret izglītības valodas reformu, kur Latvijas Krievu savienība, Krievu skolu atbalsta štābs, kā arī atsevišķi partijas Saskaņa biedri mēģināja iestāties par bilingvālās izglītības saglabāšanu, tostarp piedāvājot arī nodrošināt krievu skolu autonomiju.

"Man ir patiess gandarījums par Saeimas atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajām un virzītajām iniciatīvām stiprināt valsts valodas lomu izglītībā. Izglītība valsts valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā," uzsvēris Šadurskis.

"Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē,” saka ministrs. Bija nepieciešami vairāk nekā 14 gadi, lai turpinātu sāktās pārmaiņas 2004. gadā, kad latviešu valoda no mācību priekšmeta kļuva par valodu, kurā apgūst mācību priekšmetus. “Bilingvālās izglītības modelis, kuru ieviesām 2004.gadā, bija pārejas posms, lai turpinātu latviešu valodu ieviest visā izglītības sistēmā, mazinot sabiedrības šķelšanu un dodot iespēju mūsu bērniem augt un mācīties kopā, just piederību savai valstij, cienīt un lepoties ar to, pārzināt Latvijas vēsturi, svinēt kopīgus svētkus," viņš norādījis.

Dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. Neskatoties uz to, ka diezgan īsā laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par bilingvālās izglītības saglabāšanu, valdība šī gada janvāra beigās piekrita grozīt minētos likumus, jau februāra sākumā sākot likumprojektu virzību Saeimā.

Neskatoties uz virkni priekšlikumu atteikties no piedāvātās reformas vai arī mainīt tās aprises, atbildīgajā komisijā noraidīti teju visi priekšlikumi, Saeimai trešajā lasījumā nododot likumprojektu, kas reformas kontekstā faktiski neatšķiras no valdībā atbalstītajiem grozījumiem. Pārmaiņu pretinieki iepriekš solīja neapturēt protestu norisi arī pēc grozījumu apstiprināšanas.

Pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs IZM ieskatā sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.

Pērn tika nolemts, ka jau šajā mācību gadā 12.klases centralizētie eksāmeni notiks tikai latviešu valodā.

IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja iepriekš atgādināja, ka Latviešu valodas aģentūras pētījums liecina, ka, lai gan mazākumtautību jauniešiem ir latviešu valodas prasmes, daļai jauniešu tās ir tikai pamatprasmes vai vājā līmenī.

Arāja skaidroja, ka pārmaiņas mācību valodā tiks īstenotas līdztekus jaunā mācību satura ieviešanai, kā arī jau apstiprinātajām izmaiņām valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtībā.

Arāja uzsvēra, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020.gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē. Šie līdzekļi būs pieejami valsts valodas prasmes līmeņa diagnostikai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, valsts valodas prasmes pārbaudēm, metodikas kursiem, citiem mācību pasākumiem, rokasgrāmatām un pedagogu portfolio mācību īstenošanai latviešu valodā, kā arī didaktiskajiem materiāliem mācībām pirmsskolas izglītībā.

(papildināts ar izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska teikto)

Top komentāri

Smiekls
S
Latvija jau 27 gadus ir neatkarīga valsts un sen, sen, sen jau bija laiks visās skolās pāriet uz valsts valodu!!! Šis lēmums 27 gadus pēc neatkarības 1,5 gadu laikā pāriet uz latviešu valodu skolās ir Saeimas bezmugurkaula un gļēvuma demonstrējums!
Jurijs
J
Mēs jau pagājuši. Kads atvedā krievu zēnu bērnudārzā, tā pēc nedēļu vēlāk šajā grupā puse bērnu sāka runāt krievu valodā.
Jautājums
J
Es kaut ko nesaprotu. Ja "Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai", tad kāpēc pie mums ar lielu sparu velk iekšā imigrantus?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Labi slēpta un sena draudzība(50)

Elitei piederīgā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nesaderība ar viņam inkriminēto noziegumu līdzdalībnieku – kriminālās nepatikšanās jau iepriekš ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu –, ie...

Fotoradaru nauda pazūd budžetā(11)

Daudzie miljoni eiro, ko ik gadu soda naudās samaksā autovadītāji par stacionāro fotoradaru fiksētajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, izrādās, netiek īpaši iezīmēti, lai jau automātiski vi...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas