Sācies kā opozīcijas inspirēta intriga, mēģinot pavairot valdošajā koalīcijā jau tā augošās nesaskaņas, jautājums par Stambulas konvencijas iespējamo denonsēšanu negaidīti samilzis tiktāl, ka var ne tikai novest pie koalīcijas izjukšanas un teorētiski arī Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas vai vismaz mazākuma valdības, bet arī nospēlēt vēl tālejošāku lomu, ja jautājuma izlemšana nonāktu līdz tautas nobalsošanai, kļūstot par gaidāmās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas pamatelementu, ko abi ideoloģiski karojošie politiskie flangi gribētu izmantot vēlētāju mobilizēšanai.
Retorikas līmenī jau sācies
Retorikas līmenī tas jau ir sācies, partijām aizvien palielinot likmes un sacenšoties biedēšanā, kas polarizē sabiedrību un tādējādi mobilizē ideoloģiski karojošos flangus, vienlaikus no dienaskārtības noņemot politiski grūtākus jautājumus par valsts tautsaimniecības stāvokli. Nacionālā apvienība (NA) rosina pastāvīgi slēgt gaisa telpu austrumu pierobežā, Apvienotais saraksts (AS) iesniedz pieprasījumu par premjeres demisiju, pamatojot to ar virkni neizdarīto darbu attiecībā uz Krieviju, un arī prasa slēgt sauszemes robežu ar agresorvalstīm. Progresīvo Saeimas frakcijas līderis Andris Šuvajevs balsojumā par Stambulas konvencijas denonsēšanu sazīmē sazvērestību starp Aināru Šleseru, NA un Aivaru Lembergu, neaizmirstot tajā ievīt arī aizdomas par Pjotra Avena ieinteresētību. NA izspēlē aizsardzības taktiku un, sacenšoties ar Progresīvajiem, iesniedz pieprasījumu JV iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim par P. Avena pilsonības atņemšanu.
Sākoties šai koalīcijas krīzei, JV izskatījās nobijusies par savas valdības nosargāšanu, bet šobrīd daži partijas ideologi tajā saredzējuši arī iespējamu izeju no reitingu bedres. Vienotības jaunais priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics Dienai uzsver, ka konvencijas denonsēšana neesot tikai jautājums par ideoloģiju vai vardarbības izskaušanu pret sievietēm, tas esot jautājums, kurā izšķirsies Latvijas tālākais attīstības virziens, – vai mūsu valsts aiziešot orbanizācijas jeb Krievijai draudzīgā Ungārijas premjera Viktora Orbāna ceļu, nonākot Krievijas ideoloģiskajā ietekmē.
Draud mazākuma valdība
Kad opozīcijā esošā Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā (LPV) sāka kratīt koku, kurā šūpojas E. Siliņas valdība, izvirzot jau šķietami no politiskās dienaskārtības noņemto jautājumu par Stambulas konvenciju, politikas lietpratēji tajā saskatīja tikai spēli – ieganstu, kā trim koalīcijas partijām palīdzēt saķildoties vēl vairāk. Koalīcijas partija ZZS šai LPV iniciatīvai par konvencijas denonsēšanu pieslējās, cenšoties nošaut vairākus zaķus uzreiz: pirmkārt, atgriezties pie politiskā izdevīguma vārdā piemirstā konservatīvisma un izrauties no reitingu krituma, otrkārt, ietirgot pretimnākšanu sev un sadarbības partnerim A. Lembergam svarīgos jautājumos.
Neoficiālās sarunās pat ietekmīgi Vienotības politiķi vairs neturas pie pašu publiski uzturētās versijas, ka ZZS patiešām vēlas gāzt E. Siliņas valdību, lai izveidotu jaunu koalīciju ar LPV un atstātu JV opozīcijā. Šādas versijas labi noder proeiropeiski un liberāli noskaņoto vēlētāju biedēšanai, bet iekšpolitiski tādiem scenārijiem trūkst politiskas loģikas – ZZS jau kopš Valda Dombrovska valdības laikiem ir novērtējusi, cik izdevīgi ir būt otrā plāna spēlētājam koalīcijā ar «gaišajiem spēkiem». Politikas kuluāros valda uzskats, ka arī A. Šleseram pietiktu ar JV valdības gāzēja godu un iespēju no opozīcijas tribīnes līdz pat vēlēšanām kritizēt valdošos.
E. Jurēvics ir vairākkārt atkārtojis, ka partija nesadarbosies ar valdības gāzējiem, tas nozīmē, ka jaunā koalīcijā ar ZZS neiesaistīsies, ja ZZS būs pielikusi roku E. Siliņas valdības gāšanai. Ja JV valdības krišanas gadījumā paliktu ārpus jaunās koalīcijas, tas partijai dotu restarta iespējas un atvērtu laukumu manevriem, kurus tā nevar atļauties «pie dzīva premjera». Proti, JV ir pieredzējuši politiķi, kuri uzskata, ka, ejot uz Saeimas vēlēšanām ar E. Siliņu kā premjeri, partijai draud mazskaitlīga pārstāvība, politiskās ietekmes zudums un, iespējams, pat šķelšanās. Ja valdību nogāž kādas svešas rokas, tas ļauj sākt šobrīd tikai pa kaktiem notiekošās sarunas, ka JV uz vēlēšanām jāiet ar jaunu, spēcīgāku un populārāku premjera amata kandidātu.
Tādēļ kā politiski loģiskākais un ticamākais scenārijs, kas var novest pie šīs valdības krišanas un nopietnām pārbīdēm koalīcijā, vadošo koalīcijas politiķu skatījumā ir Progresīvo iespējamā iziešana no koalīcijas, ja Saeima ar ZZS līdzdalību denonsētu šai partijai ideoloģiski svarīgo Stambulas konvenciju un JV kā koalīcijas vadošais spēks nebūtu nodemonstrējis, ka izdarījis visu, lai tas nenotiktu. A. Šuvajevs pat teorētiski nebija gatavs apspriest šādu varbūtību. Taču neoficiāli zināms, ka Progresīvie šādu lēmumu neizbēgami pieņemtu un, visticamāk, aizietu no koalīcijas, bet turpinātu Saeimā atbalstīt nu jau mazākumā esošo E. Siliņas valdību.
Lēmums prezidenta rokās
Konvencijas denonsēšana juridiski iespējama, Saeimai pieņemot attiecīgu likumu. Jautājums, vai uz to attiektos Satversmes 73. pantā noteiktais ierobežojums, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm, ir konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertu diskusijas objekts, par ko, kā zināms Dienai, jau sākusi konsultēšanos Rīgas pils. Tieši prezidenta Edgara Rinkēviča rokās būs izšķiršanās, kā rīkoties pagaidām teorētiskā situācijā, ja Saeima tomēr pieņems likumu par konvencijas denonsēšanu. «Manuprāt, prezidents var nodot tautas nobalsošanai likumus, bet ne tos, kas ir izņemti no tautas nobalsošanas saraksta, tas ir, nevar nodot tautas nobalsošanai starptautiskus līgumus, pievienošanos vai izstāšanos no tiem,» uzskata starptautisko tiesību eksperts, LU pasniedzējs Māris Lejnieks. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere nenoliedza Dienas rīcībā esošo informāciju, ka prezidenta juridiskie padomnieki ir konsultējušies par juridiskām iespējām Saeimas lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu nodot tautas nobalsošanai.
Dažādi ar šo procesu saistīti jautājumi teorētiski var nonākt arī Satversmes tiesas dienaskārtībā. E. Jurēvics Dienai apgalvo, ka partijai ir plāns, kā cīnīties pret konvencijas denonsēšanu, kas var izvērsties par E. Siliņas valdības klupšanas akmeni, neatklājot tā detaļas, vienīgi norādot, ka runa ir par «procedurāliem» līdzekļiem. Juristu vidū ir viedoklis, ka šis plāns varētu būt saistīts ar procedurālu pārkāpumu fiksēšanu veidā, kā Saeimas opozīcija kopā ar koalīcijas partiju ZZS cenšas panākt konvencijas denonsēšanu, lai vērstos Satversmes tiesā. Kamēr valda juridiska neskaidrība par procedūru, politikas kuluāros izskan dažādas versijas par to, ka mēģinājums izmantot tautas nobalsošanu konvencijas denonsēšanas izlemšanai var tikt izmantots kā gaidāmo Saeimas vēlēšanu centrālais, mobilizējošais temats. Faktiski vismaz retorikas līmenī tas jau ir sācies. JV tas ir ne tikai jautājums par to, kā gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā iesaiņot piedāvājumu vēlētājiem, bet vispirms jau par to, kā nepieļaut Progresīvo aiziešanu no valdības un tās krišanu