Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Agnese Margēviča

Vēlēšanu kampaņas kā biznesa pārdale?

Kompromatu gaisotne nedaudz vairāk nekā 100 dienu pirms Saeimas vēlēšanām ļauj prognozēt, ka tiks uzrunāti vai nu tie vēlētāji, kurus apmierina valdošās koalīcijas "viss ir kārtībā" kampaņa, vai tie, kuri ne vairāk, ne mazāk uzskata, ka pašreizējai politiskajai un biznesa elitei jāsēž cietumā. Tie, kuri vēlas iet pa ceļu, nevis vienu vai otru no šiem grāvjiem, nu jau tradicionāli paliks mazākumā. Tāpat kā tie, kuri vēlas atbildes par faktiem, kurus satur visu pušu izplatītie kompromati, nevis priekšā teikšanu, kuram ticēt, bet kura teikto vispār ignorēt.

Skujiņu aizmirsīs, viņa bīdītājus – ne(4)

Sliktas reputācijas naudu apkalpojušā Māra Skujiņa neielaišana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvgalī, lai arī ir maza uzvara, nedrīkst iemidzināt. Iesāktu kriminālprocesu nomuļļāšana un citu kriminālprocesu nesākšana ir pietiekami motivējošs iemesls, lai ieinteresētie VID ģenerāldirektora amatā arī caur nākamo konkursu censtos iebīdīt savu cilvēku. Un nav ne mazāko cerību, ka Drošības policija vai Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) tam patraucēs, diemžēl – gluži otrādi.

Vai savs cilvēks pie VID stūres?(26)

Finanšu direktora pieredze koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital, kurā viens no galvenajiem investoriem bijis Finanšu policijas kriminālprocesos figurējošais Māris Martinsons, rada šaubas par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) virzītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa atbilstību šim amatam un iespējamām interesēm, kas slēpjas aiz viņa izraudzīšanās. Ja ticēt Lursoft datiem, 2010. gada novembrī dibinātā SIA Energo Capital lielu interesi izraisīt nespēj. Sākotnēji 80%, vēlāk 50% uzņēmuma piederēja kādam publiski maz zināmam bijušajam SEB bankas darbiniekam Gatim Vītolam. Tomēr Dienas rīcībā nonākušie dokumenti un investoru piesaistei sagatavotās Energo Capital prezentācijas paver citu ainu. Patiesībā aiz, kā izrādās, ļoti vērienīga zaļās enerģijas projektu attīstītāja stāvēja skandalozi investori, un finanšu lietas uzņēmumā aktīvajā investīciju un kredītu piesaistīšanas fāzē kārtoja tagadējais pretendents uz VID ģenerāldirektora amatu Skujiņš.

"Likumdošanas procesu" nomaina lodes(12)

Latvijā mēdz maijā snigt sniegs un Jāņos nelīt lietus, toties ne katru dienu apcietina vai nogalina politiski ietekmīgus maksātnespējas administratorus – miljonārus. Bet, ja apcietina vai nogalina, tad, kā redzams, īstajā laikā, lai potenciāla miljonu tērcīte mainītu virzienu. Par daudz sakritību, lai tās būtu tikai nejaušības.

Miljonu shēma līdz ministram(20)

Kad Ekonomikas ministrijas un Rīgas pašvaldības kontrolētais Rīgas siltums gadu mijā gandrīz par pieciem miljoniem eiro atpirka sava privātā partnera a/s Bioenerģijas risinājumi daļas jaunuzceltajā katlumājā Rencēnu ielā Rīgā, bija daudz jautājumu: par cenas un paša darījuma pamatotību, par privātā partnera patiesajiem labuma guvējiem, par to, kādēļ zibenīgi tika pieņemts šāds lēmums, lai gan vēl pirms pusgada Rīgas siltuma padome to noraidīja.

Pret Rimšēviču, ne tik daudz pret Kušneru(10)

Balsojums pret Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu Latvijas Bankas padomē bija ne tik daudz viņa paša kandidatūras noraidīšana, cik simbolisks žests, ka korupcijā aizdomās turētā Ilmāra Rimšēviča laiki Latvijas banku sistēmas galvgalī ir beigušies. Tāda sanitārā tīrīšana, lai izslēgtu jebkādu Rimšēviča neformālo ietekmi un iespējamu tirgošanos ar viņa ietekmi, viņam pašam arī neesot amatā.

Kurš apmaksās dārgās kaprīzes

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods oficiāli vēl nav sācies, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir atruna, kāpēc tas neklapē ar ausi par dažādiem partiju trikiem, bet ir nianses, kuras, lai arī neietekmēs vēlēšanu rezultātu, ir pietiekami nozīmīgas. Runa ir par ārvalstu konsultantu pazibēšanu Saskaņas un zaļo kampaņās.

Bezbiļetnieku taktika priekšvēlēšanu cīņā(4)

Atzīšos, kad pavasarī uzzināju par dažas naudīgas, bet marginālas partijas izdomāto priekšvēlēšanu stratēģiju – kritizēt valdību un pozicionēties pret katru tās lēmumu –, likās, ka tas pamatīgi ierobežos tos analītiķus, žurnālistus vai objektīvi ar valdības lēmumiem neapmierinātas interešu grupas, kuri pamatoti vēlētos teikt kādu kritiskāku vērtējumu tam vai citam lēmumam.

Iekonservēt LB, tīrīt FKTK(1)

Valdības koalīcijā šonedēļ atbalstītie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā faktiski paver juridisku iespēju "tīrīšanai" tajā, ar Saeimas balsojumu jau septembrī nomainot trīs no pieciem esošajiem FKTK padomes locekļiem, bet amatā atstājot tikai priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni. Kontekstā ar, iespējams, briestošām problēmām citās lielās, uz nerezidentu apkalpošanu orientētās Latvijas bankās tas var izskatīties pēc "laukuma sakārtošanas" maksātnespējas administratoru interesēs. Vismaz to izstrādāšanā kopā ar virzītāju – Saeimas deputātu Imantu Parādnieku (NA) – piedalījusies ar šo jomu cieši saistīta persona, izpētījusi Diena.

"Rimšēviča problēmas" turpinājums(9)

Drīzumā apritēs divi mēneši, kuru laikā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors solīja skaidrību, vai Ilmāram Rimšēvičam tiks saglabāta pielaide valsts noslēpumam. Tā kā Latvijas Bankas prezidents ir starp tām amatpersonām, kuras savus pienākumus nevar pildīt bez augstākās pielaides valsts noslēpumam, negatīvam SAB lēmumam vajadzētu beidzot pielikt punktu apkaunojošajai valsts bezspēcībai, kas iestājās pēc skaļajām februāra kratīšanām un aizturēšanām.

Jaunās Vienotības šaurā bezizeja(14)

Piekabinot savam nosaukumam "jaunā", partija Vienotība, protams, nekļūst ne jauna, ne labāka, ne vēlētājiem tīkamāka. Cita lieta, ka Vienotība neapšaubāmi atrodas milzīgā identitātes krīzē (cits teiktu – bankrotā) un tai nebūt nav daudz variantu, uz kā būvēt priekšvēlēšanu kampaņu. Ne tā vairs var sacensties mednieku stāstos par cīņu ar korumpantiem, ne apkarot pati savu valdību, kurā tik omulīgi jūtas ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS).

Ietekme nostiprinās ārpus valdības(5)

Pēdējā laika cīņa par iespēju vadīt dažādas biedrības, kas pārstāv uzņēmējdarbības vai kādu sporta veidu intereses, nu jau kļuvusi tik rafinēta, ka pārspļauj pagaidām vēl iesildīšanās stadijā esošo priekšvēlēšanu kampaņu. Kandidāti parādās avīžu pirmajās lappusēs un televīzijās ar ne mazāku intensitāti kā citugad premjera kandidāti.

Lai dinozaurus nenomainītu dzeguzēni(13)

Visticamāk, liela daļa no iespaidīgās ceturtās daļas vēlētāju, kuri neesot izlēmuši, par ko balsot drīzajās Saeimas vēlēšanās, rūgst neapmierinātībā. Tāpēc analizēt veco partiju iekšējās peripetijas uz šāda publikas noskaņojuma fona ir diezgan izaicinoši. Bet piekritīsiet, ka veco partiju papluinīšana jeb "jo sliktāk, jo labāk" scenārijs nekļūs par tīrākas politiskās elites aizsākumu, ja "veco" sašķelšana tiks izmantota nezināmā ietekmē esošu "dzeguzēnu" iemānīšanai varas virsotnē.

Kamēr mēs smējāmies un sarkām(12)

Gaužām nepamatoti un žēlīgi, ka ASV un Baltijas valstu samita Vašingtonā kopumā visai pozitīvo rezultātu ir aizēnojuši smiekli vai neērtības sajūta par augstās tikšanās ārējiem negludumiem. Baltieši ļoti sarežģītos apstākļos ir ieguvuši spēcīgu pārapstiprinājumu mūsu drošības garantijām.

Vējonim jāsaņemas, kritizētājiem jāpiebremzē(21)

Nebeidzamā kritika par teju katru Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumu, publisku iznācienu, lēmumu pēdējos mēnešos nu jau sasniegusi tādu intensitāti un pārspīlējumus, ka iestājies tāds "kas par daudz, tas par skādi" efekts un gribas kritiskāk paraudzīties uz šo kārtējo publiskās nomētāšanas pamatotību un blakusefektiem.

Belēvičs Uzbekistānā cels farmaceitisko rūpnīcu(46)

Par daudzmiljonu farmācijas projektu, ko latviešu miljonāri sākuši Centrālāzijā, un vai tas nekonkurēs ar nolūkoto amatu Olainfarm, kā arī milžu cīņām lielākajā Latvijas uzņēmēju organizācijā ar uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču sarunājas Agnese Margēviča.

Lai valstiskie lēmumi nav tukša čaula(10)

Ironizēšana vai juridiska "piekasīšanās", ko tad čaulas kompāniju aizliedzēji vispār saprot ar šo jēdzienu, kā šis aizliegums vispār tiks iedzīvināts un uz kādas jurisdikcijas kompānijām attiecināms, lielā mērā ir pamatots un nav uzskatāms tikai par banku lobistu un neko nesaprotošu līdzskrējēju teātri.

Tēlo augstdzimušo jaunavu institūtu(10)

Neprofesionalitāte vai maldināšana – tikai tā var komentēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības mēģinājumu novirzīt uzmanību no savām spējām un vēlmes kontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju uz absurdu diskusiju, vai būtu adekvāti, reāli un galu galā demokrātiski mēģināt bloķēt sociālos tīklus, kā Facebook, ja tie neatklās birojam, kurš un cik maksājis par partiju un politiķu reklāmām.

Krīzes ignorēšana to nepadara par nebijušu(12)

Pēdējo divu nedēļu notikumi Latvijai ir daudz maksājuši, bet no tiem var izvilkt arī kādu labumu. Ne tikai masku krišanu, moderno korupcijas shēmu atmaskošanu un daudzsološus kriminālprocesus, par ko varam teikt "paldies" Latvijas Bankas prezidentam un viņa pārsteidzošajam paziņu lokam, bet arī iespēju novērtēt "kurš ir kurš" tā dēvētajā Latvijas politiskajā elitē.

Rimšēviča lietu nebeigt ar "vēstneša nošaušanu"(37)

Kādēļ es ticu Norvik bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova atklāsmēm par korupciju Latvijā? Par spīti tam, ka pati esmu rakstījusi ne tos glaimojošākos rakstus par šīs bankas problēmām un prasmi izmantot savā labā pazīšanos Latvijas politiskajā elitē.

Atbildība jāuzņemas arī amerikāņiem(39)

Tas, ka notiek izmeklēšana par maksātnespējas administratoru, banku uzraugu un naudas atmazgātāju grupas darbībām, vismaz pēdējo gadu bija, iespējams, visvairāk apspriestais "noslēpums" Rīgas "Informētajās aprindās". Atšķīrās tikai prognozes, cik tālu ies izmeklētāji. To, ka tik tālu, tas ir, līdz organizētās grupas augšgalam, neticēja daudzi

Martinsons un Rimšēvičs kratīti aizdomās par kukuļu izspiešanu no bankām(61)

Abas kratīšanas - gan Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Māra Martinsona veiktā - notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas, jo "izaugušas" no kriminālprocesa, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

Rokasgrāmata SAB direktora iecelšanai(26)

Pat ja kāds jums šobrīd teiktu, ka zina, kurš būs nākamais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, neticiet – viņš ir vieglprātīgs muļķis vai viltnieks, kas apzināti blefo, lai ietekmētu procesu. Jā, vienmēr ir iespēja, ka īstenojas kāds no publiski prognozētajiem scenārijiem, bet ne vairāk. Tiesa, iespējas, ka Jānis Maizītis varētu tikt nomainīts SAB vadībā, ir reālākas nekā jebkad agrāk.

Pret antielites noskaņu noder pašattīrīšanās(41)

Saeimas ārpolitikas debašu frāžainība un "brīvais stils", kurā aizpeld daudzi deputāti, nepelnīti mazina šī ikgadējā pasākuma nozīmi. Nepelnīti, jo izpaušanās par tik šķietami attālinātu lietu kā norises ārpolitikā no daža ietekmīga politiķa izvilina pārsteidzoši atklātus paziņojumus par gluži konkrētiem politiskiem procesiem, piemēram, gaidāmajām vēlēšanām un politiskās elites tikumiem.

Bergmanis: Karavīri vieni valsti nenosargās(118)

"Ne visiem ir jāņem ierocis rokās. Citiem ir pienākums kara gadījumā darīt savu darbu – kāds apkalpo termoelektrostacijas vai cep maizi. Viņi jau tāpat aizstāv valsti. Tas jau ir tas, ko mēs gribam ielikt arī ar šiem grozījumiem – šo izpratni: ja tauta negribēs aizstāvēt savu valsti, diez vai mēs – karavīri – vieni paši to varam izdarīt," intervijā Agnesei Margēvičai par jaunajiem Nacionālās drošības likuma grozījumiem par iedzīvotāju pienākumiem kara gadījumā, situāciju Latgalē, iespējamiem situācijas attīstības scenārijiem, aizsardzības jomas iepirkumiem un gaidāmo Satversmes aizsardzības biroja direktora izraudzīšanos stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Parlamentāro neprašu atmaskošanas komisija(12)

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, ko, viens otra uzskatus apkarojot, vadīja Inguna Sudraba un Andrejs Judins, bija tieši tikpat nevarīga un politikāniska kā citas Saeimā jau darbojušās.

Ne jau vēlētāji noteiks koalīcijas sastāvu(9)

Aizvadītajā nedēļā tika publicēta visai interesanta balsstiesīgo pilsoņu aptauja pēc, viņuprāt, vēlamākajiem pēcvēlēšanu koalīciju variantiem, ko pēc laikraksta Neatkarīgā pasūtījuma veikusi socioloģiskā firma SKDS. Aptauja "glaudīja galvu" ZZS, nosaucot to par citu partiju elektorāta vidū iecienītāko koalīcijas partneri. Tas nav brīnums, jo tendence pieslieties varas partijai ir vēlētāju aptauju nemainīga tendence.

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.