Veselības ministres Ilzes Viņķeles (Attīstībai/Par!) piedāvātais jaunais mediķu atalgojuma modelis esošā nepildītā mediķu algu pieauguma vietā piedāvā jaunu atlikto pieaugumu. Tā īsumā varētu raksturot šo piedāvājumu, kurā ir daudz ne mazāk svarīgu politisko zemūdens akmeņu.
Mēnesi pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām partiju kampaņas uzrāda visas tās problēmas, kas vismaz pēdējā desmitgadē novērotas gan pašvaldību, gan Saeimas līmeņa vēlēšanās. Vēl neaptraipījušos, idejisku, bet ietekmes ziņā marginālu politisko spēku "uzpirkšana", kvotu sistēmas, sastādot kopīgos vēlēšanu sarakstus, un aizdomīgi finansētas individuālās kampaņas, lai šo kvotu principu apietu un nodrošinātu tieši "savējo" kandidātu ievēlēšanu, uz kuriem varēs paļauties īpaši sensitīvu, sponsoru interesēs tapušu lēmumu pieņemšanā.
Tracis ap Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas lēmumu par Tērbatas ielas slēgšanu, kas nekavējoties tika izmantota partiju priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem un ātri vien pārkāpa pašas valdības noteiktās saistošās rekomendācijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, ir izraisījis lērumu gan konstruktīvas, gan demagoģiskas kritikas. Tas, ko notikuma kontekstā ir vērts uzsvērt, – par notikuma visiem aspektiem atbildīgās partijas Attīstībai/Par! negodīgās metodes priekšvēlēšanu cīņā.
Var teikt, ka šodien piektdien zvērestu nodevušajam jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir pirmā īstā darbdiena. Ievēlēts ar lielu vienprātību, nevis šaura partiju loka atbalstu un jau šobrīd būdams gana atpazīts un populārs sabiedrībā, bijušais tiesnesis Stukāns varētu justies brīvāks nekā viņa priekšteči tikt galā ar Ģenerālprokuratūrai atstāto mantojumu.
Vairākas pašvaldības gatavo pieteikumus Satversmes tiesai (ST), lai apstrīdētu svaigi pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, kuras vāji slēptais mērķis, visticamāk, bija politisks – pārņemt varu novados. Ja ST lēmumu izdosies sagaidīt gada laikā, tas var būt noteicošs fons nākamā gada jūnijā gaidāmajās vietvaru vēlēšanās, kurās pašvaldību ministra partija Attīstībai/Par (A/P) acīmredzot cer daudzviet pārņemt varu jeb pārkrāsot nule pārzīmēto Latvijas karti.
Politika ir tā dzīves sfēra, kurā process ir ne mazāk svarīgs kā tā iznākums. Tādēļ, lai cik skeptiski tiktu vērtēta iespēja, ka šajā karstajā jūnijā aktīvi notiekošās aizkulišu sarunas par izmaiņām valdībā tiešām varētu novest pie Krišjāņa Kariņa valdības nomaiņas ar pašvaldību ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par) valdību, šī plāna kaldināšana noteikti atstās nospiedumu vismaz partiju un politiķu savstarpējās attiecībās.
Prokurors Juris Juriss bija pārāk acīmredzami kļuvis par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kandidātu, turklāt Ģenerālprokuratūrai bija nepieciešams svaigs skats no malas, tā pamatā tiek skaidrota publiski labi zināmā tiesneša Jura Stukāna izvirzīšana ģenerālprokurora amatam, Tieslietu padomes balsojuma pēdējā kārtā ar 10 balsīm pret trim pārspējot Jurisu. Vai viss tik gludi noritēs Saeimas balsojumā par jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanu, simtprocentīgas pārliecības pagaidām nav.
Latviešu politiķu centieni uzsēsties astē pasauli pārņēmušajai pretrasisma jeb Black Lives Matter (BLM) kustībai variē no groteskas līdz bīstamiem mēģinājumiem radikalizēt sabiedrību. Latvijā, kur salīdzinoši mazā jaunās imigrantu paaudzes skaita dēļ rasisms ir margināla problēma, tā ir jārisina ar adekvātiem, piezemētiem līdzekļiem. Nevajadzētu palīdzēt partijām ekspluatēt vietējās sabiedrības intereses maz skarošu tēmu, tā veidojot viltus dienaskārtību.
Nedēļas sākumā Tieslietu padome uzklausīs nākamā ģenerālprokurora amata kandidātus, lai ne vēlāk kā līdz 11. jūnijam izraudzītā pretendenta vārds nonāktu Saeimā gala lēmuma pieņemšanai. Atlases process, tostarp pateicoties Tieslietu padomes locekļu no Jaunās konservatīvās partijas Jāņa Bordāna un Jura Juraša ilgstošai retorikai, ir pat politizētāks, nekā pieredzēts iepriekš. Nākamajam ģenerālprokuroram tas dos līdzi ļoti smagu ceļamaizi.
Novadu kartes pārzīmēšana, kas tuvojas finišam Saeimā, ir nopietni sašķēlusi sabiedrību, trešdaļa to atbalsta, trešdaļa ir pret, bet trešdaļai tradicionāli grūti noformulēt viedokli. Pat pārsteidz, kādi resursi ieguldīti cīņā par dažiem nelieliem novadiem, piemēram, Varakļāniem, kur aizkulisēs notiekošais parāda politisko un saimniecisko interešu bīdīšanu un pat administratīvo resursu izmantošanu.
Viens no argumentiem, kādēļ tiek sargāta tiesā par vainīgu atzītā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) politiskā karjera, ir iebilde, ka par vainīgu viņš atzīts civiltiesiskā strīdā un nekā krimināla šī vārda burtiskā izpratnē jau tur nav. Ja nu ap kādu ir sabiezējusi krimināla aura, tad tas ir ap citu, ne mazāk ietekmīgas – Saeimas Juridiskās – komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) personu. Kriminālās autoritātes, tā kā izpausti, tā kā neizpausti valsts noslēpumi, tā kā piedāvāti, tā kā nepiedāvāti kukuļi… Ko šī persona dara šādā amatā? Varbūt, pirms šo jautājumu noskaidro tiesībsargi, ir pēdējais laiks to izdarīt koalīcijai?
Par topošo partiju, pretrunīgo publisko tēlu, iespēju apvienot ļoti neviendabīgu protesta elektorātu un tiem, kas varbūt stāv aizkulisēs politiskajām ambīcijām, ar Saeimas deputātu Aldi Gobzemu sarunājas Agnese Margēviča.
Par Covid-19 ierobežošanu atbildīgo amatpersonu, tostarp politiķu, komunikācija pēdējā laikā pārlieku balstās emocijās, aizmirstot, ka pārejošā krīze nav atcēlusi ne informācijas atklātības likumu, ne politisko un cita veida atbildību. Šādas metodes ir vispārzināmi sabiedrisko attiecību paņēmieni, kurus nevajadzētu izmantot, ja vien nav jānodrošinās ar nekritisku, emocijās balstītu atbalstu.
Pēdējo pāris nedēļu notikumi, kas sākās ar augstas bijušās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas Aigara Sparāna aizturēšanu, ko veica cits Latvijas specdienests – Valsts drošības dienests (VDD) –, ir paguvuši apaugt ar tik biezu kontekstu, kas rada nu jau pavisam konkrētu, nevis mitoloģisku iespaidu par grupējumiem specdienestu iekšienē, to darbības tiesiskumu un šo dienestu savstarpējām attiecībām, ka godīgi komentāri prasās ne tikai no šiem diviem dienestiem vien.
Pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Krājbankas izsaimniekoto kredītu lietā Mārtiņam Bondaram (Latvijas attīstībai/Par) ir jāatkāpjas no ārkārtīgi ietekmīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amata. Sabiedrībai nav jāiedziļinās un jānostājas kādā no pusēm civiltiesiskā strīdā, kādu nav retums, bet ir tiesības izdarīt nesaudzīgus spriedumus par riskiem, ja krahu piedzīvojušas bankas valdes priekšsēdētājs piedalījies apšaubāmu kredītu izsniegšanā ar bankas akcionāru Krievijas pilsoni Vladimiru Antonovu saistītām personām, bet pašlaik vada tik ietekmīgo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.
Viens no iemesliem, kādēļ izvērties tik liels naids un kritika pret dažādiem pēdējo gadu kara pret viltus ziņām radītiem "faktu pārbaudītājiem", varētu būt paradoksālā jaunā realitāte, kurā par labo toni kļuvis informāciju vai analīzi par dažādiem kroņvīrusa aspektiem beigt ar atrunu, ka ticamu secinājumu izdarīšanai vēl trūkst drošticamu, visaptverošu datu.
Nepieņemama ir jaunā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ideoloģiskā padomdevēja, ja tā var teikt, uzņēmēja Jāņa Ošleja pieeja, ka Covid-19 krīzes laikā jāļauj tērēt miljonus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vismaz uz trim mēnešiem jāskatās uz citu pusi. Ir pazīmes, ka Delfi kolēģu atklātais, ka par miljoniem bez konkursa, necaurspīdīgā procedūrā iepirktās sejas maskas nepasargā mediķus un tādēļ ir medicīniski nederīgas, ir tikai pirmie ziediņi. Ar vai bez KNAB shēmu patiesie labuma saņēmēji, cerams, tiks atklāti.
Nevar nepiekrist, ka racionāli pamatota izklausās prasība ārkārtējās situācijas laikā iepauzēt ar administratīvi teritoriālās reformas bīdīšanu, jo dažādie ierobežojumi padara neiespējamas dažādas protesta formas un apgrūtina pašvaldību līdzdalību reformas slīpēšanas procesā. Vienlaikus vismaz pagaidām izskatās, ka spēcīgākās pašvaldības laiž garām iespēju nodemonstrēt proaktīvu rīcību krīzē iepretim pašu kritizētajai Rīgas varai. Iespējams – visiem negaidītās krīzes pirmajā apjukumā.
Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienlīdz pamatots, spriežot pēc sabiedrības noskaņojuma un statistikas datiem par cilvēku rīcībā esošo uzkrājumu neesamību vai niecīgo apmēru. Tiesa, uz to nav iespējas atbildēt, ignorējot pirmo jautājumu – par epidemioloģiskās krīzes apturēšanu.
Viss, kas attiecas uz likumu piemērošanu un tulkošanu, judikatūru un vienotu tiesu praksi, ir jānorobežo no izpildvaras, šiem jautājumiem būtu jābūt tiesu varas ziņā – intervijā Agnesei Margēvičai pauž pašreizējais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobežojošajiem lēmumiem, kas sev līdzi nes ekonomisko krīzi un ienākumu kritumu vai zaudēšanu. Vismaz pirmie krīzes reitingi, kas cirkulē partiju vidū un aptver tikai krīzes pirmo nedēļu, rāda, ka pagaidām Latvijā šī globālā tendence ''nedarbojas'' – kaut cik pamanāms reitingu kāpums ir opozīcijas partijām, kamēr koalīcijai tie pat nedaudz krīt vai mīņājas uz vietas.
Saeimas deputāta un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra kandidāta Jura Juraša uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas bijušajai Norvik bankai (tagad PNB banka) – svētdien, atsaucoties uz šobrīd maksātnespējīgās bankas administratora sniegto informāciju, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto. Pilnā notikumu secība, kas aprakstīta Dienas mediju izdotajā grāmatā Brālība kvadrātā, gan norāda uz daudz tālejošākām aizdomām – ka Jurašs bijis saistīts ar bankas saņemtiem pakalpojumiem jau tad, kad vēl vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļu.
Vīrusa ēnā ar nepietiekamu uzmanību garām paslīd arī notikumi un lēmumi, kuri varbūt nav tik eksistenciāli kā valdības, mediķu un mūsu katra privātā cīņa ar Covid-19, bet kuriem noteikti ir un būs ietekme uz valsts politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Viens no tādiem bija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV).
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) populistiskais solījums, ka valsts apmaksās visus repatriācijas reisus, ar kuriem mājās tiks atgādāti koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes mutulī iestrēgušie Latvijas iedzīvotāji, varētu būt bijis pārsteidzīgs. Citus valdības partnerus tas pārsteidzis, jo jautājums, tajā skaitā izmaksas, nav apspriestas ne koalīcijā, ne valdībā. Jau tagad esot skaidrs, ka bez Ministru kabineta lēmumiem šis process nenotiks. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) Dienai norāda, ka gaida no satiksmes ministra konkrētus priekšlikumus. Dienu pēc sava solījuma atpakaļgaitu ieslēdzis arī pats Linkaits.
Pirmkārt, krīze tā īsti nemaz nav sākusies, pagaidām ir notikusi skatuves (lai gan atbilstošāk būtu teikt – palātas) iekārtošana, gaidot tās iestāšanos, bet tas, ar kādu sev neraksturīgu izlēmību valdība pēdējās dienās pieņēmusi ārkārtas lēmumus, kas drīzumā atsauksies ar ekonomiskām sekām, sākot jau ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic likteni, nerada ne mazākās šaubas, ka krīze būs un būs liela. Vispirms epidemioloģiskā un veselības aprūpes sistēmas, pēc tam – ekonomiskā krīze.
Paradoksālā kārtā negatīvais, kas uznira Saeimas debatēs par administratīvi teritoriālo reformu, ar deputātu publisko apsaukāšanos un argumentācijas zemo līmeni, kur nu vēl deputātu savstarpējo grūstīšanos ir izraisījis lielu citādi pasīvās publikas interesi par Saeimā notiekošo. Jā, var teikt, ka divas trešdaļas debašu nebija par administratīvi teritoriālās reformas tēmu, bet ir ļoti svētīgi, ka publikai rodas motivācija paklausīties, ko tad viņu savēlētie deputāti spēj ārpus pieķemmētajiem lozungiem.
Atbildīgo dienestu intensīvā un visumā apmierinošā informatīvā kampaņa par visus satraukušā koronavīrusa jeb Covid-19 izplatību tomēr uzrāda dažus trūkumus – tā pārlieku pašmērķīgi vērsta uz to, lai noliegtu jebko, ko varētu nodēvēt par bažām vai paniku, un ir izteikti orientēta uz veseliem cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Vājajiem, vecajiem un slimajiem, kuriem Covid-19 nes vislielākos riskus, nekāds īpašs vēstījums nav manīts.
Gadījumā, ja piepildīsies KPV LV rindās apspriestā iespēja par partijas kandidātu Rīgas mēra amatam izvirzīt iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, viņa un Jaunās Vienotības saraksta 4. numura jeb Ģirģena no Valsts policijas šefa amata izēstā, Inta Ķuža konfrontējošā retorika varētu piešķirt asiņu garšu jau sāktajai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņai, kas pagaidām stipri atgādina pozitīvisma kampaņu, kā dēļ tiek izsmieta par pārspīlēto pašslavināšanos.
Par attiecībām valdības koalīcijā, valdības nestabilitātes scenārijiem, attiecībām ar premjerministru un ar ķildīgāko valdības partneri Jauno konservatīvo partiju (JKP), kā arī partiju sponsoru interesēm par ietekmi Latvenergo padomē ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) sarunājas Agnese Margēviča.
Pirms nedēļas tapusī publiskā vēstule, kurā visu ministriju galvenie ierēdņi ceļ trauksmi, ka jānovērš iespēja ministriem politiski izrēķināties ar savu ministriju valsts sekretāriem, par šo ierēdniecības augstāko slāni runāja kā teju par neaizskaramu eliti, kurai būtu jānodrošina no politikas ietekmes sterila vide.
Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.
