Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Propagandas apmēri nemainīgi, uzsvari – citi

Krievijas propaganda Latvijā joprojām rada apdraudējuma risku, tomēr šobrīd mūsu valsts nav galveno galamērķu sarakstā, kur šāda dezinformācija izvērsta ļoti aktīvi. To Dienai pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom direktors Jānis Sārts. Viņš tomēr arī uzsver – tas, ka šobrīd Kremļa propaganda pilnā mērā netiek vērsta pret Latviju, nenozīmē, ka vienā brīdī situācija nevar mainīties. Šobrīd mazāk var runāt par ļoti atklātu un melīgu propagandu, bet tās veidi un izplatīšana kļuvusi attīstītāka, piebilst Sārts.

Arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra eksperts Mārtiņš Kaprāns Dienai atzīst, ka dažu pēdējo gadu kontekstā Kremļa propaganda Latvijā ir līdzīgā līmenī. Mainās gan uzsvari, kas ir atkarīgi no tā brīža aktualitātēm, tomēr vairākas tēmas, piemēram, vēsture un krievvalodīgo tiesības, ir bijusi nemainīga propagandas tēma visos laikos. 


Mainīgie akcenti

''Pēdējo divu trīs gadu laikā propaganda nav būtiski mainījusies. Intensitāte, kāda tā ir bijusi, plus-mīnus ir ļoti līdzīga arī tagad. Mainījušies ir tikai akcenti, kad runa ir par kādiem ļoti konkrētiem notikumiem,'' saka Kaprāns. 

Viņš kā vienu no piemēriem Kremļa propagandas un dezinformācijas uzbrukuma objektiem min dzelzceļa līniju Rail Baltica. To ļoti spilgti var redzēt arī Krievijas propagandas medija Sputnik Latvijas redakcijas veidotajā mājaslapā. Tur par Rail Baltica vairākas reizes viedokļus pauduši Aleksandrs Nosovičs un Konstantins Sivkovs. Pirmo Sputnik Latvija piesaka kā ekonomistu un politikas analītiķi, bet otrais esot Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs.

Redzams, ka ziņās, kurās par Rail Baltica prasīts Sivkova vai Nosoviča viedoklis, virsraksti bieži vien pasniegti apgalvojuma formā kā fakti, tādējādi lasītājiem liekot domāt, ka tā tas patiešām notiks. Piemēram, šā gada 27. jūnijā publicēta ziņa, kurā  Sivkovs paudis uzskatu, ka līdz ar Rail Baltica atzarojuma izbūvi līdz Ādažu armijas bāzei Rīga nodrošinās NATO spēku mobilitāti valsts teritorijā. Tikmēr šīs ziņas virsraksts vēstī, ka ''Rail Baltica jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts''. Jāpiebilst, ka arī pati ziņa par to, ka Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi, Sputnik Latvija ir atspoguļota ne līdz galam korekti. Sputnik Latvija radījis iespaidu, ka lēmums par šāda atzara izbūvi jau ir pieņemts. Patiesībā tobrīd tika runāts par šāda atzara nepieciešamību un to, ka Aizsardzības ministrija kopā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas īsteno Rail Baltica projektu, pārrunājusi potenciālā atzara iespējamos virzienus.

Tomēr kopumā Kremļa tendence parādīt Latviju kā neizdevušos valsti pēdējā desmitgadē esot izteikta, izriet no Kaprāna paustā. To mēģināts panākt arī Covid-19 pandēmijas laikā. ''Covid laikā dažādos Kremļa pastiprinātajos medijos dzirdējām dažādus satrauktus stāstus par to, ka Latvijai ir beigas, Latvijas ekonomikai Covid dēļ ir beigas un tamlīdzīgi. Tomēr šiem stāstiem jau īsti nebija seguma. Latvijas valdība tika diezgan veiksmīgi galā pandēmijas pirmajā vilnī,'' uzsver Kaprāns. 

Starp Sputnik Latvija ziņām atrodama arī ziņa ar virsrakstu ''Latvijā Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību''. Lai arī lietotnes izstrādātāji vairākkārt bija skaidrojuši, kā tā darbosies un bažām par izsekošanu nav pamata, sociālajos tīklos bija redzams, ka pietiekami liela sabiedrības daļa to negrasās lietot, jo baidās tieši par to, ka tiks izsekoti.

Jānorāda, ka Nosovičs Sputnik Latvija komentējis ne tikai Rail Baltica, bet arī situāciju Latvijas ekonomikā Covid-19 laikā. Piemēram, aprīļa pirmajā pusē viņš Krievijas propagandas medijam paudis pārliecību, ka Latvijas ekonomika divu mēnešu laikā var sabrukt. Savukārt Rubaltic.ru 13. aprīlī atrodams biedējošs virsraksts par to, ka ''Koronakrīze'' turpina iznīcināt Baltijas valstu infrastruktūru.

Tāpat raksts par Rail Baltica zem Aleksandra Nosoviča vārda 2019. gada marta beigās atrodams arī Rubaltic.ru latviskajā versijā. Tajā zem virsraksta ''Neveicas un neveicas: Latvija ''iesaldējusi'' dzelzceļa Rail Baltica projektu'' atrodama ziņa, kas veidota, par pamatu ņemot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pirms vairāk nekā mēneša sniegto interviju Latvijas Radio. Tajā viņš bija atzinis, ka Rail Baltica izbūve kavējas un visiem projektiem naudas nepietiek, kas bija pieminēts arī Rubaltic.ru ziņā. Tomēr tālāk Rubaltic.ru ziņa izvēršas viedokļrakstā, kurā Nosovičs klāsta, kādēļ Rail Baltica būvniecība netikšot turpināta.

Šobrīd Sputnik Latvija galvenā aktualitāte, kas atspoguļota portālā pēdējo nedēļu laikā, saistīta ar Krievijas paziņojumu par Krievijā izgudroto Covid-19 vakcīnu. Portālā cita starpā atrodams viedoklis ar pārmetumiem Rietumu virzienā, kas nepriecājas par Krievijas vakcīnu.


Kaprāns tomēr atzīmē, ka daudzi no Krievijas propagandas mediju patērētājiem izmanto televīziju, līdz ar to skaļiem virsrakstiem šeit nav tādas lomas. ''Tur ir vairāk aizkadra teksta un spēcīga vizuālā materiāla, ar kuru bieži vien tiek manipulēts,'' piebilst eksperts.


Citi mērķi

Jautāts par to, vai Latvijas iedzīvotāji labāk iemācījušies atpazīt, kuras ziņas ir propagandas vēstījumi, Kaprāns norāda, ka būtu jānošķir latviski un krieviski runājošie. ''Propagandas, specifiskās dezinformācijas intensitāte šajos gadījumos atšķiras,'' saka Kaprāns, norādot, ka uz krievvalodīgo auditoriju vērstā propaganda ir daudz neslēptāka un nepastarpinātāka, nekā tas ir gadījumos ar latviski runājošo auditoriju. Tādējādi arī uzņēmīgums pret šāda veida informāciju atšķiras un to pierādot arī dažādi auditoriju pētījumi gan tepat, Latvijā, gan arī Baltijas valstīs kopumā. 

''Runājot par krievvalodīgajiem, protams, ir šausmīgi liels kārdinājums padarīt viņus par absolūti bezdomājošiem organismiem vai tādiem, kas nespēj atsijāt pelavas no graudiem un nav vispār spējīgi kritiski domāt. Mēs kaut kā ļoti paštīksmināmies par latviešiem, ka tie jau nu gan ir ar kritisko domāšanu,'' sabiedrības attieksmi jautājumā par kritisko domāšanu raksturo Kaprāns. 

Tomēr viņš uzsver – kvalitatīvie auditorijas pētījumi parāda, ka krievvalodīgā publika patiesībā ir diezgan fragmentēta un arī šajā gadījumā ir izveidojušies vairāki klasteri jeb matricas. Starp tām redzamas arī tādas, kur eiropeiskajai domāšanai ir liela nozīme. ''Ir vairāki klasteri, kuri neierakstās shēmā, kur mēs varētu runāt par to, ka krievvalodīgā auditorijas daļa ir ārkārtīgi atsaucīga Kremļa propagandai,'' pauž eksperts. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka tai krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai, kura tik ļoti nepakļaujas propagandai, ir, pēc Kaprāna paustā, diezgan interesanta kopējā mediju patērēšana, tajā skaitā līdzās Kremļa propagandas medijiem ikdienā daudz izmantojot arī latviešu medijus.

''Tā ir tāda hibrīda pieeja mediju lietošanā. (..)Nepārtraukta kombinēšana un līdzsvarošana, kas nav tomēr latviešiem raksturīga,'' stāsta Kaprāns. 

Tomēr aizvien ir pietiekami izteikta prokremliskā auditorijas daļa, kuriem pietiek ar vienu kanālu, tāpat kā tas ir arī ar latviešu auditoriju, patērējot vietējos medijus. ''Tomēr tā krievvalodīgo daļa, kas nepakļaujas, ir diezgan ievērojama. Viņi kombinē un uzskata, ka tādā veidā iegūst visprecīzāko ''bildi'' par notiekošo vēl kaut kur citur pasaulē,'' saka Kaprāns.

Tikmēr Sārts uzskata, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri iemācījušies labāk atpazīt ''brutālu Krievijas propagandu''. Iedzīvotāju grupas, kuras aizvien vēl uzklausa arī šo pilnīgi atklāto propagandu, protams, joprojām pastāv, viņš atzīst. ''Mēs gan redzam, ka ik pa brītiņam ir kādi Latvijas atbildīgo lēmumi, kad, pārkāpjot kādas sarkanās līnijas, šie kanāli tiek uz brīdi aizliegti. Tomēr, manuprāt, tas kopumā apjomu īpaši nemazina,'' saka Sārts. 

Šeit jāatgādina, ka nozīmīgākais pēdējā laika piemērs ar Kremļa propagandas kanāla aizvēršanu ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums aizliegt Latvijā izplatīt septiņas RT, kas iepriekš bija zināms kā Russia Today, grupas programmas. Tās Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos. Šāds lēmums tika pieņemts jūnija beigās, un tas būs spēkā līdz brīdim, kad no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta tiks izņemts Dmitrijs Kiseļevs, kura faktiskajā kontrolē atrodas pieminētās grupas kanāli. Kiseļevs atrodas ES Padomes noteikto sankciju sarakstā par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu.

Iepriekš NEPLP vairākas reizes īslaicīgi bija aizliegusi arī Rossija RTR kanāla retranslāciju Latvijā. Tāpat bija Uzņēmumu reģistra mēģinājums neļaut Latvijā plašsaziņas līdzekļa Sputnik Latvija reģistrēšanu, liedzot izveidot tīmekļa vietni Sputniknews.lv. Vēlāk šis aizliegums tika apiets, izveidojot mājaslapu ar nosaukumu Sputniknewslv.com, kas bez problēmām darbojas joprojām.

Sārts atzīmē, ka Krievijas propaganda ne vienmēr ir tik acīmredzama un veiksmīgi tiek izmantotas Latvijas vājās puses. Piemēram, jautājumi, kas skar sociālo nevienlīdzību vai kādas citas problēmas valsts iekšienē.

''Daļa sabiedrības uz šiem naratīviem reaģē tieši tā, kā tas no propagandas puses bija ieplānots,'' viņš saka. 

Stratcom direktors tomēr atzīmē – esot redzams, ka gan digitālajās platformās, gan arī attiecībā uz propagandas izplatīšanu kopumā Latvija pēdējo gadu kontekstā noteikti nav vērtējama kā Krievijas lielākā prioritāte. ''Līdz ar to mēs varbūt tādēļ neredzam nedz [propagandas] pieaugumu, nedz arī sarežģītāku metožu un tehnoloģiju izmantošanu propagandas izplatīšanā. Tas vairāk tiek citām valstīm,'' pārliecināts Sārts. 

Viņš arī atzīmē, ka viens no riskiem, ko rada propaganda, ir Latvijas sabiedrības sašķeltības veicināšana. ''Varbūt Krievijai pēdējā laikā nav izdevies padarīt vēl sašķeltāku sabiedrību, bet viņi noteikti nav zaudējuši iedzīvotāju grupas, kuras diezgan hipnotizēti klausās tajā, ko saka tās valsts propaganda. Savā ziņā mēs varbūt esam ar nelielu uzlabojumu [attiecībā uz Krievijas propagandas izplatīšanas apmēriem], bet gandrīz status quo iepretim četriem gadiem atpakaļ,'' saka Sārts.


Viedoklis par Baltkrieviju

Stratcom direktors norāda – tas, kādus informācijas avotus iedzīvotājs izmanto, veido viņa pamatpriekšstatus par daudziem jautājumiem. Proti, izmantojot vienveidīgus avotus digitālajās platformās, tāda paša vai līdzīga veida saturs tiks piedāvāts aizvien vairāk. 

Tādējādi arī Latvijas iedzīvotāju uzskati par kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanām nenoliedzami veidojas arī no izmantotajiem informācijas avotiem. Cita starpā Krievijas medijiem. ''Protams, cilvēki, kuri prot izmantot dažādus avotus, kritiski tos salīdzināt, precīzāk spēs iegūt priekšstatu par notiekošo Baltkrievijā. Cilvēkiem, kuri izmanto vienveidīgus avotus, noteikti būs daudz šaurāks redzējums,'' saka  Sārts.

Viņš neizslēdz, ka ir arī pietiekami daudz iedzīvotāju, kuri par notikumiem Baltkrievijā uzzina tikai no Krievijas puses atspoguļotās versijas.

''Tur sākotnēji par to gandrīz vai pat nerunāja, bet šobrīd noteikti jau ir iegājis pilnā propagandas gultnē,'' saka Sārts. 

Tikmēr Kaprāns uzsver, ka nav pieejami dati par to, vai un kā Latvijas iedzīvotāju attieksme un viedoklis par notiekošo Baltkrievijā veidojies pēc tā, vai viņi izmanto Krievijas propagandas medijus. ''Es to varu tikai ekstrapolēt uz to, kur redzam, kāda ir attieksme pret Ukrainu, kur ir daudz skaidrāks viedoklis un pozicionēšanās ir vienkāršāka. Ja runājam par Baltkrieviju, tur būtu sarežģītāk – domāju, ka šajā gadījumā būtu ļoti augsta neizlēmušo daļa vai tāda daļa, kurai īsti nav viedokļa [par notiekošo Baltkrievijā],'' saka Kaprāns.

Viņš atzīmē un uz to esot norādījuši arī citi eksperti – Krievijas mediji pirmajās nedēļās bijuši ļoti piesardzīgi kāda konkrēta viedokļa noformulēšanā par notiekošo Baltkrievijā.

''Lai neteiktu, ka bija pat anti-Lukašenko pozīcijās iestājušies. Tai pašā laikā tika saglabāta izejas stratēģija, piemēram, pasakot, ka pilsoniskās sabiedrības protestā Amerikas roka redzama. Līdz ar to, pat ja Kremļa mediji formē viedokli par to Latvijā, tad tas varētu būt nepietiekams un neizteikts, jo pašiem vadošajiem kanāliem vēl šobrīd nav skaidra viedokļa par to, kas notiek Baltkrievijā,'' pārliecināts Kaprāns. 

Kā novēroja Diena, atsevišķi Latvijas politiķi izmanto naratīvu par to, ka nav nepieciešams jaukties Baltkrievijas darīšanās, jo mūsu pašu valstī ir daudz problēmu, ar kurām būtu jātiek galā. To vismaz vienā savā ziņā izmantojis arī Sputnik Latvija, kas izveidojis ziņu, atsaucoties uz portālu Mixnews.lv. Tur, balstoties uz kādu radio Baltkom klausītāja viedokli, aprakstīts, kādēļ Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās. Proti, Latvijai esot jātiek galā ar savām iekšējām problēmām un pašai jānoskaidro, kas ir demokrātija, jo mūsu valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši nepilsoņu, kuriem nav balsstiesību.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.

 

 

 

 

 


Piedalies viltus ziņu projektā Melu tvertne - informē portālu Diena.lv par internetā atrodamiem meliem jeb viltus ziņām un mācies atpazīt tos ŠEIT!


Piedalies viltus ziņu projektā Melu tvertne - informē portālu Diena.lv par internetā atrodamiem meliem jeb viltus ziņām un mācies atpazīt tos ŠEIT!

Top komentāri

bebis
b
Nevajag naudu mums bebjiem, pensionāriem...vajag vēl vairāk novirzīt bruņojumam, NATO bāzēm...
nu gan
n
Vai tiešām šie ir tie svarīgākie Krievijas propagandas virzieni? Ja kāds domās, ka Rail Baltic atzars tiks būvēts uz Ādāžiem, un vienlaikus domās, ka Rail Baltic projekts netiks turpināts vispār, diez vai šādai propagandai būs kāda nozīme. Krievijas propaganda eksistē, un mūsu eksperti varētu uzrakstīt kaut ko nopietnāku šajā jautājumā. Liekēži tikai tēlo ekspertus.
meh
m
Mani galvenie iebildumi pret Rail Baltica ir ka vajag visu Latvijas dzelzsceļu pārveidot un praktiski būvēt no jauna - ar jaunu sliežu standartu tā lai iedzīvotājiem ir iespējams to lietot. Vai tad ir normāli, ka vilcienos pensionāri vai ar ratiem nevar tikt iekšā? Un šī mūžīgā neplānošana uz priekšu nākotnē - vai tad tas nebija zināms jau gadu desmitiem, ka Krievija darīs visu iespējamo lai savas kravas novirzītu caur savām ostām? Visi ceļi jau kopš pirmajām civilizācijām tika veidoti vispirms armijas vajadzībām, tā ka par Ādažiem ko kremlinboti kvekšķ ir pilnīgi vienalga.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Gulēšana uz veciem lauriem?(8)

Apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā kādu laiku ik dienas mērāms nu jau daudzos desmitos un pat simtos. Pagaidām gan lielākā daļa iedzīvotāju ar laboratoriski apstiprinātu slimību tās g...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas