Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Šā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums paredzēts veselībai un aizsardzībai

Šā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā, un lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Veidojot 2018.gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām "deputātu kvotām" un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Lielākais finansējuma pieaugums 2018.gadā paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes - veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm - 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam - 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai - 982 457 eiro.

Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros - 657 580 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.

Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.

IKP prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājums paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Tāpat Saeimas deputāti atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz piemaksas par noteiktu bērnu skaitu.

Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs veikt pa daļām.

No 2018.gada paredzēta lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.

Deputāti pieņēma jaunu likumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī likumu, kas nepieciešams atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kārtējās amatpersonu maiņas Rīgā(8)

Vienā no nozīmīgākajiem pašvaldības uzņēmumiem – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – notikušas kārtējās izmaiņas valdē. Pagājušās nedēļas pēdējās darbadienas vēlā pēcpusdienā plašākai sabiedrīb...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas