Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Saeimas komisija atbalsta aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm no septembra līdz jauna regulējuma izstrādei

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien atbalstīja ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai no Latvijas uz ārvalstīm no šā gada 1.septembra līdz dienai, kad būs izstrādāti un stājušies spēkā jauni grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Iecerēts, ka no 1.septembra netiks piemērota Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa, kurā tiek norādīts, ka "izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti", izpildoties konkrētiem nosacījumiem. Sēdē gan izskanēja pieļāvums, ka 1.septembris kā šī aizlieguma spēkā stāšanās datums var mainīties.

Deputāti vēlas likumu papildināt ar punktu, ka no šī gada 1.septembra līdz dienai, kad stāsies spēkā jauni grozījumi Civillikumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalstīm, bērnus nevar adoptēt ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas.

Izņēmumi šajā gadījumā tiktu pieļauti, ja uzsāktas adopcijas procesa lietas, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu, vai ja līdz minētajam datumam potenciālie adoptētāji informējuši Labklājības ministriju, ka gatavo adopcijas lietu.

Šo priekšlikumu atbalstīja kopumā pieci no sēdē klātesošajiem astoņiem komisijas deputātiem - Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP), Andrejs Judins (JV), Māris Kučinskis (ZZS) un Linda Liepiņa. Pret šo priekšlikumu balsoja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), savukārt Boriss Cilevičs (S) un Vladimirs Nikonovs (S) atturējās.

Sēdē arī tika spriests par komisijas izveidi, kas būtu spējīga nākotnē izvērtēt, vai bērna adopcija uz ārvalstīm patiesi ir nepieciešama. Deputāti vēlētos, lai šādu lēmumu pieņemt tikai tad, ja Latvijā nav citu labāku alternatīvu.

Par šādas komisijas izveides nepieciešamību sēdē atgādināja deputāts Cilevičs, kamēr Kučinskis apšaubīja iespēju, ka šāda komisija varētu tikt veidota kā premjerministra padotībā esošs veidojums. Speciālas komisijas ārvalstu adopcijas izvērtēšanai izveidi atbalstīja arī uz sēdi uzaicinātā tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga. Viņa uzskata, ka adopcija uz ārvalstīm būtu pieļaujama, ja "komisija atzīst, ka Latvijai pilnībā nav ko dot šim bērnam".

Kā galvenais arguments adopcijas uz ārvalstīm aizliegšanai tika minēts kontroles trūkums. Teju vienīgā valsts, uz kuru tiek adoptēti Latvijas bērni, ir ASV, kur, kā to sēdē norādīja vairāku organizāciju un iestāžu pārstāvji, ar adopciju nodarbojas privātas kompānijas un kur trūkstot atgriezeniskās saites, kas ar šiem bērniem tālāk notiek.

Komisijas priekšsēdētājs argumentēja, ka Latvijas pašreizējā 13.vieta pasaulē pēc adopciju uz ārvalstīm daudzuma pret iedzīvotāju skaitu ir signāls, ka nepieciešams pārskatīt pašreizējo kārtību attiecībā uz ārvalstu adopciju.

Jau ziņots, ka šo jautājumu komisija skatīja jau marta sākumā, kad arī iezīmējās šāds turpmākais rīcības plāns.

Labklājības ministrija (LM) gan ir norādījusi, ka neatbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm un rosina diskutēt par pašreizējā regulējuma uzlabošanu.

LM statistikas dati liecina, 2019.gadā no 42 adoptētiem bērniem uz ārvalstīm 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā patlaban kopumā ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni. Kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas