Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta grozījumus, kas ļautu šogad mainīt FKTK padomi

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz iespēju šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P) sacīja, ka Saeima šo likumprojektu skatīs nākamnedēļ.

Deputāti otrdien jau diskutēja par šo un saistītajiem likumprojektiem. Toreiz vairāki deputāti - Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), Igors Pimenovs (Saskaņa) un Gatis Eglītis (JKP) - norādīja, ka iecerētas likuma izmaiņas pirms balsojuma būtu jāizrunā frakcijās, līdz ar to mudināja par tiem lemt vēlāk. Līdz ar to komisija par šo likumprojektu nenobalsoja otrdien, bet izdarīja to šodien.

Kiršteins pēc šodienas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka deputāti pārrunājuši šo jautājumu un vienojušies iesniegt priekšlikumus uz likumprojekta otro lasījumu, lai pilnveidotu iecerēto regulējumu. Piemēram, priekšlikumi varētu attiekties uz FKTK padomes locekļu izvirzīšanu, tāpat jāatrisina jautājums par to, kā jau šogad varēs virzīt jauno FKTK padomi, ja pašreizējās pilnvaras vēl nebūs beigušas.

Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā paredzēts noteikt desmit dienu priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Kā ziņots, Ministru kabinets marta beigās atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs.

Ņemot vērā valdības apņemšanos nekavējoties veikt pasākumus, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidot kredītiestāžu likvidācijas regulējumu, FM sagatavoja grozījumus FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā. Likumprojekti ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

Grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām. Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Līdz ar to jauna FKTK padome tiks izraudzīta līdz šā gada 1.oktobrim.

Savukārt FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paudis, ka FKTK padomes nomaiņa un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) nosaukuma maiņa uz Finanšu izlūkošanas dienestu nav nekāds finanšu sektora "kapitālais remonts". Tāpat viņš piebilda, ka "kapitālā remonta" iniciatīvas lozungs bija stiprināt FKTK padomes politisko neatkarību, taču kā iespējams stiprināt politisko neatkarību, ja FKTK padomes locekļi tikšot iecelti politiski.

Iepriekš Nacionālās apvienības valdes sēdē izskanējušas bažas, ka finanšu uzraugu neatkarība var tikt apdraudēta, kas būtu "pilnīgi pretēji tam, ko prasa Eiropas Centrālā banka, kurā esam biedri un pildām to, kas ir Eiropas likumdošanā. Abas institūcijas izteica bažas par neatkarības samazināšanos, mēs to ņēmām vērā un, kā teicu, turpināsim izprast šo jautājumu Saeimā."

Finanšu ministrija savukārt iepriekš apgalvojusi, ka grozījumi FKTK likumā, kuri citstarp paredz jaunas padomes iecelšanu, "nav vērsti pret esošo FKTK padomi".

"Nav tā, ka šis likumprojekts kaut kādā mērā būtu vērsts pret esošo padomi. Skatoties pagātnē, mēs esam sistemātiski strādājuši, lai dažādas iestādes pilnveidotu. Pagājušajā gadā mēs gājām cauri ļoti apjomīgiem grozījumiem par Kontroles dienesta reorganizāciju, stiprinot viņu autonomiju un izceļot arī no Ģenerālprokuratūras struktūras. Bija vienošanās arī ar Ekonomikas sadarbības un attīstības padomes (OECD), ka viņi vērtēs, kā esošajās iestādēs uzlabot naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) komponenti. Proti, lai mēs neskatāmies tikai uz banku prudenciālo uzraudzību un lai nepazūd AML komponente. Vēl trešais spārns ir likvidācija un maksātspēja. Ar šiem FKTK likuma grozījumiem mēs aptveram visas šīs trīs jomas, lai mums nebūtu iekšēju diskusiju par to, kas ir svarīgāk. Skatoties uz mūsu finanšu sektoru, AML risks ir un tas ir jāņem vērā arī FKTK kā uzraugam. Ja uz likumu paskatāmies šobrīd, tad tur ir ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu aizsardzība. Tas nekur nepazūd, bet tagad likumā tiek ielikts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir tikpat svarīga kā prudenciālā uzraudzība," skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas