Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Sāpīgs cirtiens radošajai inteliģencei

Valdības apstiprinātā kārtība izmaiņām nodokļu nomaksā no autoratlīdzībām ir satraukusi visas radošās industrijas, medijus un pašus autorus. Lai gan autorlīgumi tiek saglabāti, tomēr faktiski tiek paredzēta speciālā autoratlīdzību režīma likvidēšana. Nozare uzsver: ar mums plānotās izmaiņas nav saskaņotas, un mūsu iebildumi nav tikuši uzklausīti.

Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze norāda, ka jaunā kārtība būtiski pasliktinās autoru materiālo stāvokli. Savukārt tēlnieki Kristaps Gulbis un Aigars Bikše, kurš ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, aicina visus 14. septembrī pie Saeimas pulcēties zibakcijā Nesaprašanās siena. Gulbis norāda, ka jaunā kārtība nostāda māksliniekus daudz sliktākā stāvoklī nekā jebkuru uzņēmēju, liekot maksāt ienākuma nodokli no apgrozījuma un dažās radošajās nozarēs strādājošajiem trīsreiz palielinot nodokļu slogu.

Autors kā trūcīgais

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidro, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai vairotu autoru sociālās garantijas un mazinātu viņu sociālo neaizsargātību, kā arī lai viņus solidāri iesaistītu sociālās apdrošināšanas sistēmas uzturēšanā. Taču arī Vilsone atzīst, ka ne viss jaunajā kārtībā ir pareizs. Piemēram, tas, ka resursu ietilpīgām radošām profesijām, piemēram, tēlniekiem, attaisnoto izdevumu apmērs vairs nebūs 50%, bet tikai 25%. 

Radošo profesiju pārstāvji norāda, ka ir absurda prasība autoriem likt reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, vienlaikus paredzot, ka minimālās sociālās iemaksas ir veicamas no ne mazākas summas kā minimālā alga, kas no 2021. gada būs 500 eiro. Lai gan pašnodarbinātā ienākumi, no kuriem jāveic minimālās iemaksas, tiek skatīti ceturkšņa griezumā, tomēr var būt situācijas, ka vienu mēnesi ienākumi ir tikai 100 eiro. Tas nozīmē, ka autoram starpība ir jāpiemaksā, kas pēc savas būtības ir absurdi. Ja piemaksāt nav no kā, autoram ir jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā pēc trūcīgas personas izziņas un tādā gadījumā sociālās iemaksas var veikt no faktiskajiem ienākumiem. 

Jundze arī uzsver, ka, palielinot nodokļu slogu, daudzas autoru sociālo garantiju problēmas tā arī paliek neatrisinātas. Piemēram, slimības pabalsts tiek maksāts tikai no 11. dienas, nav skaidrs, kā būs ar atvieglojumiem par apgādājamiem. Vilsone gan sola, ka, iesniedzot ikgadējās deklarācijas, atvieglojumu jautājums tikšot atrisināts. 

Vājina komercmedijus

Runājot par komercmedijos strādājošajiem autoriem, no nākamā gada 1. jūlija paredzēts, ka ienākumi no autorlīgumiem, kas nepārsniedz 25 000 eiro gadā, tiks aplikti ar 25% likmi un vairs nebūs attaisnoto izdevumu. Tas nozīmē izmaksu pieaugumu gan preses izdevējiem, gan komerciālajām raidorganizācijām. Latvijas Preses izdevēju asociācija savā atklātajā vēstulē norāda: "Viena no preses izdošanas specifikām ir tā, ka cenas abonēšanai gadam tiek noteiktas iepriekšējā gada augustā. Tādēļ šobrīd, oktobrī, visas cenas 2021. gadam ir noteiktas un vairs nav nekādu iespēju tās mainīt. Līdz ar to ir absolūti nepieņemami piemērot papildus nodokļus termiņos, kas ir agrāki par 2022. gada 1. janvāri."

Tāpat vēstulē aicināts "valdību pirmām kārtām atrisināt samilzušos nesakārtotos nozares jautājumus, kas saistās ar PVN disbalansu starp Latviju un citām ES valstīm, pasta piegāžu kvalitāti, Mediju atbalsta fonda darbību un citām Mediju politikas pamatnostādnēs iezīmētām problēmām. Uzskatām, ka tikai pēc šo minēto jautājumu atrisināšanas var runāt par papildus nodokļu sloga piemērošanu preses izdevējdarbībai."

Vilsone, lūgta komentēt Latvijas preses izdevēju asociācijas viedokli, norāda, ka no izdevumu pieauguma var izvairīties, ja autori, piemēram, laikrakstā Diena strādājošie, no 2021. gada 1. jūlija kļūs par pašnodarbinātajiem. To par absolūtu neizpratni par to, kā strādā laikraksti, ko nozīmē redakcija un tās darbs, dēvē Latvijas preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Viņš uzsver, ka normālu redakcijas darbu nevar nodrošināt bez štata darbiniekiem.

Savukārt laikraksta Diena izdevēja SIA Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots min vēl kādu ļoti būtisku apstākli, kuru nav ņēmusi vērā ministrijas valsts sekretāre: pašnodarbinātie nevar strādāt ar uzņēmuma resursiem. Praksē tas nozīmē – ja laikraksta Diena darbinieki kļūst par pašnodarbinātajiem, viņiem ar uzņēmumu ir jāslēdz nomas līgumi gan par telpu, gan tehnikas izmantošanu. 

Kots arī norāda, ka ir absolūti neracionāli ieviest būtiskas izmaiņas uz pusgadu (no nākamā gada jūlija līdz decembrim), kas prasa arī grāmatvedības sistēmu pielāgošanu, ja ir zināms, ka no 2022. gada atkal būs pārmaiņas. Tāpat pašlaik nav nekādas skaidrības, kā juridiski pēc 2022. gada laikrakstu štata darbinieki varēs kļūt vai nu par saimnieciskās darbības veicējiem, vai mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem. Savukārt palikt kā štata darbiniekiem būs teju neiespējami, jo, likvidējot autoratlīdzību speciālo režīmu, darba devējam izmaksas pieaugs par 30%, kas nav "paceļams" nevienam komercmedijam. Kots notiekošo dēvē par apzinātu komercmediju vājināšanu un norāda uz negodīgu konkurenci ar sabiedriskajiem medijiem, kuriem izmaksu pieaugums tiks segts no valsts budžeta.

Top komentāri

Mārtiņš Klucis
M
Vai Kots būtu radošā inteleģence vai lietpratējs tās problēmās?
Krējums Saldais
K
Un vispār, kas tas par terminu "radošā inteliģence"? Atgriežamies sociālismā, kad bija strādnieki-zemnieki, radošā inteliģence un nedasistās buržuāzijas atliekas?
trusis nejaukais
t
briivais tirgus ljoti labi regulee to kas cik ir pelniijis. valdiibas uzdevums ir panaak labklaajiibu nevis kkaada "radoshajai inteligjencei" (btw ko tas vispaar noziimee) bet visai tautai lai taa var atljauties pateereet radoshaas inteligjences piedaavaajumu. saucaas maslova piramiida ko ja pareizi atceros maaciija jau pamatskolaa.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata(13)

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļ...

Vai maksāt mazāk Latgalē?(14)

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā pieaugs minimālā alga – no pašreizējiem 430 eiro bruto līdz 500 eiro bruto. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šogad minimālo algu saņem nedaudz vairāk par...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas