Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Sargāt un vakcinēt – cita ceļa nav

Veselības nozares eksperti atzīst, ka panākt sabiedrības imunizāciju pret Covid-19 un šo slimību izraisošā vīrusa variācijām iespējams, tikai izmantojot epidemioloģisko aizsardzību un vakcināciju. Šobrīd vairāk nekā 200 vakcīnu ir izstrādes stadijā, bet jau pieejamās, uz molekulāri bioloģiskām metodēm balstītās ir absolūti drošas, sarunā ar medijiem ceturtdien norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja profesore Juta Kroiča.

Visām vakcīnām norādītas ieteicamās devas un laiks starp to injicēšanu, lai iegūtu noturīgu imunitāti. Piemēram, drīzumā gaidāmajai Johnson & Johnson vakcīnai pietiks ar vienu devu.

Pie cilvēka šūnām koronavīruss piesaistās ar tādu kā adatu – proteīnu (Spike protein). Ja S-proteīnu nobloķē vai izdodas radīt antivielas, tas nozīmē, ka vakcīna darbojas. ''S-proteīnā var veidoties mutācijas, un tādas konstatētas Lielbritānijā, Dienvidāfrikā un jau citviet. Labā ziņa, ka mutācijas ir nelielas un Latvijā pieejamās vakcīnas ar tām tiek galā,'' norāda Kroiča.

Jauno variāciju transmisija no cilvēka uz cilvēku ir spēcīgāka, taču izplatās tādā pašā veidā.

Profesore stāsta, ka katra cilvēka organisms ir unikāls, tāpēc vakcīnas iedarbīgumu var ietekmēt vecums, blakus slimības, imūnā sistēma. Katrai vakcīnai ir noteikts iedarbīguma procents, un kādam var arī neveidoties antivielas. Cilvēku imūnā sistēma arī atšķirīgi reaģē pēc vakcinācijas – nevēlamās reakcijas var būt sāpes injekcijas vietā, temperatūra, locītavu sāpes u. c. un parasti var ilgt 24–36 stundas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatoloģe Anda Piebalga atklāj, cik smaga var būt Covid-19 slimības norise, ja cilvēki nav bijuši vakcinēti. Latvijā no šīs slimības miruši pusotra tūkstoša cilvēku, bet pasaulē – gandrīz 2,5 miljoni. Vīruss iekļūst organismā caur receptoriem, kas atrodas daudzos ķermeņa orgānos.

Visvairāk novēroti plaušu bojājumi, tāpēc nepieciešams papildu skābeklis. Starp biežāk sastopamajām komplikācijām ir asinsvadu trombozes, sirds slimības, nieru mazspēja, tiek skartas arī smadzenes.

No 2020. gada februāra līdz novembrim 16 valstīs notikuši pētījumi, kuros pētīta hospitālā mirstība un ārstēšanās ilgums. Slimnīcās ārstēšanās var ilgt pat līdz 28 dienām. Piemēram, ja vajadzējis mākslīgi palīdzēt elpot un nodrošināt nieru darbību, mirstība var sasniegt 50–70 un pat vairāk procentu gadījumu. Pēc mākslīgās plaušu ventilācijas mājās izrakstīti tikai 30% pacientu, bet, ja sniegts vairāku orgānu atbalsts, – tikai 8% saslimušo atgriezušies mājās.

Ar dažiem Covid-19 pacientiem turpinās atgriezeniskā saite, un noskaidrojies, ka pēc pārslimošanas novērojamas dažādas veselības problēmas. ''Ilgtermiņa komplikācijas novērojamas ne tikai cilvēkiem gados un ar blakus slimībām, bet arī gados jauniem, kā arī tad, ja slimības gaita bijusi vidēji viegla vai viegla,'' norāda Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja reanimatoloģe Inga Krupnova. Arī vairākiem kolēģiem, kas pārslimojuši Covid-19, parādās ilgtermiņa veselības problēmas. Novērojams ilgstošs nogurums, bet, ja bijusi pneimonija, pēc izslimošanas neizzūd aizdusa, klepus, ir arī locītavu un galvas sāpes, saglabājas garšas un ožas izmaiņas. Zūd atmiņa un spēja koncentrēties, piemēram, cilvēks vairs nesaprot, kā nomazgāt traukus.

Pēc pārslimošanas mēdz būt izsitumi uz ādas, izkrist mati. Galvenās orgānu sistēmas, kas tiek skartas ar ilgtermiņa komplikācijām, ir plaušas, sirds un asinsvadu sistēma, smadzenes.

''Arī jauniem cilvēkiem mēdz veidoties insults un iestājas dažādas invaliditātes pakāpes. Augsts ir trombozes risks, kas ietekmē sirdi, nieres un smadzenes. Par vīrusu zinām vēl visai maz, un pētījumi turpinās. Tiek pieļauts, ka var veidoties klīniskās depresijas un hroniskā noguruma sindroms,'' turpina Krupnova.

''Covid-19 neskar tikai noteiktas vecuma grupas, jo intensīvās terapijas nodaļā esam strādājuši ar 30 un 40 gadu veciem pacientiem.''

Profesore Kroiča uzsver: ''Ārkārtīgi ir aktualizējies post-Covid sindroms, kad ir skarta nervu sistēma, piemēram, mēnešiem neatjaunojas garša un oža, jo skarts ožas nerva sīpoliņš. Tas ir nopietni, jo neirologi zina, ka neirodeģeneratīvās slimības – Alcheimera, Parkinsona slimība – tieši sākas ar ožas nerva sīpoliņa deģenerāciju.''

Ekspertes aicina sevi aizsargāt un vakcinēties, bet neaizmirst, ka jāturpina nēsāt maskas, ievērot epidemiologu ieteikumus, jo vīruss meklē ceļus, kā nonākt cilvēka organisma vājākajās vietās. Vislielākie riski saslimt ir, pulcējoties kopīgos pasākumos, braucot ar sabiedrisko transportu, pēc tam seko friziera, sporta centra, kafejnīcas apmeklējums. Vidēji riskants var būt ārsta apmeklējums un  pārvietošanās ar taksometru. Mazāka iespēja saslimt ir, iepērkoties veikalā.

Top komentāri

VVZ
V
Ja vakcīnas nejēdz iepirkt, tad diemžēl vakcinācija kā tāda atkrīt- tā ir pieejama tikai mediķiem un partiju bonzām. Atliek tikai pārslimošana, kas to nevar, tam jāmirst, jo arī zāles ir iepirktas tikai 100 devas, un to knapi pietiks tiem pašiem partiju bonzām. "Nevajadzīgie" cilvēki Latvijā ir nolemti.
sokrats
s
Ejiet dirst ar savaam vakciinaam!!!!!
.....
.
Negribu būt izmēģinājuma trusītis........
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas