Iemesli tam ir vairāki un visus es šeit nevarēšu uzskatīt, tomēr pats galvenais – pasaule mainās, augstskola mainās un mums ir jāspēj mainīties tai līdzi, ja mēs gribam noturēt un stiprināt savas pozīcijas. Šo gadu laikā augstskola ir augusi, mēs esam atvēruši jaunus studiju virzienus, esam mainījušies kvalitatīvi un tāpēc arī šis jaunais nosaukums, kas labāk atspoguļos gan to, kas mēs esam, gan arī mūsu tuvāko gadu vīziju, kur mēs tiecamies būt!
Par Rīgu ir saprotams, jo ISMA dibināta Rīgā un tās galvenā mājvieta atrodas Rīgā, bet kāpēc Ziemeļvalstu?
Lai arī mums dažkārt ieskaita pie Austrumeiropas, es pats domāju, ka mentāli mēs vistuvākie esam Ziemeļeiropai ar tās vērtībām, attieksmi pret darbu, cilvēku dzīvesstilu un lielo uzmanību, ko šīs valstis pievērš izglītības attīstīšanai. Dati rāda, ka katru gadu dažāda veida kultūras, ekonomiskās un izglītības saites mūsu reģionā kļūst arvien ciešākas – Latvijas studenti mācās Somijā, Zviedrijas studenti brauc pie mums. Mēs kā augstskola sevi jūtam kā daļu no Ziemeļeiropas un arī redzam šajā virzienā paraugu uz ko tiekties. Starp citu, paskatoties starptautiskajos PISA reitingos, kur tiek mērītas skolēnu prasmes, mūsu ziemeļu kaimiņi ir pārliecinoši līderi. Runājot jau tīri praktiski, esam izvirzījuši stratēģisku mērķi palielināt studentu skaitu no Ziemeļeiropas valstīm un ceram, ka mūsu nosaukums palīdzēs to izdarīt. Protams, svarīgi saprast, ka nosaukums vien neko nedos, tam līdzi tiek veidota rūpīgi izstrādāta programma studiju kvalitātes uzlabošanai, starptautisko pasniedzēju piesaistei un divpusējās sadarbības attīstīšanai ar Ziemeļvalstu augstskolām.
Jūs runājat par starptautisko pasniedzēju piesaisti un studiju kvalitātes uzlabošanu. Vai variet minēt kādu piemēru?
Jau pirms 30 gadiem, kad augstskola tika dibināta, tas pamata mērķis bija augstākās izglītības tradīciju stiprināšana mūsu valstī. Mana pārliecība ir tā, ka nākotne ir tām valstīm, kur ir gudri un izglītoti cilvēki, kuri spēj domāt ilgtermiņā. Tāpēc arī visus šos gadus esam centušies meklēt veidus kā paaugstināt izglītības kvalitāti mūsu augstskolā, lai arī, ņemot vērā demogrāfiskos procesus, tas nepavisam nav bijis viegli.
Tieši pēdējos gados esam daudz darījuši, lai palielinātu ārvalstu pasniedzēju īpatsvaru mūsu augstskolā. Protams, tas mums prasa papildus līdzekļus, bet mēs tikai tā redzam veidu kā celt izglītības kvalitāti un padarīt Latvijas augstāko izglītību pievilcīgāku arī Latvijas skolniekiem. Nevienam nav noslēpums, ka daudzi Latvijas skolnieki uzreiz pēc vidusskolas beigšanas dodas studēt uz ārzemēm – daļa tāpēc, ka vēlas būt neatkarīgi un projām no vecākiem, bet daļa tāpēc, ka vēlas iegūt augstas kvalitātes izglītību un attīstīt starptautisku karjeru.
Kā vienu no uzdevumiem paši sev esam nosprauduši Latvijas studentu noturēšanu mūsu valstī, jo mēs ticam, ka veiksmīgu, starptautisku karjeru var veidot arī Latvijā. Protams, mēs saprotam, ka lai noturētu mūsu topošos studentus Latvijā, arī mums ir jāmainās, tāpēc no šā gada esam ieviesuši jaunu programmu – Biznesa vadības Global BBA programmu, kur mums būs spēcīgs ārvalstu pasniedzēju kodols, kā arī sadarbība ar vadošajām Šveices augstskolām un uzņēmumiem. Studentiem būs iespēja uzsākt mācības angļu valodā šeit pat Latvijā un pēc tam tās turpināt un iegūt diplomu Šveicē. Esam noslēguši līgumus ar vairākiem starptautiski pazīstamiem Šveices uzņēmumiem, kā piemēram Nestle, kur mūsu studentiem būs iespēja iet praksē un izmantot iegūtās zināšanas jau reālos apstākļos.
Jāatzīst, ka šīs programmas cena ir augstāka nekā citām programmām, tomēr mēs jūtam, ka cena vairs nevarēs būt Latvijas konkurētspējas priekšrocība kā tas ir bijis iepriekšējos 20 gadus. Mēs turpmāk varēsim konkurēt tikai ar augstu izglītības kvalitāti un spēju operatīvi piedāvāt to, kas patiešām ir pieprasīts darba tirgū. Mums kā augstskolai ir jāspēj parādīt, ka arī Latvijā ir iespējams veidot patiesi globālu karjeru un diploms patiešām apliecina prasmes un zināšanas, nevis tiek nolikts pie sienas, jo “tā vajag”.
Kas pašlaik ir pieprasīts no potenciālo studentu puses? Pirms kāda laika gandrīz visi vēlējās kļūt par juristiem vai ekonomistiem, vai šajā ziņā ir kas mainījies?
Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi tam, kas pašlaik notiek Latvijas un visas Eiropas darba tirgū un ļoti labi apzināmies, ka mēs nevaram piedāvāt to, kas nebūs pieprasīts darba tirgū. Arī potenciālie studenti seko līdzi tendencēm un skatās kāda veida speciālisti nākotnē būs pieprasīti. Viens no virzieniem, kur mēs jau esam bijuši tradicionāli spēcīgi – IT studijas. Informācijas tehnoloģiju joma strauji attīstās un daudz vairāk darba izdara mākslīgais intelekts, tomēr zinošu IT speciālistu ir joprojām liels trūkums, tāpēc pie mums daudzi nāk šīs zināšanas apgūt. Daudzi jau pamanījuši, ka pēdējos gados ļoti strauji attīstās dronu nozare – mēs daudz par droniem dzirdam militārā kontekstā, tomēr dronus arvien aktīvāk izmanto gan loģistikā, gan lauksaimniecībā, gan enerģētikā – mums Latvijā ir viens no pasaules līderiem vēja turbīnu apkopju jomā “Aerones” ar ko mums ir laba sadarbība. Mums šīs dronu programmas izveidē palīdz Ukrainas speciālisti un es nepārspīlējot ticu, ka mūsu piedāvājums būs viens no konkurētspējīgākajiem pasaulē. Pašlaik lielu interesi par dronu programmēšanu mēs redzam arī citviet pasaulē un šī varētu būt niša, kurā Latvija varētu būt visas Eiropas priekšgalā.
Runājot par ārvalstu studentiem, zināms, ka arī RZA (iepriekš ISMA) ir bijuši daudzi ārvalstu studenti arī no tālām vietām – Uzbekistānas un Indijas. Sabiedrības attieksme pret šo nav viennozīmīgi un daudzi uzskata, ka izglītības eksports būtu pilnīgi aizliedzams un robeža būtu jāslēdz visiem studēt gribētājiem.
Jau iepriekš teicu, ka RZA par vienu no stratēģiskās attīstības mērķiem ir izvirzījis studentu diversifikāciju, palielinot vietējo un ES valstu studentu īpatsvaru. Jā, mums vēsturiski bijis liels studentu skaits no Uzbekistānas ar kuru mums vēsturiski izveidojusies laba sadarbība, tomēr arī Uzbekistānā augstākās izglītības joma ļoti strauji attīstās, katru gadu šajā valstī savas filiāles ver vaļā Eiropas un pasaules vadošās augstskolas, tāpēc cīņa par šīs valsts studentiem paliek arvien asāka. Zinu, ka Uzbekistānā ļoti aktīvi ir mūsu kaimiņi no Polijas un Čehijas. Varu droši teikt, ka pirms gadiem 5-10 piesaistīt studentus no Uzbekistānas bija daudz vienkāršāk, bet pašlaik šīs valsts studentu īpatsvars gadu no gada samazinās. Domāju, ka līdzīgu tendenci pieredzēsim arī turpmākos gadus un mums spēki būs jāvelta studentu piesaistei no citām valstīm. Atšķirībā no citām Latvijas augstskolām, mēs lielu daļu no studentiem apmācam mūsu filiālē Uzbekistānā. Arī šis ir Latvijas izglītības eksports, kas ļauj mums uzturēt Latvijā augstākās izglītības infrastruktūru, jo daudzi pasniedzēji lasa lekcijas gan šeit, gan Uzbekistānā. Liela daļa no mūsu augstskolas studentiem fiziski Latvijā nemaz neierodas un mācību procesu pabeidz ārvalstu filiālē uz vietas, pēc studiju beigām visbiežāk karjeru turpinot turpat Uzbekistānā.
Varu teikt, ka saprotu sabiedrības bažas par lielu un nekontrolētu nelegālo imigrāciju. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm mums Latvija ir salīdzinoši neliels skaits imigrantu un mēs vēl varam izvēlēties kā veidot savu imigrācijas politiku. Visiem ir skaidrs, ka pie šādas demogrāfiskās situācijas tikai ar vietējiem resursiem mums nepietiks un mums ir rūpīgi jāvērtē kādus cilvēkus mēs vēlamies piesaistīt Latvijas ekonomikas attīstībai. Uzskatu, ka Latvijai vispirmām kārtām būtu jāuzrunā tieši “gaišākie prāti”, kuri vēlas studēt, radīt šeit darba vietas un attīstīt ekonomiku, nevis kādi vienkāršo darbu veicēji, kuri varbūt īstermiņā aizlāpa kādu zemi apmaksātu pozīciju darba tirgū, bet ilgtermiņā var kļūt par slogu valsts sociālajam budžetam.