Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.
Nesena vēsture
Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.). Pieaugot turībai, palielinājās gan gatavu apģērbu, gan apakšveļas masveida ražošana. 1938. gadā Latvijā jau darbojās 971 veļas šūšanas darbnīca, kurā tika nodarbinātas 1398 personas, kā arī 101 uzņēmums (198 darbinieki), kas ražoja bikšturus, korsetes un tamlīdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1939. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1939. 132. lpp.). Tolaik lielāko daļu no tekstilrūpniecības produkcijas veidoja diegi, dzijas un audumi. 1938. gadā Latvijā tika saražotas 77 tonnas lenšu auduma, ko varēja izmantot apakšveļas lencītēm un citiem mērķiem. (Latviešu konversācijas vārdnīca, XXI sējums, Rīga, Grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1940. 42 434. sleja). Gatavu apģērbu un apakšveļas rūpnieciskā ražošana tolaik aptvēra tikai daļu no iedzīvotājiem. 1940. gadā Latvijā rūpnieciski tika saražoti 3,2 miljoni vienību apakšveļas izstrādājumu, kas ir visai maz pret tā laika iedzīvotāju skaitu (1,9 miljoni).
Attīstība un kritums
Pēc Otrā pasaules kara tekstilrūpniecība, gatavu apģērbu un apakšveļas ražošana Latvijā tika modernizēta ar reparācijas veidā iegūtajām iekārtām no Vācijas, tāpēc jau 1950. gadā apakšveļas ražošanas apjomi (5,7 miljoni vienību) pārsniedza pirmskara līmeni. 1965. gadā Latvijā saražoja vairāk nekā 25 miljonus apakšveļas vienību, kas pret iedzīvotāju skaitu (2,3 miljoni) iezīmēja pāreju no apģērbu darināšanas savām vajadzībām pašiem uz rūpnieciski ražotu apģērbu iegādi. 1977. gadā Latvijā darbu sāka Liepājas galantērijas kombināts Lauma, kas nodrošināja Latvijas vajadzības sieviešu apakšveļā un ievērojamu daļu produkcijas eksportēja uz citām PSRS republikām.
Latvijas apakšveļas ražošanai kritisks bija laiks pēc PSRS sabrukuma, jo samazinājās iedzīvotāju maksātspēja, bet vietējiem ražotājiem bija jākonkurē ar ievērojami lētākiem apakšveļas ražojumiem no attīstības zemēm, kā arī ar lietotu apģērbu importētājiem. 1995. gadā Latvijas sieviešu apakšveļas ražošanas apjoms (1,8 miljoni vienību) bija tika 7,3% līmenī pret ražošanas apjomu 1989. gadā (24,3 miljoni vienību).
Pēc nozares privatizācijas noslēguma gan sieviešu apakšveļas ražošana, gan apakšveļai nepieciešamo audumu ražošana Latvijā saglabājās un Latvija specializējās kā nozīmīgs sieviešu apakšveļas, bet jo īpaši krūšturu, piegādātājs pasaules tirgū. 2001. gadā Latvijā tika saražoti aptuveni miljons krūšturu. No 2002. gada krūšturu ražošanas apjomi Latvijā ievērojami palielinājās. 2003. gadā Latvijā tika saražoti aptuveni 5 miljoni krūšturu, bet 2007. gadā – jau 7,1 miljons krūšturu. Pēc 2009. gada Latvijā krūšturu ražošana ir stabilizējusies un svārstās aptuveni 3 līdz 5 miljonu krūšturu apjomā katru gadu. Līdzīgi ir ar krūšturu eksportu. Maksimālais krūšturu eksporta apjoms tika sasniegts 2007. gadā, kad Latvija eksportēja 547 tonnas krūšturu. Pēc tam krūšturu eksports no Latvijas stabilizējās starp ap 250 līdz 400 tonnām katru gadu. Vienīgi 2024. gadā Latvijas krūšturu eksports bija mazāks – 217 tonnu.
Līdzīgos svara apjomos Latvija eksportēja arī krūšturu un citu apģērbu ražošanā nepieciešamos šauri austos audumus – elastīgas lentes. (Kombinētās nomenklatūras kods 580620 – šauri austi audumi, kas satur 5% no masas vai vairāk elastomēra (elastīgo) vai gumijas pavedienu, jeb elastīgās lentes). Elastīgās lentes galvenokārt izmanto krūšturu lencītēm un krūšturu apakšmalas apdarē, kā arī kleitu/topu plecu lencītēm, džemperu, svārku, bikšu staru u. c. apakšmalu apdarei, pulksteņu siksniņām, apģērbu apakšējo daļu apdarei, sporta apģērbiem, apavu malu apdarei un daudziem citiem mērķiem. Jebkurš produkts, kam nepieciešama kontrolēta, ērta un izturīga stiepšanās, gandrīz noteikti saturēs elastīgus šauri austus audumus. Šīs produkcijas eksporta apjoms Latvijas pēdējo 10 gadu laikā bija aptuveni 250 tonnu katru gadu. 2024. gadā Latvija eksportēja 198 tonnas elastīgo lenšu. Lai gan Latvijas krūšturu un elastīgo lencīšu eksporta apjomi ir visai līdzīgi, tomēr ievērojami atšķiras ienākumi no krūšturu vai to ražošanai nepieciešamo izejvielu eksporta. Eksportējot vienu tonnu šauri austu audumu, Latvijas ienākumi 2024. gadā bija 22,2 tūkstoši eiro par vienu tonnu, eksportējot krūšturus – 87,8 tūkstoši eiro par vienu tonnu.
2024. gadā pasaules vislielākais krūšturu eksportētājs bija Ķīna (4 miljardi eiro, 40,2% no pasaules kopējā eksporta), bet otrajā vietā bija Vjetnama (943 miljoni eiro, 9,4% no pasaules kopējā eksporta). Trešajā vietā bija Bangladeša (608 miljoni eiro, 6,1% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 19 miljonus eiro lieliem ienākumiem no krūšturu eksporta bija 36. vietā pasaulē. Latvijas daļa pasaules kopējā krūšturu eksportā 2024. gadā bija 0,19% no globālā tirgus.
Vērtējot ienākumus no krūšturu eksporta uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 10,2 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija astotajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Austrija (27,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā Horvātija (23,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Šrilanka (23,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Igaunija ar 11,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija septītajā vietā pasaulē, bet Lietuva ar 3,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē.
2024. gadā pasaules vislielākais elastīgo lencīšu eksportētājs bija Ķīna (528 miljoni eiro, 46,5% no pasaules kopējā eksporta) un Ķīnas autonomais apgabals Honkonga (155 miljoni eiro, 13,6% no pasaules kopējā eksporta). Latvija ar 4,4 miljonus eiro lieliem ienākumiem no elastīgo lencīšu eksporta bija 24. vietā pasaulē. Latvijas daļa pasaules kopējā elastīgo lencīšu eksportā 2024. gadā bija 0,38% no globālā tirgus. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 2,36 eiro bija pirmajā vietā pasaulē starp pasaules valstīm. Honkongas ienākumi no elastīgo lencīšu eksporta bija 20,6 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Honkonga nav valsts. Tā ir ar muitas robežu nodalīta Ķīnas autonomā province. Otrajā vietā pasaulē bija Salvadora (2,26 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Dānija (1,54 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.