Patlaban Latvijā šāda situācija nav novērota, tāpēc nav pamata uztraukties, ka stārķu populācija varētu būt apdraudēta. "Ir normāli, ka katru gadu ir skaita svārstības," skaidroja bioloģe.Stārķu populācijai visā Eiropā kritisks bijis 1997.gads, kad dažādu apstākļu ietekmē svēteļu skaits bija samazinājies. Vairākās stārķu migrācijas vietās bija uznācis ilgstošs sniegs. Taču gada laikā populācija atkal atjaunojās.Tas, cik daudz mazuļu būs vienam stārķu pārim, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, jo stārķis gada laikā paspēj uzturēties daudzās teritorijās. Populāciju var ietekmēt apstākļi ziemošanas vietā - sausums, aukstums, lauksaimniecības ķīmijas plaša izmantošana. Ietekmēt var laika apstākļi, kamēr stārķis ceļo. Tāpat ietekmēt var vietējie apstākļi. Piemēram, šogad ligzdošanas sezona nav bijusi īpaši sekmīga, jo bija ilgs, slapjš un auksts pavasaris.Jau ziņots, ka aizvadītā ligzdošanas sezona baltajam stārķim bijusi nesekmīga, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumu datiem.Saskaņā ar monitoringam iesūtītajiem datiem no kopumā 550 ligzdām neapdzīvoti bijuši 14% ligzdu, savukārt no apdzīvotajām ligzdām nesekmīgas, proti, tādas, kur nav izaudzināt mazuļi, bija 12% ligzdu. Katrā ligzdā izauguši vidēji divi mazuļi. Tomēr ir bijušas arī divas ligzdas, kur izaudzināti pat pieci mazuļi. Viena no tām bijusi Kuldīgā.
Stārķu populācija Latvijā nav apdraudēta
Lai gan aizvadītā ligzdošanas sezona baltajiem stārķiem Latvijā nav bijusi visai sekmīga un vidējais mazuļu skaits vienā ligzdā bija divi, runāt par populācijas mazināšanos neesot pamata.Lai gan vidēji divi stārķēni ir tā robeža, no kuras var runāt par populācijas mazināšanos, uztraukums par to varētu būt tādā gadījumā, ja šādi rādītāji ir vairākus gadus pēc kārtas, aģentūrai LETA skaidroja balto stārķu monitoringa projekta vadītāja bioloģe Māra Janaus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.