Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Teorija skolas solā, prakse - uzņēmumā

Nu jau otro mācību gadu pilotprojekta ietvaros sešās Latvijas profesionāli tehniskajās skolās profesijas apguve notiek, izmantojot darba vidē balstītas mācības. To būtība - teoriju audzēkņi apgūst skolas solā, taču praksi - reālā darba vidē uzņēmumos. Kopumā pagājušajā mācību gadā pilotprojektā bija iesaistīti 138 audzēkņi 17 dažādās mācību programmās sadarbībā ar 29 uzņēmumiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati.

Šajā 2014./2015. mācību gadā pilotprojektā iesaistījušās vēl 22 profesionālās skolas, pilotprojektā piedalās 490-500 audzēkņu. IZM valsts sekretāra p. i. Evija Papule stāsta, ka tādējādi šogad pilotprojektā ietvertas teju visas lielākās profesionālās skolas. "Par vispārēju pāreju uz darba vidē balstītām mācībām varēs runāt tad, kad Saeima pieņems likumu par profesionālo izglītību, un iecerēts, ka šāds likums stāsies spēkā 15. maijā un tam sekos atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšana," izklāsta Papule.

Viena no skolām, kurā jaunieši mācās atbilstoši pilotprojektam, ir Ogres Valsts tehnikums (OVT), tajā jaunieši iegūst profesiju gan elektronikā un datorsistēmās, gan būvdarbos un mežizstrādē. OVT ilggadējā direktore Ilze Brante stāsta, ka tehnikums noslēdzis vairākus sadarbības līgumus ar apkārtnes uzņēmumiem, arī ar inovatīvo mikroshēmu ražotāju Hansa Electronic. "Tehnikumā mācības notiek divās plūsmās. Pirmajā ir audzēkņi tūlīt pēc pamatskolas, kuri mācās četrus gadus, iegūstot gan vispārējo vidējo izglītību, gan profesiju. Otrajā plūsmā ir jaunieši pēc vidusskolas. Šo programmu īstenojam Eiropas Sociālā fonda ietvaros, un tā ilgst pusotru gadu, no kuriem prakse aizņem septiņas nedēļas," stāsta Brante.

Direktore atzīst, ka atsaucība no uzņēmumiem ir pietiekami liela un praksi tajos iziet gan topošie elektronikas speciālisti, gan namdari un meža izstrādes tehniķi. 

Uzņēmuma Hansa Electronic viceprezidents Alvis Vagulis, kurš ir arī OVT padomes priekšsēdētājs, stāsta, ka ar sadarbību ir ļoti apmierināts, un cer, ka jaunieši, kuri uzņēmumā iziet praksi, pēc mācību beigām arī paliks strādāt pastāvīgā darbā. "Mēs nodrošinām savus meistarus, kuri strādā ar audzēkņiem. Ar aptuveni pieciem jauniešiem strādā viens meistars. Tāpat mēs nodrošinām darba apģērbu. Mūsu speciālisti piedalās arī mācību programmu izstrādē un dara to brīvprātīgi uz sabiedriskiem pamatiem," stāsta Vagulis.

Visu to jauniešu atbildība, kuri strādā praksē uzņēmumos, ir apdrošināta, jo ražošanas iekārtas, ar kurām viņi strādā, ir gana dārgas. Apdrošināšanu maksā pašas skolas. Kā Dienai atzina OVT elektronikas specialitātes audzēkņi, kuri profesiju apgūst pēc vidusskolas, viņi ļoti augstu novērtē prakses iespējas uzņēmumos, jo tad redz reālu pielietojumu teorētiskajām nodarbībām skolā, piemēram, programmēšanai.

Pilotprojektā iesaistījušies arī audzēkņi no Valmieras Profesionālās vidusskolas, Rīgas Valsts tehnikuma, Ventspils tehnikuma, Jelgavas tehnikuma un Jelgavas Amatu vidusskolas. Jāteic, ka līdzīgu pieeju mācībām īsteno arī profesionālās skolas, kuras tieši nav iesaistītas pilotprojektā. Piemēram, Rēzeknes tehnikuma direktore Benita Virbule stāsta, ka uz galda parakstīšanai jau stāv līgumi ar vairākiem uzņēmumiem par prakses vietu nodrošināšanu. Īpaši aktīvi sadarbībā ir tādi uzņēmumi kā Latgales galdnieks un Rēzeknes galdnieks. Tie jaunieši, kuri apgūst pavāra profesiju, nu jau vairākus gadus praksi iziet ēdināšanas uzņēmumos. Prakses vietas jauniešiem piedāvā arī uzņēmums Glaskek Latgale.

Jāteic, ka profesionālās izglītības iestādēm, kuru audzēkņi mācās pēc duālās izglītības modeļa, kā arī kopumā profesionālās izglītības sistēmai problēmas ir vienas un tās pašas. Sāpīgākā no tām - transporta izdevumi audzēkņiem nokļūšanai uz prakses vietām, kā arī dzīvošanas izdevumi.

Virbule stāsta, ka viņas vadītajā tehnikumā bijuši pat tādi gadījumi, kad jaunieši bijuši spiesti atteikties no prakses uzņēmumos, jo trūcis naudas, lai izbraukātu uz prakses vietām. Tāpat kā zināms absurds vērtējams fakts, ka dienesta viesnīcas izdevumus valsts sedz tikai mācību, kas norit skolā, laikā, bet diemžēl izdevumu segšana nav iespējama prakses laikā. Gan Ogres Valsts tehnikuma, gan Rēzeknes tehnikuma direktores uzsver, ka sagaida valsts atbalstu ne tikai transporta un dzīvošanas jautājumu risināšanā, bet arī darba apģērbu iegādē.

Ekonomikas ministrijā (EM) Dienai stāsta, ka vēl viena no pagaidām neatrisinātām problēmām ir tā, ka normatīvajos dokumentos nav noteikta sadarbības forma starp profesionālās izglītības iestādi, audzēkni un prakses uzņēmumu un audzēkņu statuss prakses laikā, kā arī nav noteikta vienota samaksas sistēma darba vidē balstītās mācībās iesaistītajiem audzēkņiem par praksē pavadīto laiku.

Lai risinātu minētos jautājumus, kā arī mudinātu darba devējus aizvien vairāk sadarboties ar skolām prakses vietu nodrošināšanā, IZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par iespējamiem atbalsta virzieniem komersantiem prakses vietu nodrošināšanā. Priekšlikumi ietver, piemēram, profesionālās izglītības stipendiju fonda izveidi, kuru brīvprātīgi veidotu komersanti, un no šā fonda tiktu maksātas stipendijas audzēkņiem.

Vairāk žurnālistes Rūtas Kesneres rakstu Teorija skolas solā, savukārt prakse - uzņēmumā lasiet ceturtdienas, 2.aprīļa, laikrakstā Diena!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāpalielina nodokļu ieņēmumi(83)

Nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai – ar šādu secinājumu klajā nākusi Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Š...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas