Jansons uzskata, ka tikai iespējamība sabiedrības drošības apdraudējumam nevar būt vienīgais arguments, lai liegtu pulcēšanās brīvības izmantošanu.
Lēmuma pieņemšana par aizliegumu pulcēties 16.martā pie Brīvības pieminekļa nedrīkst būt tikai formāls process, jāņem vērā arī Satversmē garantētās tiesības un iepriekšējā tiesu prakse.
"16.marta pasākumu rīkotājiem pie Brīvības pieminekļa ir tiesības izmantot pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās brīvības ierobežošana nedrīkst būt politizēta," norāda Jansons.
Pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama tikai tad, ja šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ievērots samērīgums, uzsver tiesībsargs.
Jau ziņots, ka Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nolēma neatļaut nevienu no pieteiktajiem 16.marta pasākumiem, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma.
Šogad 16.martā pasākumus ir pieteikuši "Daugavas vanagi Latvijā", pērkoņkrustietis Igors Šiškins, aktīvists Uldis Freimanis, biedrība "Apvienība pret nacismu" un biedrība "Autonoma darbība".
Administratīvā rajona tiesa pagaidām saņēmusi tikai vienu, aktīvista Ulda Freimaņa pieteikumu, kurā pārsūdzēts Kalves lēmums neatļaut pasākumu leģionāru atceres dienā 16.martā. Tiesai spriedums jāpieņem līdz 16.martam.
Iepriekšējo gadu prakse rāda, ka tiesas lēmumi 16.marta pasākumu rīkotājiem ‒ gan antifašistiem, gan nacionālo pusi pārstāvošajām organizācijām ‒ ir labvēlīgi.
Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.