TV raidījums: Skandālā iekļuvušos britu konsultantus PLL kampaņai piesaistījis Koziols

2010.gada pavasarī tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas Fakti saņēma pasūtījumu no Londonas. Cilvēki, kuri stādījās priekšā kā SCL group, vēlējās uzzināt sabiedrības noskaņojumu pirms gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām. 

"Rīgā ieradās trīs jauni cilvēki. No visiem tikai viens radīja pētnieka iespaidu. Ārzemnieki neatklāja pasūtītāja vārdu, ne arī to, vai  uzdevums saistīts ar kādu politisku partiju.  Latvijas aģentūra vienojās par sociālpolitiskajam pētījumam nepieciešamo laiku un cenu, tie bijuši vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viesi uzdevuši vispārīgus jautājumus un palicis iespaids, ka darīšana ir ar amatieriem, ne profesionāļiem," sacījis Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis. 

Freimanis turpina: "Viena lieta, kas man uzreiz bija skaidrs, viņi nav pētnieki. Šie divi noteiki nē. Viņi drīzāk atgādināja komivojažierus, tādi, kas kaut ko ātri grib pārdot, ļoti komunikabli, ļoti pretīmnākoši, - tādi dinamiski, tādi, kas grib vadīt sarunu, bet viņi nevienu brīdi negribēja iedziļināties pētījuma saturā, kas man bija principiāli svarīgi, lai saprastu, par ko vispār ir runa! Man izdevās tikai izspiest, ka runa ir par sociālpolitisku pētījumu, kas saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām. Es prasīju, vai tas ir kādas partijas interesēs, viņi atbildēja, pagaidām mēs to vēl nezinām. Visdrīzāk neteica."

Avanss tika ieskaitīts un darbs pie pētījuma sākās. Latvijas Fakti iztaujāja 16 fokusa grupas un  veica vairākas padziļinātās intervijas. Uz Londonu Freimanis nosūtīja pētījuma pamatsecinājumus. Un iestājās klusums. Internetā nevarēja atrast ne līgumā norādīto firmu Arundel Research group, ne Rīgas viesu Džeimsa Dohertija (James Doherty), ne Džeimija Olivera (Jamie Oliver) kontaktus, jo Londonā ir daudz  personu ar šādiem vārdiem. 

"Beigās viņš pēc ilgāka laika man atsūtīja pavisam īsu vēsti, ka atvainojiet, viņiem naudas neesot, samaksāt nevarot un ieteica man griezties pie Ērika Stendzenieka. Tad man atausa gaisma, ka pasūtītājs varēja būt Par labu Latviju un zinot, ka Stendzenieks vienmēr ir strādājis kopā ar Aināru Šleseru, tad bija skaidrs, ka vējš pūš no turienes," saka Freimanis. 

PLL izveidoja pirms 10.Saeimas vēlēšanām un tajā spēkus apvienoja Aināra Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija/ Latvijas ceļš un Andra Šķēles Tautas partija. Apvienības priekšgalā iecēla bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani un vairāk nekā miljonu dārgajā vēlēšanu kampaņā savu naudu ieguldīja krīzē daudz līdzekļus pazaudējušie uzņēmēji, kas paši nekandidēja. Viens no kampaņā iesaistītajiem, reklāmists Ēriks Stendzenieks atceras, ka uzņēmējs Viesturs Koziols ieteica britu konsultantus.

"Kaut kādi džeki brauca un kaut ko viņi tur konsultēja. Cik saprotu kāds kādam kaut ko nesamaksāja un tur bija uzmestas lūpas un dažādi apvainojumi, beigās visi bija dusmīgi un kaut kā tā tas viss beidzās," raidījumam norāda Stendzenieks. 

Par Aināra Šlesera menedžeri uzskatītais Viesturs Koziols, Par labu Latviju kampaņu atceras visai neskaidri. Viņš biznesa darījumos sastaptos ārzemju politiskos konsultantus patiesi esot  savedis kopā ar Šleseru, taču tur viņa loma  arī beigusies.

Atšķiras versijas, vai Cambridge Analytica patiešām konsultēja  Šķēli un Šleseru vai sadarbība palika tikai uz papīra. 

Aleksandrs Nikss finanšu medijam Bloomberg stāsta, ka Latvijas politiskajai apvienībai iesniegts 148 lappušu garš ziņojums. Tomēr  kampaņā iesaistītie noliedz, ka būtu redzējuši  ārvalstu konsultantu ieteikto stratēģiju vai analīzi.

Neoficiāla informācija liecina, ka Cambridge Analytica no Latvijas politiķiem prasījusi vairākus simtus tūkstošus, tāpēc no dārgā pakalpojuma Šķēles un Šlesera apvienība beigās atteikusies. Un lai arī Par Labu Latvija kampaņas tēriņi vairākas reizes pārsniedza citu partiju vēlētāju pārliecināšanai ieguldīto naudu, rezultāts  vēlēšanās Par Labu Latviju bija vairāk nekā pieticīgs - vien 8 Saeimas mandāti un abu Šķēles un Šlesera vadīto politisko spēku drīzs gals.

Nepierādīts paliek cits Cambridge Analytica šefa medijam Bloomberg stāstītais par konsultācijām Latvijā vēl iepriekšējās 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Niks apgalvo, ka viņu ieteikumi izmantot etnisko spriedzi starp latviešiem un krieviem Latvijā palīdzējuši vēlēšanās kādam nacionālam spēkam. Tomēr neviens no politiskās skatuves tā laika spēlētājiem neko tādu neatceras.

Mēs jautājumus nosūtījām arī bijušajam politiķim Aināram Šleseram, kuras personas no Cambridge Analytica vai tās mātes kompānijas  viņš satika un kādus pakalpojumus ārvalstu politiskie konsultanti sniedza. Tomēr Šlesers atbildes nesniedza.