Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

TV3: Krievija gribējusi ierīkot novērošanas kameras ap Alūksnes ezeru

Kļuvis zināms par kādu interesantu piedāvājumu, ko pirms diviem gadiem saņēma Alūksnes pašvaldība - kāda valsts iestāde, kas Krievijā rūpējas par drošību mežos, gribējusi ap Alūksnes ezeru uzstādīt novērošanas kameras. To serveri glabātos Krievijā un iekārtas apkalpotu firma, kam ir saistība ar Krievijas armijas vienību digitalizāciju, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Ar ideju panākt pozitīvas izmaiņas uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, sporta un kultūras pasākumu organizēšanā ir izveidota īpaša Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma. Latvijā šo programmu uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Krievijā - kaimiņvalsts ekonomikas ministrija.

Programmas īstenošanai Eiropas Savienības piešķīrusi 15 miljonus, gandrīz 8 miljonus Krievijas puse un Latvija 999 tūkstošus eiro. Projektus raksta un īsteno abu valstu pašvaldības kopīgi sadarbojoties. 

Par šiem pārrobežu projektiem īpašu interesi izrāda arī ārvalstu specdienesti, tas lasāms Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Konkrētus piemērus mūsu dienests nemin, bet nosaukti trīs projekti, kas rada būtiskus drošības riskus. 

Nekā personīga kļuvis zināms par diviem no šiem projektiem. 24 Latgales pašvaldības un Pleskavas pilsētas uzņēmums Gorvodokanal par 3,8 miljoniem eiro pētīs dzeramo ūdeni, informēs sabiedrību, veidos jaunus urbumus un ūdens pumpju stacijas. Kā arī Gorvodokanal uzņēmuma pārstāvji klātienē plāno pētīt dzeramā ūdens ņemšanas vietas Latgales reģionā un iepazīties ar Latgales pašvaldības ūdensapgādes apsaimniekošanas uzņēmuma telpām un tehnoloģijām.

Ūdensapgādes objekti  ir valsts drošības interesēm svarīgs objekts un iesaistītajām pusēm par riskiem esot teikts, bet projekts tik un tā tiek turpināts. 

Citā pašvaldībā gribēja veidot novērošanas kameru tīklu ap kādu ezeru. Raidījumam izdevies noskaidrot, ka aizdomīgo projektu gribēja veidot Alūksnes pašvaldība sadarbībā ar Pleskavas reģiona valsts institūciju Meža ugunsdrošības centrs. Tehnikas uzstādītājs būtu kāda firma no Krievijas.

Tiešsaistē saslēgtās kameras būtu ražotas Krievijā un iespējams tur arī atrastos sistēmas serveris, par to VDD esot iebildis un projekts ticis apturēts.

Kameras ļautu sekot līdzi tam, kas notiek ezerā. Un tās varētu redzēt arī ezera otru krastu, kur atrodas nacionālie bruņotie spēki. 

''Mēs neuzskatām, ka no pretizlūkošanas riska aspekta ir pieļaujams tas, ka no mums nedraudzīgas valsts ir iespējams tiešsaistē iegūt informāciju par mūsu valstī notiekošiem procesiem. Var būt dažādu veidu ezeri un ezeru krastos var būt dažāda veida infrastruktūras celtnes un tamlīdzīgi. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Šajā gadījumā mūsu rekomendācija bija šo projektu neīstenot, jo pretizlūkošanas riskus vērtējām kā pārāk augstus'', tā situāciju raksturoja VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

Tikmēr Alūksnes mērs Arturs Dukulis (ZZS), kura pārvaldītajā pilsētā pie ezera atrodas arī Latvijas bruņoto spēku Kājnieku skola un Zemesardzes štābs, diplomātiski mēģina izvairīties kritiski izteikties par sadarbības partneriem Krievijā, jo nevēlās sabojāt savstarpējās attiecības. Dukulis apstiprina, ka 2018. gadā viesi no Krievijas domniekiem demonstrējuši prezentāciju kā Krievijā darbojas novērošanas kameras, kas tiešraidē seko vai neizceļas ugunsgrēki. Šo pakalpojumu nodrošina privātfirma no Krievijas Formoza servis

Krievijas firmai Formoza servis ir izsniegta Krievijas federālā drošības biroja (FSB) licence darbam ar valsts noslēpumu. Zināms, ka Krievijas puse ļoti gribējusi, lai projektam Alūksnē tiktu piesaistīts tieši šis uzņēmums. Tas nozīmē - serveri, kas glabātu tiešsaistes kameru safilmēto, varētu atrasties Krievijas pusē.

Dalībnieki, kuri esot iesaistījušies sarunas par projektu realizēšanu apgalvo, ka Krievijas pārstāvji bijuši diezgan uzstājīgi, ka Alūksnei projekts patiešām nepieciešams. 

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs norāda, ka Krievijas puse solījusi, ka kameru sistēmu ap ezeru arī varētu saslēgt ar mūsu valsts ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem. Tas nozīmētu, ka kameru uzstādītājiem būtu iedota tieša piekļuve Latvijas iekšlietu struktūru sistēmām - glābējiem, policijai, arī ātrajai palīdzībai.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūras ALJA direktors, kas apsaimnieko ezera teritoriju atceras, ka ar kompānijas pārstāvjiem jau spriests, kur kameras varētu izvietot. Apsvērta arī iespēja izmantot Valsts meža dienesta torni, bet tālāk par ideju neesot tikuši.

Zināms, ka vismaz 2 kameras bija plānots izvietot Alūksnes ezeram blakus esošās Latvijas bruņoto spēku Kājnieku skolas un Zemesardzes štāba tuvumā. Tajās varētu redzēt autoceļu, kas pieved pie armijas objekta. Tas kameru uzraugiem un servera glabātājiem tiešsaistē 24 stundas nodrošinātu iespēju vākt infomrāciju par armiju un zemessardzi. Ja nepieciešams - imitēt kādu negadījumu, lai redzētu armijas reakciju un rīcības plānus, informē Nekā personīga

 

 

Top komentāri

aha
a
vai tiešām alūksnieši nepazīst krievus???
?!!!
?
Vai krievam trūkst savu ūdeņu un mežu ko pētīt,ko var nepārtraukti līst Latvijā? Un tad vēl uzrodās tāds čūskveidīgais artūrs dukulis,kurš locās un grozās,lai izvairītos no tiešas atbildes.Cik tam nodevējam samaksāts?
Latvju puika
L
krievi ir jāsūta tirst uzreiz un nekavējoties !
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas